Par Satiksmes ministrijas izvairīšanos sniegt paskaidrojumus saistībā ar neatbilstībām „Rail Baltica” ekonomiskajā pamatojumā

Saistībā ar sniegtajām atbildēm jāsecina, ka tās nesatur informāciju, kuru mēs varētu vērtēt kā pietiekošu, lai uzskatītu mūsu jautājumus par atbildētiem - daļa no tiem ir atbildēti ne pēc būtības, kā arī, iepazīstoties ar Jūsu sniegto informāciju, atklājas fakti, par kuriem rodas papildu jautājumi. Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt izvērstas atbildes uz šādiem jautājumiem:

Par AECOM veiktās priekšizpētes zemo kvalitāti un turpmākās izpētes darba uzdevumiem, lai izpētes kvalitāte tiktu uzlabota.

Deputātu jautājuma Nr.14 ievaddaļā norādījām uz kļūdām un nepilnībām AECOM priekšizpētes gala ziņojumā. Jūs savā atbildes vēstulē neesat ne komentējuši, ne atspēkojuši, ne citādi pauduši savu viedokli par norādītajiem trūkumiem, tāpēc uzskaitām tos vēlreiz.

Jāatzīst, ka gala ziņojuma struktūra ir nepārskatāma un izsekot tā iekšējai loģikai ir apgrūtinoši, kas norāda uz šī ziņojuma kvalitātes līmeni. Turklāt trūkst stingras sasaistes starp atsevišķām ziņojuma daļām, jo sevišķi attiecībā uz pētījumā izdarīto secinājumu un rezultātu pamatotību. Ziņojumā bieži nav iespējams izsekot izdarīto spriedumu un interpretāciju pamatotībai, izdarīto pieņēmumu un secinājumu pēctecībai, ziņojumā un tā pielikumos nesaprotamu iemeslu dēļ ir sniegta lieka, nevajadzīga un aprēķinos neizmantota informācija, informācija bez jebkādas nepieciešamības bieži atkārtojas, vietām tiek dažādi strukturēta, kas liedz iespēju savstarpēji verificēt tajā saturošos faktus, vietām informācija ir acīmredzami pretrunīga, ziņojuma izteiksmes forma – gramatiskie risinājumi un izteiksmes veids vedina domāt, ka sākotnējais ziņojuma teksts ir bijis latviešu valodā vai ka šo ziņojumu nemaz nav sagatavojuši starptautiskie eksperti ar šim pētījumam atbilstošo kompetenci. Pēc dziļākas iepazīšanās ar šo ziņojumu nākas konstatēt, ka AECOM veiktais priekšizpētes pētījums satur būtiskus trūkumus, nepilnības, acīmredzamas kļūdas un neizskaidrojamas dīvainības, kādas nebūtu pieļaujamas šāda līmeņa pētījumiem. Uz dažām no tām mēs vēlētos Jums norādīt un lūgt tās paskaidrot:

Gala ziņojuma apjoms ir mākslīgi „uzaudzēts”, ar pavirši sagatavotiem un bieži uz projektu vispār neattiecinātiem datiem, par ko liecina:

liela daļa no pielikumos sniegtās informācijas (teksti un datu tabulas) jau ir iekļautas gala ziņojuma pamattekstā (tādu tekstu sadaļu un tabulu ir vairāki desmiti);

ziņojuma pamattekstā iekļautās neko neizsakošās un nevajadzīgās frāzes;

ziņojumā iekļautā nevajadzīgā informācija, piemēram, valstu situāciju raksturošanas apraksti uz 36 lapām (A pielikums 9.-44.lpp.), kurās valstu raksturošanai atlasīto datu un informācijas lielā atšķirība liecina, ka izmantots nevis objektīvas salīdzināšanas, bet gan vieglākās pieejamības princips, iekopējot informāciju no pieejamajiem resursiem, un tālāk no pētījuma tā arī nekļūst skaidrs, kāpēc katrai valstij izmantoti konkrētie dati;

