Iesaki rakstu: 
Katram ir tiesības uz savu pārliecību. Mēs varam nerespektēt kāda cilvēka uzskatus, bet mēs respektējam cilvēka tiesības uz savu viedokli. Protams, ja tas (viedoklis, uzskati) nav klajā pretrunā ar morāles normām un nav perverss. Nu nevar prasīt, lai mēs respektētu, piemēram, pedofila tiesības uz savu viedokli konkrētās novirzes jomā!
Lai gan dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas sabiedrības balstu, proti – tradicionālo vērtību demontāžas laikmetā melns tiek krāsots par baltu, bet balts – par melnu, kopumā sabiedrība vēl – lai gan mazliet jau izplūduši – atšķir labu no ļauna, pareizu no nepareiza.
Katram ir tiesības uz saviem uzskatiem. Mainoties laikiem, var gadīties uzskatu un pārliecības dēļ ciest. Kā savulaik A.Rubikam, piemēram. Kā pārliecināts komunists, viņš, mainoties varai, tika ieslodzījumā. Visu cieņu, Alfrēd! Es neteikšu, vai man patīk vai nepatīk komunisti un viņu ideoloģija, bet man patīk, ka cilvēki paliek pie saviem uzskatiem arī tad, kad tas kaut ko maksā.
Pretstatā ir vesela bijušo komunistu varza, kuri steidzīgi apmeta kažokus uz otru pusi un kļuva par dedzīgākiem katoļiem par pašu Romas pāvestu. Kad es redzu šos glumekļus valsts svētkos sēžam Aglonas bazilikas pirmajās rindās, kļūst nelabi. Cenšos neskatīties...
Arī pret tiem, kuri vakcinējas pārliecības pēc, man nekas nav. Es viņus nenosodu, un man nav iemesla viņus necienīt. Vienkārši – nesaprotu.
Nu, lūk, bet tagad ir uzradusies jauna glumu zušu vai hameleonu plejāde. Tie ir cilvēki, kuri principā ir pret vakcināciju, bet padevušies vakcinatoru spiedienam un nu tēlo varoņus. Man faktiski nav nekas pret cilvēkiem, kuri ir padevušies. Nu, varbūt es ar viņiem neietu izlūkos... Bet es neesmu gājis nevienu ceļa gabalu viņu kurpēs. Katram ir sava situācija, apstākļi. Un katram ir savs ticības un drosmes mērs. Es nevienu nenosodu. Bet!
Saskaros ar to, ka cilvēki, sevišķi – ticīgie, sāk uzdot savu mazdūšību par drosmi, bet gļēvumu – par varonību! Kad sarunās esmu paudis savu izbrīnu par cilvēka pēkšņo uzskatu maiņu, vairākkārt ir nācies dzirdēt: “Es nebaidos no potes! Dievs mani sargā! Antivakseri patiesībā ir bailīgi – viņi baidās no potes! Bet bailes, kā zināms, nav no Dieva.”
To dzirdot, man paliek šķērmi. Tā vietā, lai atzītu, ka cilvēks vienkārši ir bijis “piespiests pie sienas”, ka nav bijis gatavs atteikties no kādas sociālās palīdzības vai zaudēt ierasto komforta līmeni, viņš tēlo varoni, melodams sev, citiem un apvainodams godīgus, stiprus un drosmīgus cilvēkus, un inkriminēdams viņiem mazdūšību un bailīgumu! Gļēvuļi kļūst par varoņiem, bet varoņi – par gļēvuļiem!
Tātad daudzie skolotāji, ierēdņi un dažādu profesiju pārstāvji, kuri nelocījās un 15.novembrī palika bez darba, to izdarījuši savas mazdūšības dēļ, bailēs no potes?! Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās...
Un tagad es pateikšu to, kas daudziem nepatiks. Mēs visi unisonā lamājam LV varturus par viņu korumpētību, t.i. - par pērkamību. Patiesībā liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir tieši tikpat pērkama. Tikai summas mazākas. Bet būtība – tā pati...
Mūsu vidū ir pārāk daudz hameleonu. Un tomēr – nē. Kā zināms, hameleons maskēšanās nolūkā spēj mainīt krāsu. Tas viņam palīdz izdzīvot. Un tomēr viņš, arī mainīdams krāsu, paliek par hameleonu.
Vai cilvēks, mainīdams savus principiālos uzskatus vai ticību izdevīguma dēļ, paliek par cilvēku – šaubos. Drīzāk viņš kļūst par bezprincipiālu bezmugurkaulnieku – glumu čūsku, kurai par izdzīvošanas instinktu nekā augstāka nav...
Ja cilvēki zaudē savu stāju pat vieglu draudu ietekmē, bez īpašām briesmām savai dzīvībai, kā gan viņi uzvedīsies reālu briesmu gadījumā?!
Man šķiet, ka es zinu. Daļa no viņiem “stučīs”, daļa uzvilks okupantu formu un piedalīsies soda ekspedīcijās. Tas viss jau ir bijis. Un jau ir. Un būs atkal. Kā teikts - “Nav nekā jauna zem saules, kas nebūtu jau bijis..”
Cik garlaicīgi. Un cik skumji...
Bet!!! Tie esam mēs – cilvēki, kuri spēj rakstīt vēsturi. Ja cilvēki atmodīsies, ja kļūs godīgi un drosmīgi, tad nekādi elles spēki nespēs viņus uzvarēt. Bet – esmu pārliecināts – jāsāk ar mazumiņu, un tas ir – SAUKT LIETAS TO ĪSTAJOS VĀRDOS! Arī tad, ja tas mums neglaimo. Un daudzi paši brīnīsies, kā atkal nokļuvuši cīnītāju un varoņu rindās. Atzīsti patiesību, un tā darīs tevi brīvu!
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
