Iesaki rakstu: 
SIA “Pirmais Baltijas kanāls” informē sabiedrību un medijus par savu viedokli attiecībā uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam, norādot uz tā nepilnībām un iespējamo valdības tuvredzīgo politiku elektronisko plašsaziņas līdzekļu un televīzijas nozarē.
Kontekstā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - Padome) pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam (turpmāk – Stratēģija), diskusijām sabiedrībā par audiovizuālās jomas aktualitātēm, kā arī jaunām likumdošanas iniciatīvām kā viens no Latvijas lielākajiem televīzijas kanāliem vēlamies izteikt savu viedokli par nozares aktualitātēm.
Šobrīd sabiedrībā ir diskusijas par to, kādā veidā būtu jāmaina atsevišķi likumdošanas akti, kā arī jāuzliek papildus pienākumi esošajiem tirgus dalībniekiem, taču vienlaikus netiek pietiekami uzsvērts, ka šo jauno prasību izpilde būs administratīvais un finansiālais slogs šobrīd Latvijā strādājošiem vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Īpaši negatīvi šī ietekme skars komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuri nesaņem nekādu finansējumu no valsts. Šajā sakarā īpaši vēlamies pievērst uzmanību televīzijas reklāmas tirgum, kur ne tikai pastāv nevienlīdzīga konkurence starp sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, bet arī dubultstandarti attiecībā uz komerciālajām televīzijas programmām.
Stratēģijas (25) punktā minēts, ka izaicinājumus nacionālā (vietējā) televīzijas satura radīšanai un līdz ar to nacionālās kultūras daudzveidības saglabāšanai rada tendence retranslētajos TV kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu. Tādējādi samazinās Latvijas reklāmas tirgus kapacitāte ģenerēt resursus nacionālā (vietējā) televīzijas satura veidošanai. Nepieciešams AVMPD pārskatīšanas ietvaros vienoties par kompensējošu mehānismu, lai daļu ieņēmumu par retranslētajos ārvalstu kanālos ievietoto lokalizēto reklāmu būtu iespējams novirzīt vietējā satura stiprināšanai (valsts nodevas mehānisms vai īpaša retranslācijas atļauja).
Jau spēkā esošie normatīvie aktiem un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums neparedz iespēju retranslētajos kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu, līdz ar to Padomei ir visas tiesības un pienākums šo praksi pārtraukt.
Papildus tam, mēs jūtam spiedienu uz Pirmo Baltijas kanālu kā uz vienu no nacionālajai drošībai nozīmīgajām komercsabiedrībām, kas izpaužas gan kā asociēšana ar kādu no Krievijas propagandas kanāliem, gan jaunu iniciatīvu ieviešanu, kas pasliktinātu PBK kā komerciālas televīzijas finansiālo darbību.
Jau daudzkārt dažādās instancēs ir uzsvērts, ka ar cīņu ar naidīgu propagandu ir jārealizē, veicinot medijpratību un pretī liekot kvalitatīvu žurnālistiku. Pirmais Baltijas kanāls vēsturiski ir lielā mērā balstījies uz krievu valodā runājošās valstīs ražoto saturu, bet arī savu finansiālo iespēju robežās veidojis vietējo saturu, it īpaši jāpiemin Pirmā Baltijas kanāla ziņu dienests, kas ir uzticamākais ziņu avots starp komerciālajiem televīzijas kanāliem, ko apliecina „Latvijas Fakti” 2017.gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums.
Protams, nevienam nav noslēpums, ka gan sabiedriskā televīzija, gan visi lielākie komerciālie kanāli savās programmās iekļauj Krievijā veidotu saturu, bet PBK ir vienīgais komerciālais televīzijas kanāls, kas veido savus ikdienas informatīvos ziņu raidījumus krievu valodā, sniedzot objektīvu informāciju par aktualitātēm un sabiedriski nozīmīgām tēmām. Uzskatām, ka tas ir pats efektīvākais veids, kā paplašināt Latvijas nacionālo informatīvo telpu kā sabiedrībai kopīgu resursu, kas arī ir iekļauts Stratēģijā. Mēs lūdzam Padomi paredzēt līdzekļus informatīvo raidījumu veidošanai ne tikai valsts, bet arī mazākumvalodās, kur PBK uz vienādiem nosacījumiem ar citiem tirgus dalībniekiem varētu pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu raidījumiem visas valsts auditorijai, ne tikai atsevišķiem reģioniem.
PBK piekrīt Stratēģijā minētajam, ka būtisks vietējo mediju eksistences risks ir ārkārtīgi zemās tehnoloģiskās barjeras piekļuvei nelegālam televīzijas saturam, it īpaši internetā.
Rezumējot aicinām nodrošināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma ievērošanu attiecībā uz vietējo reklāmu izvietošanas aizliegumu retranslētajos kanālos, kā arī nodrošināt nelegālo televīziju darbību pārtraukšanu Latvijas Republikā, tai skaitā atbalstot likuma grozījumus, kas nodrošinātu efektīvu cīņu pret satura pirātismu internetā.
Tikai tad, kad tiks atrisinātas šīs divas galvenās problēmas, kas kavē Latvijas vienotās informatīvās telpas attīstību, iespējams atgriezties pie jautājuma, kā pilnveidot legāli strādājošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības vidi. Pretējā gadījumā Latvijas valsts neizpildīs savu galveno pienākumu par daudzveidīgu un kvalitatīvu mediju saturu Latvijas iedzīvotājam, un konkurētspējīgu, ilgtspējīgu elektronisko mediju uzņēmējdarbības vidi.
Ņemot vērā, ka vairākas jaunās likumdošanas iniciatīvas ir vērstas uz legālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu diskrimināciju, bet atsevišķu tirgus dalībnieku publiski paustajos viedokļos ir negodīgas konkurences pazīmes, izskatām iespēju vērsties Konkurences padomē ar lūgumu izvērtēt gan atsevišķas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir ierobežot konkurenci mediju tirgū, gan atsevišķu tirgus dalībnieku rīcību.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