ziņojuma pamattekstā iekļautās tabulas ar nevajadzīgu informāciju, piemēram, 5.tabulā (31.lpp.) iekļautas valstis, kam nav nekāda sakara ar Rail Baltica; 2.tabulā (23.lpp.) dota iedzīvotāju skaita prognoze NUTS3 reģionos, kas it kā pamato, ka iedzīvotāju skaita kritums ir mazāks lielo pilsētu apkaimē, bet šie dati nav pārvērsti konkrētā skaitliskā ietekmē uz gala rezultātu;

ziņojuma pamattekstā iekļautās tabulas ar informāciju, kas nav izmantota, vai kura nav komentēta/aprakstīta pētījuma pamattekstā, piemēram, tabula bez numura un bez nosaukuma (37.lpp.), uz ko nav atsauces ziņojuma tekstā un kas nav iekļauta tabulu sarakstā;

ziņojuma pamattekstā iekļautās sekundāru datu tabulas ar liela apjoma, sīkā drukā rakstītu nepārskatāmu informāciju, piemēram, 30.un 31.tabulas, katra uz 3 lapām (65.-70.lpp.);

datu tabulu dublēšana ziņojuma pamattekstā, piemēram, tabula Nr.29 (57.lpp.) dublē tabulu Nr.9 (36.lpp.), respektīvi ziņojumā iekļautas vienādas tabulas ar dažādiem nosaukumiem.

Aprēķinos pieļautas aritmētiskas kļūdas un neprecīzi, „vēlamajā virzienā” tendēti rezultātu un datu vērtību noapaļojumi, piemēram:

iedzīvotāju skaita prognozē 1.tabulā (22.lpp.) Latvijai ir lietots ikgadējais iedzīvotāju skaita pieaugums (CAGR) -0.5%, kas iegūts, noapaļojot līdz vienai zīmei aiz komata A pielikuma 1-A.1 tabulā dotos datus (2.sējuma 6.lpp.), kur Latvijai CAGR=-0.51%. Viegli pārbaudīt, ka aritmētiski precīzi aprēķinot vidējo ikgadējo populācijas pieauguma rādītāju no pētījumā izmantotajiem datiem, iegūst CAGR=-0.56%, kas, noapaļojot attiecīgi līdz vienai zīmei aiz komata, dotu CAGR=-0.6%, nevis -0.5%, kā ir lietots pētījumā, tātad lietojot izejas datus, kuru vērtības pētījuma veikto matemātisko manipulāciju rezultātā nez kāpēc tiek izmainītas par vairāk nekā 10%, kas ir nepieļaujama kļūda.

Aprēķini veikti, balstoties uz patiesībai neatbilstošiem datiem un pieņēmumiem, piemēram:

pēc 2011.gada tautas skaitīšanas zināms, ka faktiskais iedzīvotāju skaita kritums Latvijā ir bijis ievērojami straujāks, un saskaņā ar koriģētajiem statistikas datiem pareizi aprēķināts Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugums CAGR=-1.14 %, nevis -0.5%, kā rēķināts pētījumā (22.lpp.). Tātad atbilstoši pētījumā izvēlētajai metodikai Latvijas iedzīvotāju skaita pareiza prognoze 2050.gadam ir 1.325 milj., nevis 1.864 milj, kas ir par 29% mazāk;

pasažieru plūsmas noteikšanai izmantotais iedzīvotāju skaits, balstoties uz esošo iedzīvotāju skaitu, pētījumā Latvijā 2015 gadā tas paredzēts vairāk kā 2,2 miljoni, lai gan reāli tas ir mazāks par 2 miljoniem, tātad kļūda vairāk kā 10% apmērā;

līdzīgi kā izmantotie kļūdainie iedzīvotāju skaita dati, ir izmantoti arī kļūdaini dati rādītājam GDP per capita (31.lpp.);

arī šobrīd zināmie oficiālie GDP un GDP pieauguma dati ievērojami atšķiras no pētījumā izmantotajiem datiem (31.lpp.);

Izmantoto datu avoti nav konkrēti norādīti un nav identificējami, trūkst norādes par to, uz kuru gadu dati ir attiecināmi u.tml., kas nedod iespēju pārliecināties par to adekvātumu, piemēram:

nav norādīti konkrēti avoti - 3., 4., 5., 9., 13., 29., 35., 37., 42.tabula u.c.;

nepilnīga informācija – 9., 20., 37., 42.tabula u.c.

