Par Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatu varētu konkurēt Osipova un Kusiņš

Osipova ir neadekvāta un psiholoģiskās nepiemērotības dēļ netiks

Atbildēt

»

Pret ZZS konkrēti man iebildumu nav, bet ar Bērziņu viņu norāva ūdeni. Pavecais kungs atnāca ar visām ļoti paveca kunga problēmām un dīvainībām. Kas attiecas uz SC, tad šī partija smrd tik ļoti pēc Kremļa zābakiem, ka viņas atbalsts jebkuram solim atstāj zināmu nospiedumu uz pārējiem, kuri negadījuma pēc arī šo soli atbalsta.

Atbildēt

»

Nemuldi niekus, Kusiņš visu mūžu ir strādājis saeimā un pārstāvējis likumdevēju visos caurumos. Kusiņš ir vairāk likumdevējs, nekā tāds Kabanovs vai Klementjevs. Nav pieļaujams, ka demokrātiskā valstī cilpo no vienas varas uz otru, graujot jebkādu ticību demokrātijai. Kusiņa vienīgais demokrātiskais ceļš ir kandidēt uz saeimu. ES vispār uzskatu, ka satversmes tiesā bez 10 gadu pieredzes tiesneša amatā vispār nedrīkst nevienu virzīt. Jābūt loģiskai karjerai, nevis politisko aģentu bīdīšanai.

Atbildēt

Saeimas Juridiskais birojs nav likumdevējs.
Kusiņš ir viens no labākajiem (ja ne pats labākais!) konstitucionālo tiesību zinātājiem Latvijā. Turklāt Latvijas patriots ar Lielo burtu. Satversmes tiesa kā pēdējā instance ir svarīga Latvijas valsts pastāvēšanai. Tur viņam ir tiešām īstā vieta! Āmen!
Un nevajag te uzkurināt mākslīgas kaislības SC un ZZS stilā, lūdzu!

Atbildēt

»

Tāpēc Čepāni ārā no Vienotības, bet Kusiņu Čepānes vietā.

Atbildēt

Likumdevējs nedrīkst līst tiesu varā un tienesis nedrīkst kļūt par likumdevēju, tiek pārkāpts varas dalīšanas princips.

Atbildēt

Nav vajadzīgs tāds Kusiņš,kurš ignorēja tautas gribu,lai rīkotu referendumu par lata saglabāšanu,cik netika iesniegti lūgumi ar parakstiem u.c.nekas netika ņemts vērā,bet tagad grib izvirzīties par Satversmes vadoni?Nekad,nekad.

Atbildēt

»

I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Paldies.
Tātad es gribētu runāt par to, kādēļ ir strīds par šo likumprojektu. Mēs šeit redzam, ka acīmredzami izpaužas atsevišķu tādu uzņēmēju lobijs, kuri pelna naudu ar sistematizētu normatīvo aktu tālāku pārdošanu un grib samazināt valsts funkcijas šajā jomā. Taču Juridiskā komisija nolēma, ka mūsu mērķis ir ar šā likuma palīdzību noteikt valsts pienākumu konsolidēt un sistematizēt normatīvos aktus, kā to šobrīd dara „Latvijas Vēstnesis” mums vispārzināmajā bezmaksas portālā www.likumi.lv, kur jūs noteikti visi, lai arī ne katru dienu, tad vismaz vairākas reizes nedēļā ielūkojaties. Šāds valsts pienākums, kolēģi, izriet no Satversmes 90.panta, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Un valsts nevar prasīt, lai persona pildītu pienākumus, likumus, ja tai nav iespēju iepazīties ar tiesību aktiem, ar to konsolidētajām versijām. Un šobrīd Tieslietu ministrija sistematizēšanas funkciju ir deleģējusi „Latvijas Vēstnesim”, un tā oficiāli tiek veikta pieminētajā datubāzē www.likumi.lv. Un ik mēnesi šo datubāzi lieto - paklausieties! - vairāk nekā 150 tūkstoši apmeklētāju. Un, nostiprinot šīs datubāzes www.likumi.lv statusu likumā, Saeimai ir jāizšķiras starp minēto cilvēku interesēm un 2-3 privātu komersantu peļņas iespēju. Ja šādas bezmaksas datubāzes nebūtu, sabiedrība būtu spiesta normatīvos aktus pirkt no privātā sektora, kā tas ir ar NAIS, kā tas ir ar „Lursoft”.
Es gribu vēl nedaudz piebilst par vēsturi. No 90.gadu sākuma līdz pat 2011.gada februārim valsts no budžeta Tieslietu ministrijas personā finansēja privāto datubāzi NAIS, jo vairāku Tieslietu ministrijas štata darbinieku pamatpienākums bija veidot NAIS saturu, tātad arī konsolidēt normatīvos aktus NAIS vajadzībām. Savukārt NAIS ir privātveidojums, un valsts iestādes, to skaitā pati Tieslietu ministrija, tā materiālus abonē par naudu. Lielāku ačgārnību es vispār nevaru iedomāties. Un tādējādi valsts finansē šo privāto komersantu divkārt, gan nodarbinot savus algotos darbiniekus NAIS uzturēšanā, gan pēc tam pērkot NAIS saturu valsts iestāžu vajadzībām. Un NAIS gada abonēšanas maksa bija 900 latu, un tā samazinājās tikai tad, kad Tieslietu ministrijas uzdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2011.gadā veido savu bezmaksas portālu.
Un arguments, ka privātais sektors varētu oficiālo publikāciju veikt lētāk, nav patiess, jo NAIS īpašnieki ar Tieslietu ministrijas darbinieku rokām uzbūvēto datubāzi piedāvāja pārdot valstij par 2 miljoniem latu.

