Parādās ziņas par Juraša iesaistīšanos Latvijas Universitātes rektora jautājuma „risināšanā”
PIETIEK25.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties atkārtotai Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu rezultātu apstiprināšanai vai neapstiprināšanai Ministru kabineta sēdē, vairāki Pietiek avoti norādījuši uz izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas partijas biedra, smagos noziegumos apsūdzētā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jura Juraša un arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesaistīšanos šī jautājuma „risināšanā”, veicot pārrunas ar Valsts kanceleju un, iespējams, arī premjera biroja pārstāvjiem un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.
Jautājumi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un saņemtās atbildes
1) cik reizes tieslietu ministrs J. Bordāns vai personas viņa uzdevumā aizvadītajā nedēļā ir kontaktējušās ar K. Kariņu saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kas ir bijušas šīs personas, ar kādu pilnvarojumu?
2) kāda ir bijusi šo kontaktu būtība? Kādus lēmumus, norādes vai rīkojumus K. Kariņš ir devis pēc šiem kontaktiem?
Starp Ministru prezidentu un tieslietu ministru J. Bordānu vai personām viņa uzdevumā saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieku nav bijušas atsevišķas jeb divpusējas tikšanās pagājušajā nedēļā. Vienīgā tikšanās, kurā tika skatīts minētais jautājums piedaloties Ministru prezidentam, bija Sadarbības sanāksme 19.augustā.
Jautājumi Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim un saņemtās atbildes
1) cik reizes tieslietu ministrs J. Bordāns aizvadītajā nedēļā ir kontaktējies ar Valsts kancelejas darbiniekiem saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
Tieslietu ministrs J.Bordāns aizvadītajā nedēļā personīgi nav kontaktējies ar Valsts kancelejas darbiniekiem šajos jautājumos. Vienīgais kontakts bija Ministru kabineta š.g. 20.augusta sēdes laikā, kad ministrs uzdeva Valsts kancelejas pārstāvim jautājumus par Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultes atzinumu.
2) cik reizes Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J. Jurašs aizvadītajā nedēļā ir kontaktējies ar Valsts kancelejas darbiniekiem saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Jurašs personīgi ar Valsts kancelejas darbiniekiem nav kontaktējies. J.Juraša kungs š.g. 22.augustā piedalījās pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas rīkotajā sanāksmē Valsts kancelejā, kurā tika pārrunāts Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultes atzinums un Valsts kancelejas ieskatā nepieciešamie uzlabojumi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Ministru kabineta rīkojuma projektā par I. Muižnieku.
3) cik reizes citas Tieslietu ministrijas amatpersonas aizvadītajā nedēļā ir kontaktējušās ar Valsts kancelejas darbiniekiem saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
Citas Tieslietu ministrijas amatpersonas aizvadītajā nedēļā par Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu nav kontaktējušās ar Valsts kancelejas darbiniekiem.
4) kāds ir bijis visu šo kontaktu rezultāts? Vai šie kontakti ir mainījuši Valsts kancelejas viedokli minētajā jautājumā? Ja jā, kā tieši?
Sanāksmes laikā Izglītības un zinātnes ministrija apņēmās precizēt sagatavoto rīkojuma projektu atbilstoši Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultes atzinumam. Precizētais rīkojuma projekts iesniegts Valsts kancelejā š.g. 23.augustā. Vēršam uzmanību, ka Valsts kancelejas juristi sniedz neatkarīgu juridisko viedokli par izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtajiem tiesību aktu projektiem.
Jautājumi tieslietu ministram Jānim Bordānam un ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurim Jurašam - abas amatpersonas atbildēt nevēlējās
1) cik reizes pašreizējais tieslietu ministrs J. Bordāns aizvadītajā nedēļā ir kontaktējies ar Valsts kancelejas darbiniekiem un/vai Ministru prezidentu K. Kariņu saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
2) cik reizes Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, smagos noziegumos apsūdzētais J. Jurašs aizvadītajā nedēļā ir kontaktējies ar Valsts kancelejas darbiniekiem saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
3) cik reizes citas Tieslietu ministrijas amatpersonas aizvadītajā nedēļā ir kontaktējušās ar Valsts kancelejas darbiniekiem saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
4) kāds ir bijis visu šo kontaktu rezultāts?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