Izmantotās prognozēšanas un modelēšanas metodes nav pietiekami detalizēti aprakstītas vai aprakstītas pretrunīgi, daudzviet nav uzrādīti aprēķini un starprezultāti, pētījuma gaita nav izsekojama un atkārtojama, iegūtie rezultāti nav pārbaudāmi, piemēram:

nav aprakstīts, kā iegūta GDP pieauguma ilgtermiņa prognoze 2.2%/gadā, dota neskaidra norāde uz vairāku datu avotu vienlaicīgu izmantošanu (29.lpp.);

valstu kopējās pievienotās vērtības (gross value added – GVA) rādītāju prognoze it kā veidota, trenda ekstrapolācijā iegūtos datus koriģējot ar ekspertvērtējumiem (32.lpp.), tomēr nav uzrādīti ne ar trenda ekstrapolāciju iegūtie dati, ne ekspertu veiktās korekcijas, ne ekspertu sastāvs, ne to izvēles pamatojums, ne ekspertu vērtējumu savstarpējās saskaņotības statistiskais novērtējums. Nav uzrādīti starprezultāti, nav sniegta informācija par prognozes veikšanas procesu. Ir dots tikai GVA prognozes gala rezultāts (33.lpp.);

nav pamatots, kāpēc GVA prognoze tiek rēķināta NUTS3 statistiskajiem reģioniem (33.-35.lpp.), nav izskaidrots, kā šīs prognozes tiek izmantotas turpmākajos aprēķinos;

populācijas, GDP un GVA pieauguma prognozes pasažieru plūsmas prognozēšanā ir izmantotas, pieņemot, ka plūsmu apjomi pieaugs par 60% no rādītāja GDP per capita un par 100% no iedzīvotāju skaita pieauguma rādītāja, kas, kā zinām, ir negatīvs (79.lpp.). Šim pieņēmumam nav dots nekāds pamatojums;

diskontējot nākotnes ieņēmumus izmantotas atšķirīgas diskonta likmes - investīciju ienesīguma aprēķinā izmantota diskonta likme 5.5% (266.,267.lpp.), bet finansiālās rentabilitātes aprēķinā izmantota diskonta likme 5% (286., 289.lpp.).

Sniegtās rekomendācijas dzelzceļa maršruta novietojuma varianta izvēlei bāzētas uz nepietiekamiem ekonomiskiem aprēķiniem, piemēram:

neskatoties uz to, ka pētījuma atskaitē ir norādīts izmaksu analīzes ārkārtīgs svarīgums projekta izmaksu un ieguvumu noteikšanā (237.lpp.), ieviešanas izmaksas (CAPEX) un uzturēšanas jeb operēšanas izmaksas (OPEX) ir rēķinātas tikai vienam no iespējamajiem maršrutiem – Pamatvariantam, kas saskaņā ar prognozi sola dot lielākos ieņēmumus. Citiem maršruta novietojuma variantiem izmaksas nav rēķinātas. Arī ienesīgums līdz ar to ir aprēķināts tikai Pamatvarianta maršrutam, kas nedod iespēju savstarpēji salīdzināt maršrutus un nedod objektīvu pamatojumu kāpēc pētījumā piedāvātais variants ir izvēlēts par Pamatvariantu.