Atbildēt

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Mēģināšu runāt īsi.

Redzat, kā žurnālists es savulaik ar diezgan lielu izbrīnu esmu raudzījies uz šo veidojumu, kas saucas par „Latvijas Vēstnesi”, jo, par atalgojumu it kā darot valstij svarīgu darbu, šī izdevniecība pamanās veikt arī diezgan ievērojamu saimniecisko darbību. Piemēram, izdod žurnālu „Jurista Vārds”, kurš visus šos izdošanas gadus ir strādājis ar mīnusiem, bet kurā labprāt publicējas un saņem diezgan labus honorārus, teiksim, dažāda kalibra juristi. (No zāles dep. A.Bērziņš: „„Uzvārās” tie, kas publicējas!”)

K.Seržants (ZZS).

Man jāsāk atkal. Čepānes kundze, es ne mirkli neapšaubu jūsu akadēmiskās domas lidojumu un juridiskās domas paušanu. Bet žurnālistika vai izdevējdarbība ir uzņēmējdarbība, tas ir bizness. Ja cilvēks raksta rakstus, kurus kāds publicē, par kuriem maksā honorārus, tad... esi tik mīļš un cīnies pats ar savu naudu, riskē, publicē, drukā, pārdod un maksā! Šeit to visu dara valsts.

Atbildēt

Starp citu, bilde no žurnāla "Jurista Vārds" 2009. gada konferences "Krīze un tieslietas"! Zīmīgs pasākuma nosaukums.

Atbildēt

Kusiņš Čepānes priekšā līdz ievēlēšanai locīs muguru un glaimos. Pēc tam - izliksies, ka nesaprot, par ko īsti ir runa. Osipova būtu labāka kandidatūra, jo domā ar savu galvu un ir ar savu viedokli.

Atbildēt

Ko tāds Kusiņš jēdz no taisnīguma, ne viņam bērnu, ne ģimenes, tieši kā Dombrovskim, kuram nav bērnu un tādēļ viņš nesaprot tautas lielāko daļu, kladzinot par savu personīgo " veiksmes stāstu" .

Atbildēt

Kusiņa virzīšana amatam ir savāda kaut tai ziņā, ka skatīt nāktos paša akceptētus lēmumus. Tā kā Kusiņš amatā ir jau x gadus... Cik Saeimas lēmumi ir apstrīdēti ST?

Atbildēt

Lunkanie un klanīties iedresētie nebūs īstie. Es balsotu par Osipovu!

Atbildēt

»

Ja svoločieši un brigmaņieši kādu atbalsta, tad ar to vien jau ir skaidrs, ka tas ir pretlatvisks elements.

Atbildēt

ļoti labi ja sc un zzs pārtrumpotu jenotus ...

tīri no demokrātijas un varas dalīšanas viedokļa prezidenta bērziņa iebalsošana no šķēles puses manuprāt ir lieliska.

citādi tas salašņa dombrovskis joprojām mums valdītu ja būtu kāds pseido jurists pakaļaiža preambulu Levits ielikts par prezidentu nedot dievs zatlers.

