Par ZZS atbalstu fiskālās disciplīnas līgumam "Vienotība" apsolījusi nobremzēt Lembergam nevēlamos grozījumus Kriminālprocesa likumā
PIETIEK16.05.2012.
Komentāri (35)
Apmaiņā pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu ceturtdienas balsojumā Saeimā par ES fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanu pirmajā lasījumā Vienotības līderi kuluāru sarunās devuši solījumu piebremzēt jaunos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas būtu „nāves spriedums” ZZS „saimniekam” Aivaram Lembergam, jo viņa apsūdzētājiem Latvijas tiesā ļautu iegūt liecības, kuras oligarhs sniedzis Londonas tiesā par savu īpašumu faktisko apmēru, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
ES fiskālās disciplīnas līgumu Latvijas valdība akceptēja 28. februārī, bet Saeima 17. maijā to atbalstīja konceptuāli pirmajā lasījumā. Par likumprojektu balsoja 68 deputāti – Vienotības, Reformu partijas un VL-TB/LNNK koalīcija un ZZS pārstāvji, bet pret balsoja 26 Saskaņas centra deputāti. Līguma pieņemšanai Saeimā nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, tātad vismaz 67 balsis, tādēļ Vienotība jau vairākus mēnešus aizkulisēs „tirgojusies” ar ZZS par atbalstu.
Avoti koalīcijā, kas nepārstāv Vienotību, atzinuši, ka premjers Valdis Dombrovskis šaurā lokā par šo balsojumu atzinis, ka tas „dārgi maksājis”, bet par ZZS balsojuma īsto cenu abi pārējie koalīcijas partneri nav tikuši informēti. Ilgstoši neformālās sarunās koalīcijas politiķi atzinuši, ka Vienotība šī balsojuma dēļ apsolījusi ZZS neaiztikt viņu pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās, ko, piemēram, Reformu partija pieņēmusi kā nosacījumu jautājuma iesaldēšanai līdz brīdim, kad fiskālās disciplīnas līgums tiks pieņemts.
Tagad noskaidrojies, ka ostu valdes nav bijis vienīgais tirgus objekts starp Vienotību un ZZS. Kuluāru sarunās, kurās pēc Pietiek informācijas piedalījies Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un par Lemberga „labo roku” uzskatītais reģionālās partijas Latvijai un Ventspilij biedrs Guntis Blumbergs, no premjera partijas dots solījums „piebremzēt” dažus tās deputātus, kas aktīvi līdzdarbojas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādē.
Runa, pirmkārt, ir par deputātu Andreju Judinu, kurš kopā ar valsts apsūdzības grupas vadošo prokuroru Lemberga prāvā Juri Jurisu tiek uzskatīti par šo likumgrozījumu „tēvu”. Zinot Judina principialitāti tiesiskuma jautājumos, Vienotības spicē spriests, ka viņa aktivitāti varētu „piebremzēt”, runājot aplinkus, piemēram, lūdzot nebūt tik aktīvam, jo premjera partijai jāpanāk ZZS atbalsts valstiski svarīgiem balsojumiem.
Judins ceturtdien Pietiek stāstīja, ka neviens no frakcijas un partijas vadības līdz šim nav vērsies ar spiedienu vai lūgumu piebremzēt ar Kriminālprocesa likuma grozījumu iesniegšanu. „Nē, ar mani tādu sarunu nav bijis, un no grozījumiem nekādā gadījumā nav domāts atteikties,” teica Judins. Arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) teica, ka „ar mani tādas lietas neviens nerunā” un, ja šādi grozījumi tiks iesniegti, tie noteikti tiks izskatīti un netiks speciāli bremzēti.
Vienotības līdere un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uz Pietiek jautājumu par solījumu ZZS nobremzēt Lembergam nevēlamos grozījumus un to, kā tas saskan ar viņas vadītās partijas deklarētajiem tiesiskuma principiem, ceturtdien neatbildēja. Savukārt Zaķis atbildēja, ka šī informācija neatbilstot patiesībai. Lemberga „labā roka” Blumbergs, kurš ceturtdien, kad notika balsojums, bija manāms Saeimas namā, Pietiek apgalvoja, ka nesaprotot, par kādu vienošanos ir runa, un uz Rīgu no Ventspils ieradies kā allaž, lai „parunātu par basketbolu”.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek apgalvoja, ka viņš šādu vienošanos neesot slēdzis, bet „Blumbergs nav ZZS, viņš ir savā partijā”. Brigmanis arī norādīja, ka pieciem Vienotības deputātiem ir Saeimas Kārtības rullī dotas tiesības iesniegt šādus likuma grozījumus un „neviens viņiem to nevar liegt”.
Saeimā jau iepriekš ir notikuši "sarunāti" balsojumi, kuros partijas cita citai izdara pakalpojumus, nobalsojot tā vai citādi, lai pretī saņemtu atbalstu citu sev svarīgu lēmumu pieņemšanā. Politiķi šādas kuluāru vienošanās allaž ir publiski nolieguši.