Pamatvarianta ienesīgums ir pozitīvs, pateicoties ne tikai tam, ka ES finansējuma daļa, aprēķinot ienesīgumu, nav iekļauta projekta izmaksās, bet arī tāpēc, ka projekta ieņēmumu daļa ir būtiski papildināta ar monetarizētiem sociālajiem ieguvumiem – kā, piemēram, augstāku drošību pret nelaimes gadījumiem, atmosfēras piesārņojuma samazināšanos un mazāku ietekmi uz klimata pārmaiņām - tie kopā sastāda 36% no visiem projekta „ieņēmumiem” (329.lpp.), tas ir nozīmīgs ieņēmumu apjoms no kopējā sagaidāmā ieguvuma no šī projekta realizācijas, taču nekur pētījumā nav paskaidrots, kādā veidā pats projekts atgūs šos ieņēmumus, kas saistīti ar šim “monetarizētajiem sociālajiem ieguvumiem”, lai projektam nodrošinātu rentabilitāti un dzīvotspēju, jo šie pētījumā iekļautie 36% no visiem sagaidāmajiem ieņēmumiem nedos reālus ienākumus pašam projektam.

Būtiskākajiem rezultātiem nav dots statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums, lai gan izmantotā metodoloģija plaši izmanto pieņēmumu, tuvinājumu un datu korekciju iekļaušanu aprēķinos, piemēram, statistiskā kļūda un ticamība nav uzrādīta diviem svarīgākajiem pētījuma rezultātiem:

pasažieru un kravu plūsmas summārai prognozei 81.tabulā (175.lpp.);

projekta ienesīgumam 146.tabulā (329.lpp.).

Pētījumā nav vērtēts projekta izdevīgums tautsaimniecībai kopumā, jo tas tendenciozi satur informāciju tikai par projekta iespējamo pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību, savukārt projekta negatīvā ietekme nav izvērtēta vispār, pētījums pat nesatur informāciju par to – piemēram par radītajiem kravu apjomu samazinājumiem pārējiem transporta veidiem (autopārvadājumi, ūdens transports, gaisa transports), nodarbinātības samazinājumu šajās nozarēs, novirzot projektā paredzētos kravu apjomus uz dzelzceļa pārvadājumiem.

Augstākminētie fakti rada nopietnas un pamatotas bažas, ka Latvijai tik nozīmīgais projekts netiek atbildīgi pārraudzīts un netiek virzīts ar atbilstošu kompetenci. Lai kliedētu šīs bažas, pieņemot, ka tomēr jūsu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, un savas tālākās darbības, tai skaitā detalizētās tehniskās izpētes darba uzdevuma sastādīšanu un tam paredzētā valsts iepirkuma īstenošanu, jūs esat veikuši balstoties uz objektīva un kompetenta AECOM veiktā pētījuma rezultātu izvērtējuma, mēs lūdzam jūs paskaidrot savus lēmumus un rīcību, kas balstīta uz AECOM veiktās priekšizpētes rezultātiem un rekomendācijām…

Jūsu izvairīšanās komentēt mūsu norādītos AECOM gala ziņojuma trūkumus mūsu bažas par to, ka projekts netiek atbildīgi pārraudzīts un netiek virzīts ar atbilstošu kompetenci, pastiprina.

Vai Jūs piekrītat norādītajiem AECOM priekšizpētes gala ziņojuma trūkumiem? Ja nepiekrītat, norādiet, kuri no tiem ir nepamatoti uzrādīti, un pamatojiet – kāpēc?

Konkrēti kuras personas (amats, vārds, uzvārds) lēma par AECOM priekšizpētes gala ziņojuma pieņemšanu kā derīgu turpmākās projekta izpētes plānošanai? Vai šīs personas ir iesaistītas arī turpmākās izpētes ziņojumu izskatīšanā, vērtēšanā, pieņemšanā? Ja jā, tad kuras konkrēti personas? Kāds ir šo personu kompetences pamatojums (izglītība, pieredze, nopelni, sasniegumi)?