Atbildēt

»

ļoti labi ja sc un zzs pārtrumpotu jenotus ...

tīri no demokrātijas un varas dalīšanas viedokļa prezidenta bērziņa iebalsošana no šķēles puses manuprāt ir lieliska.

citādi tas salašņa dombrovskis joprojām mums valdītu ja būtu kāds pseido jurists pakaļaiža preambulu Levits ielikts par prezidentu nedot dievs zatlers.

Atbildēt

āber man ir šeit šaubas ...

Atbildēt

zīmes par veselību abi divi jau iesniedza Lapsam !?

Atbildēt

Man ir jāpiekrīt Agneses rakstiņa pēdējai rindkopai, arī domāju, ka V kandidāte drīzāk ir Osipova. Pat esmu puslīdz droša par to.

Kusiņš varētu būt kompromisa kandidāts, kā augstākā mērā nekonfliktējošs un prognozējams, plus, viņš tomēr ir visaugstākās klases specs. Tomēr,nez, mazliet ir sajūta, ka kaut kur sēž kāds ZZS/ SC kabatas kandidāts, Latvijas tipiskajā stilā, un ne Kusiņš, ne Osipova nav fokusā. Kaut gan Kusiņs dienas beigās arī var būt gana labs arī ZZS.

Atbildēt

Nezinu nevienu citu juristu augstā amatā par G.Kūtri, kuram ir ļoti lokans un pazemīgs mugurkauls politiķu priekšā.

Atbildēt

Manuprat ST tiesneši vispar nedrīkstetu izteikties par politiskiem jautājumiem arpus tiesas sēdēm. PIemeram par prezidenta darbību atbilstību SAtversmei var iesniegt sūdzību ST un tiesneis nrdrīkst būt iepriekš izteicis viedokli.

Atbildēt

Kusiņš ir saeimas akalps nevis objektīvs jurists ...

kaut vai aizstāvot tautas tiesību ignorēšanu par referendumu par eiro u.c.

Atbildēt

Kusiņš ir saeimas akalps nevis objektīvs jurists ...

kaut vai aizstāvot tautas tiesību ignorēšanu par referendumu par eiro u.c.

Atbildēt

Ontūns Mazpusāns© (lit.pseid.)

01.01.2014. 15:46

Mediju ziņa (2008. gads): Šīs valsts "augstākās tiesas" (AT) priekšsēdētājs I. Bičkovičs esot bijis "spiests atzīt, ka nenoliedz iespēju, ka Latvijas tiesu sistēmā varētu strādāt negodīgi tiesneši". "Neesmu spējīgs apgalvot, ka tiesu sistēma ir ideālā kārtībā, būtu dīvaini teikt, ka tur nelikumības nenotiek nekad un nekādā gadījumā", esot "ar zināmu piespiešanos atzinis" Bičkovičs...
-----

"Kurš "lielāks kretīns" - augstāk 'rāpsies'!..."
( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” - 26.10.2008., Nr.6. )

"Nav, 'biedri', šaubu, it nekādu:
Mums lērums 'slīpu kamerādu',
Pa "taisnām" tiesām 'lopā rijas',
Un - jūtas kā iekš Leiputrijas:

'Kāpj' Temīdai kā... ma(l)kai virsū,
Un piesedz trekno 'soģa'... (rumpi),
Ar "mantijām" un "goda" krēsliem,
Kas smird dēļ krimināliem... (mēsliem).

Bet - tā šai Muļķu Zemē 'gājis',
Jau gadiem: tas, kurš citus 'jājis',
Un - ķešas par to 'piestūķējis',
Ir 'soģa' "testu" izturējis:

Tam "tiesu ķēķī" - "goda" vieta,
No "valsts" - 'par rebēm "alga" cieta',
Kā cūklopam, kurš SILI bradā,
Un "LUMPEŅUS" 'aiz šnābļa vadā'.

Kurš "lielāks kretīns" - augstāk 'rāpsies':
Ne vairs ar sīkām "lietām" krāpsies,
Bet - vadīs SISTĒMU un gādās,
Lai 'čomiem' "caurumu nav ādās"..."

=====

oriģinālversija = "O.M.© blogā":

http://ontuns-m.blogs.lv/?p=7909

u.c.

Muļķu Zeme, XXI gadsimts.

Atbildēt