Pietiek jau rakstīja, ka tiek gatavoti jauni grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai atvieglotu iespēju Aivara Lemberga tā dēvētās Londonas tiesas slēgtajās sēdēs sniegtās liecības par viņa īpašumu patieso apjomu izmantot apsūdzību pierādīšanai prāvā, kas Rīgas apgabaltiesā tiek iztiesāta jau kopš 2009. gada februāra. Pietiek arī pirms nedēļas jau prognozēja, ka, pašlaik apspriesti tikai šaurā juristu un politiķu lokā, šie likumgrozījumi izraisīs juristu diskusijas un var ietekmēt politisko dienaskārtību, kur Lemberga ietekme caur ZZS vēl ir jūtama.
Paredzams, ka grozījumi, ja tie pārvarēs juridiskas un politiskas diskusijas un tomēr tiks virzīti, skars Kriminālprocesa likuma 455. pantu, kas regulē procesuālās tiesības lietu iztiesāšanā. To galvenā ideja ir paredzēt, ka valsts apsūdzības uzturētājam jau krimināllietas iztiesāšanas fāzē ir tiesības pieprasīt informāciju un dokumentus, ja kopš apsūdzību uzrādīšanas brīža un tiesvedības sākuma ir parādījušies jauni pierādījumi. Vienlaikus tādas pašas tiesības iecerēts dot arī aizstāvības pusei.
Ar Lemberga aizkulišu spēli savulaik Saeimas balsojumā par ievēlēšanu Augstākās tiesas senatora amatā izgāztais Judins kopā ar valsts apsūdzības uzturētāju grupas Lemberga prāvā vecāko prokuroru Jurisu tiek uzskatīts par šo likuma grozījumu „tēvu”. Deputāts apstiprina, ka nesen ar Jurisu apspriedis šādu grozījumu nepieciešamību Kriminālprocesa likumā, bet pašlaik vēl neesot noformulēta grozījumu redakcija, esot skaidrs tikai to virziens.
Tā dēvētajā a/s Latvijas kuģniecība kuģu fraktēšanas lietā, ko iztiesā britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa, Lembergs pēc ilgas pretošanās ir spiests liecināt par savu īpašumu patieso apmēru, un apsūdzības uzturētājiem Latvijas tiesvedībā šīs liecības un citi tā dēvētās Londonas tiesas atklātie fakti būtu svarīgs papildinājums esošajai pierādījumu bāzei.
Teorētiski prokurori jau pašlaik var vērsties pie tiesas ar lūgumu izprasīt jaunu informāciju un dokumentus, tomēr esošais Kriminālprocesa likuma regulējums ir neskaidrs un būtu nepieciešama speciāla norma, uzskata Judins. Ar pašreizējo regulējumu valsts apsūdzības uzturētājiem var rasties sarežģījumi, jo, pirmkārt, izprasot jaunatklāto informāciju caur tiesu, aizstāvības puse jau tobrīd uzzinātu par prokuroru taktiku. Otrkārt, krimināllietas iztiesāšanas stadijā procesa virzītājs ir tiesa, tādēļ pastāv varbūtība, ka trešā puse, šajā gadījumā – britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa – varētu nerespektēt Ģenerālprokuratūras lūgumu par informācijas sniegšanu, prokuroru apsvērumus skaidro Judins.
Lai gan Judins aicina šos iespējamos Kriminālprocesa likuma grozījumus nesaistīt ar Lemberga prāvu, šaurā juristu un politiķu lokā, kas par tiem ir informēts, tie tiek diskutēti tieši šajā kontekstā. Kriminālprocesa likums jau pašlaik ir atvērts grozījumu izdarīšanai, tomēr līdz brīdim, kad Saeimas Juridiskā komisija pirms nedēļas pabeidza to gatavošanu pieņemšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā, Ģenerālprokuratūra nepaguva noformulēt un iesniegt savu priekšlikumu.
Krimināllietā, kuru iztiesā Rīgas apgabaltiesa. Lembergs apsūdzēts sevišķi smagos noziegumos, tostarp kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, jo, būdams Ventspils mērs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, pieņēmis lēmumu par uzņēmumiem, kuros, pēc apsūdzības pārliecības, caur ārzonu kompānijām bijis patiesā labuma guvējs.
Apsūdzības uzturētājiem tā dēvētajā Lemberga prāvā, kas tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesā, ir aizdomas, ka laikā pēc 1999. gada maija Lembergs pārkāpis valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus, Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes sēdēs pieņemot lēmumus par firmām, ar kurām saistīts, caur ārzonu firmām būdams to labuma guvējs. Runa ir par tādiem uzņēmumiem kā Kālija parks, Ventbunkers, Ventamonjaks, Ventspils nafta, Ventspils tirdzniecības osta, Noord Natie Ventspils termināls, LatRosTrans, Baltic Coal terminal, Ventbetons, Ventplac, Venceb, Ventminerālis, Naftas parks, Latvijas naftas tranzīts, Ventrans Rīga, Ostas flote, Trans-serviss, VenTopaz, Ventspils zivju konservu kombināts, Ventshoes, Baltic Juice terminal, Ventall Terminals, Seastar, Transventa, Mineral, Solvtrans, Vent Company, Naftas filtrs.