Savās atbildēs uz mūsu jautājumiem Jūs izvairāties no AECOM priekšizpētē izmantoto datu, metodikas, aprēķinu un rezultātu atzīšanas par kritiski nepietiekamiem, tā vietā vairākkārt apliecinot, ka rezultāti ir derīgi un ka visas nepilnības tiks precizētas pilnsabiedrības „RB Latvija” veiktajā detalizētajā izpētē. Jūs izvairāties runāt (neatbildot uz jautājumu Nr.6 deputātu jautājumā Nr.14) par priekšizpētes un detalizētās tehniskās izpētes metodoloģijām un to salīdzināšanu. Jūs apgalvojat, ka detalizētās izpētes nolikuma tehniskajā specifikācijā ir aprakstīti visi veicamie uzdevumi, lai rezultāti būtu vajadzīgajā kvalitātē, tai skaitā izlabojot visas AECOM priekšizpētes nepilnības (atbildes vēstule Nr.01-08/442 no 03.02.2015, atbildes Nr.1.1., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6.).

Iepazīstoties ar tehnisko specifikāciju, šādus viennozīmīgus secinājumus tomēr izdarīt nav iespējams.

Konkrēti kuri punkti un kuri apakšpunkti detalizētās izpētes nolikuma tehniskajā specifikācijā ir tie, kas uzliek par pienākumu tehniskās izpētes veicējam pilnsabiedrībai „RB Latvija” novērst priekšizpētes nepilnības un labot tajā pieļautās kļūdas? Citējiet, lūdzu, tos tehniskajā specifikācijā noteiktos uzdevumus, kas nodrošinās kvalitatīvus izpētes rezultātus attiecībā uz šādām AECOM priekšizpētes nepilnībām, tai skaitā:

projekta ieņēmumos iekļauto sociālo ieguvumu finansēšanas avotu definēšana, ko Jūs apgalvojat savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.1. punktā;

aplamo statistikas datu un AECOM prognožu precizēšana, ko Jūs apgalvojat savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.3. punktā;

kļūdaino AECOM rezultātu precizēšana ar detalizētākiem datiem, ko Jūs apgalvojat savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.4. punktā;

izmantoto metožu pilnā apmērā atbilstību, lai rezultāti būtu pietiekami uzticami, ko Jūs apstiprināt savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.5. punktā;

metodoloģiju, saskaņā ar kuru Jūs veiksiet priekšizpētes un detalizētās tehniskās izpētes rezultātu salīdzināšanu, un norādi uz konkrētiem rezultātiem, kas tiks salīdzināti, par ko Jūs savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.6. punktā rakstāt, ka atbilde uz šo jautājumu būs iespējama tikai pēc finanšu analīzes izpildes apraksta izstrādes (kas mūsuprāt ir absolūti neadekvāta atbilde uzdotajam jautājumam).

Atbildot uz jautājumu (deputātu jautājums Nr.14, 7.jautājums), kura amatpersona Satiksmes ministrijā ir veikusi AECOM priekšizpētes rezultātu pārbaudi, Jūs savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.7. punktā norādāt, ka rezultāti tika pārbaudīti un atzīti par pietiekami uzticamiem, balstoties Rail Baltica starptautiskās darba grupas veikto izvērtējumu un trīs Baltijas valstu kopīgo lēmumu.

Atkārtoti lūdzam atbildēt, kura konkrētā amatpersona (amats, vārds, uzvārds) Satiksmes ministrijā ir veikusi AECOM priekšizpētes rezultātu pārbaudi?

Kura konkrētā amatpersona (amats, vārds, uzvārds), balstoties uz Jūsu minēto vērtējumu un triju valstu kopīgo lēmumu, atzina AECOM rezultātus par pietiekami uzticamiem?

Jautājums. Kuras konkrētās personas (amats, vārds, uzvārds) veica AECOM rezultātu izvērtējumu Rail Baltica starptautiskās darba grupas ietvaros? Kādas kļūdas, nepilnības tika konstatētas? Kādi secinājumi tika izdarīti? Kādā formā Rail Baltica starptautiskā darba grupa fiksēja savu vērtējumu? Lūdzam mums izsniegt šī vērtējuma kopiju.

Kurā datumā trīs Baltijas valstis pieņēma Jūsu minēto kopīgo lēmumu? Kādā līmenī tas tika pieņemts? Lūdzam mums dot norādi uz Ministru kabineta attiecīgo protokollēmumu vai, ja tāda nav, izsniegt mums attiecīgā lēmuma kopiju.

Atbildot uz jautājumu (deputātu jautājums Nr.14, 9.jautājums) par to, kāpēc AECOM priekšizpētes rezultātos ienesīguma aprēķinam nav uzrādīts statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums, Jūs savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.9. punktā rakstāt, ka „tiek uzskatīts, ka” ienesīguma aprēķinam statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums nebija nepieciešams.

Kurš uzskatīja, ka statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums nebija nepieciešams? Vai tā uzskatīja tikai priekšizpētes autors AECOM vai arī pasūtītājs Satiksmes ministrija? Ja tā uzskatīja arī Satiksmes ministrija, tad kura konkrētā amatpersona (amats, vārds, uzvārds) tā uzskatīja? Kāds tam ir pamatojums un skaidrojums? Vai tika novērtēti riski, kādi ir iespējami, pieņemot lēmumu, kas balstīts uz rezultātiem, kam nav kļūdas un ticamības novērtējuma?

Par RB projekta negatīvo ietekmi uz citiem transporta veidiem.

Deputātu jautājumā Nr.11 uzdevām Jums jautājumu (8.jautājums) par to, kāda ir projekta ietekme ne tikai uz dzelzceļa nozari, bet uz tautsaimniecību kopumā, jo priekšizpētē veiktajā projekta ienesīguma aprēķinā projekta ieguvumi lielā mērā veidojas no kravu un pasažieru apjoma pieauguma (saucamais inducētais pieaugums), ko izraisīs jaunā dzelzceļa pieaugošās priekšrocības, salīdzinot ar citiem transporta veidiem. Mēs norādījām uz to, ka dzelzceļa pārvadājumu pieaugums lielā mērā veidosies no pārvadājumu samazinājuma citos transporta veidos (aviotransports, jūras transports, autopārvadājumi) gan attiecībā uz pasažieru, gan uz kravu pārvadājumiem. Mēs uzdevām jautājumu, vai šī negatīvā ietekme ir novērtēta. Saņēmām no jums atbildi, kurā bija teikts:

 "8. Rail Baltica tiek veidota kā integrēta sistēma, kas nodrošina visiem transporta veidiem vienādu pieejamību Eiropas transporta telpai pa 1435 mm transporta koridoru. Tādejādi paredzams, ka negatīvas ietekmes uz nozares apgrozījumu, ieņēmumiem un strādājošo skaitu nebūs. Papildus, lai izvērtētu Rail Baltica dzelzceļa līnijas ietekmi un lomu globālās un reģionālās loģistikas koridoros, t.sk. mijiedarbību ar citiem transporta veidiem, Satiksmes ministrija ir izsludinājusi iepirkumu „Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde", kas pieejams interneta adresē: http://wvvw.sam.gov.lv/sm/content/?cat=385, kā arī pievienots pielikumā CD formātā."

Tā kā Jūsu sniegtā atbilde iesākās ar, mūsuprāt, neloģisku apgalvojumu, tad deputātu jautājuma Nr.14 vēstulē (10.jautājums) lūdzām Jūs skaidrot, kā visiem transporta veidiem var būt vienāda pieejamība pa 1435 mm dzelzceļa transporta koridoru? Lūdzām Jūs paskaidrot, kā tas attiecas uz jūras transportu, kā uz gaisa transportu, kā uz auto pārvadājumiem? Uz kuru nozari nebūs negatīva efekta – uz dzelzceļa nozari vai uz transporta nozari kopumā? Vai būs arī pozitīvs efekts, kāds? Kā atbildē minētais iepirkums, kuri konkrētie šī iepirkuma darba uzdevumi ļaus ieviest skaidrību mūsu uzdotajā jautājumā? Lūdzām dot mums korektu atbildi uz uzdoto jautājumu. Diemžēl uz šo atkārtoti uzdoto jautājumu mēs korektu atbildi neesam saņēmuši. Jūs savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.10.punkts, rakstāt, ka nepieciešamā informācija par kopējo sagaidāmo Rail Baltica projekta ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta/kravu pārvadājumu nozari tiks sniegta plānotās izpētes „Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde”. Iepazīstoties ar šīs izpētes iepirkuma nolikumu un tehnisko specifikāciju, var secināt, ka šai izpētei nav dots uzdevums sagatavot Jūsu minēto nepieciešamo informāciju, tāpēc esam spiesti uzdot šo jautājumu trešo reizi, un šoreiz lūdzam atbildēt uz to skaidri un pēc būtības.

Konkrēti kuri punkti izpētes „Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde” iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā ir tie, kas dod izpildītājam uzdevumu novērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pārējiem (gan kravu, gan pasažieru) transporta veidiem un uz tautsaimniecību kopumā? Citējiet tos, lūdzu!

Ja tomēr pretēji Jūsu apgalvotajam nepieciešamo informāciju no minētās izpētes iegūt nevarēs, tad kā Jūs plānojat to iegūt?

Par Jūsu atteikšanos sniegt deputātu jautājumā pieprasīto informāciju.

Deputātu jautājuma Nr.15 vēstulē uzdevām jums jautājumus par iepirkumu „Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums”, tai skaitā par pretendentu piedāvājumu izsniegšanu, par noslēgto iepirkuma līguma ar visiem pielikumiem izsniegšanu, par darbu izmaksu tāmju izsniegšanu (5., 6., 8.jautājums). Savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 2.5., 2.6., 2.8.punkts) Jūs atteicāties sniegt pieprasīto informāciju no iepirkuma uzvarējušā pretendenta un arī citu pretendentu piedāvājumiem, pamatojot ar to, ka pieprasītā informācija nav vispārpieejama informācija saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 35.panta trešās daļas nosacījumiem. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka atteikums sniegt Saeimas deputātam informāciju nav pamatojams ar to, ka šī informācija nav vispārpieejama. Deputāti savus jautājumus Jums ir iesnieguši, pamatojoties uz tiesībām, ko mums nodrošina LR Satversmes 27.pants . Tātad jau LR pamatlikums nosaka, ka deputātam ir pieejama viņiem nepieciešamās informācija, ne tikai tā, kas noteikta kā vispārpieejama, un tas jums ir labi zināms fakts, jo uz citiem jautājumiem jūs esat snieguši pat klasificētas pieejamības informāciju. Pamatojoties uz minēto:

Atkārtoti pieprasām mums izsniegt iepriekš pieprasīto informāciju no pretendentu piedāvājumiem.

Atteikuma gadījumā lūdzam norādīt tiesību normas, no kurām izriet, ka ministrs drīkst Saeimai atteikt sniegt atbildi uz jautājumu, kurš tam uzdots saskaņā ar Latvijas Satversmi?

Deputātu jautājuma Nr.15 vēstulē uzdevām jums jautājumu par uzvarējuša pretendenta būtiski zemākās cenas pamatojumu (3.jautājums). Savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015 (2.3.punkts) Jūs sniedzat skaidrojumu, ka Iepirkumu komisija ir veikusi piedāvājuma pārbaudi, vienlaicīgi norādot, ka Piegādātāju apvienības pamatojums savai piedāvājuma cenai atbilstoši Pilnsabiedrības norādījumiem ir komercnoslēpums un nav nododams trešajām personām bez Personu apvienības piekrišanas. Arī uz 7.jautājumu par to, vai pretendents ir nodrošinājis visas finansiālās garantijas, Jūs savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015 (2.7.punkts) atsakāties izsniegt dokumentu kopijas, pamatojot ar to, ka atbilstoši Pilnsabiedrības vēstulē dotajiem norādījumiem, tajos ietvertā informācija ir komercnoslēpums. Tā kā šis iepirkums ir tautsaimniecībai nozīmīgs un tiek īstenots par budžeta līdzekļiem, tā kā iepirkuma rezultāti nav apstrīdēti, līgums noslēgts un tā izpilde notiek, tā kā pieprasītā informācija ir nepieciešama deputāta pienākumu izpildei, nevis izplatīšanai trešajām personām, uzskatām, ka Jums šī pieprasītā informācija mums būtu jāizsniedz. Vēl jo vairāk ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, ka šī konkursa uzvarētāja pārstāvji ir veikuši ziedojumus politiskajai partijai, kuras biedrs esat arī Jūs.

Vai esat prasījuši Pilnsabiedrības piekrišanu izsniegt Saeimai konkrēto pieprasīto informāciju? Ja nē, kāpēc? Ja jā, vai saņēmāt atbildi? Ja jā, lūdzu izsniegt mums šīs atbildes kopiju.

Lūdzam izsniegt mums Pilnsabiedrības vēstules kopiju, uz kuru Jūs atsaucieties savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015 (2.3.punkts).

Vai nav pretrunā Jūsu vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015 (2.3.punkts). sniegtajā informācijā, ka norādījumus par komercnoslēpumu saturošu informāciju ir sniegusi Pilnsabiedrība, kaut arī tā ir dibināta tikai 2014.gada aprīlī (reģistrācijas datums 15.04.2014.), bet lēmums par iepirkuma uzvarētāju pieņemts jau 11.02.2014.?

Par starptautiskas akciju sabiedrības „RB RAIL” dibināšanu.

Savā vēstulē Nr.01-08/4952 no 08.12.2014., sniedzot atbildi uz deputātu jautājuma Nr.11 vēstulē uzdoto 6.jautājumu par AS „RB RAIL” dibināšanu, Jūs skaidrojāt, ka izvēlētais variants, ka Latvijas valsti akciju sabiedrībā kā dibinātājs pārstāv nevis Latvijas valsts, bet gan SIA „Eiropas Dzelzceļa līnijas”, kuras 100% daļas pieder Latvijas valstij un kuras pārrauga Satiksmes ministrija. Šo izvēli Jūs pamatojāt ar normatīviem šķēršļiem, kas liedz Latvijas valstij būt tiešam akcionāram starptautiskā kompānijā, kā arī ar to, ka „Kopuzņēmums kā divpakāpju struktūra, kurā tiek izmantotas attiecīgajām dalībvalstīm piederošas holdinga kompānijās nodrošina papildus juridisko ugunsmūri starp kopuzņēmuma darbību un dalībvalstīm”.

Lūdzam paskaidrot, ko augstāk citētajā Jūsu atbildē nozīmē jēdziens „juridiskais ugunsmūris”? Kādas priekšrocības Latvijas valstij un tautsaimniecībai dod šis juridiskais ugunsmūris bez tā, ka šādu sabiedrību būs ērtāk atsavināt?

Lūdzam izsniegt mums Jūsu vēstulē Nr.01-08/4952 no 08.12.2014. minētā 2012.gada 25.oktobrī pasūtītā “Triniti” pētījuma gala ziņojuma pilnu tekstu, ieskaitot sniegtās rekomendācijas un to argumentāciju.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 119.panta septītajai daļai lūdzam dot vārdu deputātam Ivaram Zariņam, lai motivētu jautājumu.

Novērtē šo rakstu: