Par problēmsituāciju Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolā “Rīdzene” un atbalstu skolas direktorei
Skolas darbinieki21.12.2021.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Lai arī šobrīd visi mēģinām cīnīties ar daudzu gadu laikā izraisītajām sekām, mēs vēlamies akcentēt šo seku cēloņus un šādā veidā mēģināt parādīt, ka neskaitāmi iesaistītie cilvēki tikai juridiski ir bijuši atbildīgi par procesiem, bet reāli visas šīs jezgas cēlonis ir vienas ieinteresētas ģimenes personīgās intereses, kuras prevalē pār visu pārējo procesu.
Lai arī vēl šobrīd Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolai “Rīdzene” (turpmāk - Skola) nav bijusi iespēja iepazīties ar dokumentiem, kas liecinātu par skolu reorganizācijas procesa loģiku un mērķiem, lai tos sasniegtu, Rīgas dome 2019. gada 27. februārī pieņēma lēmumu reorganizēt divas pašvaldības dibinātas sporta skolas - Bērnu un jaunatnes sporta skolu “Rīdzene” (turpmāk - BJSS “Rīdzene) un Rīgas 3.bērnu un jaunatnes sporta skolu (turpmāk - Rīgas 3.BJSS), izveidojot jaunu sporta izglītības iestādi Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolu “Rīdzene”.
Informējam, ka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (turpmāk - IKSD) Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības nodaļas vadītājas vietniece Iveta Agleniece, kura vada profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu darbu Rīgas pilsētā, tiekoties ar Rīgas 3.BJSS darbiniekiem, nevarēja norādīt pamatojumu un reorganizācijas prognozējamos ieguvumus. Vienīgais arguments, ka Rīgas 3.BJSS ir audzēkņu skaita ziņā mazākā sporta skola Rīgā, nebija korekts, saskaņā ar norādīto faktisko audzēkņu skaitu Valsts izglītības informācijas sistēmā - pāri 600 audzēkņiem.
Neskatoties uz argumentiem, ka Rīgas 3.BJSS jau īsteno astoņas profesionālās ievirzes izglītības programmas četros dažādos sporta veidos, reorganizācija tika veikta. Bijušās Rīgas 3.BJSS direktorei nācās piekrist kļūt par apvienotās Skolas direktori, lai pirmspensijas vecumā nezaudētu darbu. Tā tika izveidota jauna skola ar 14 profesionālās ievirzes programmām, kuras aptver septiņus dažādus sporta veidus.
Vēl šobrīd, mēģinot izprast pēkšņo nepieciešamību likvidēt BJSS “Rīdzene” un veidot jaunu skolu, veidojas pārliecība, ka tas ticis darīts tikai un vienīgi, lai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) Sporta un jaunatnes pārvaldes atbildīgie darbinieki neuzņemtos atbildību par savas rīcības sekām, kad viņu iecelta direktora p.i. darbībā redzams regulārs un dažāda rakstura pārkāpumu kopums. Jāmin arī neprofesionāli organizētie BJSS „Rīdzene” direktora konkursi, kad nepiekrita neviens pretendents, lielā mērā pateicoties Aglenieku ģimenes lielajai ietekmei uz skolā notiekošajiem procesiem.
Pārņemot BJSS “Rīdzene”, tika konstatēts, ka direktora p.i. A.Aglenieks nebija ievērojis IKSD un Reorganizācijas komisijas norādījumus:
1 Netika veikta dokumentu sakārtošana līdz 2018. gadam.
2 Netika veikta dokumentu arhivēšana un to iesniegšana Nacionālajā arhīvā.
3. Nebija veikta nolietoto materiālo vērtību norakstīšana.
4. A Agleniekam uz 31.07.2019. bija 256, bet R.Agleniekam (I. Aglenieces un A.Aglenieka dēls, kurš arī ir nodarbināts Skolā) 284 neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma dienas.
Par nepilnībām bijušās izglītības iestādes darbībā līdz tās reorganizācijai Z.Reine informējusi IKSD, bet nekāda reāla darbība šajos jautājumos nesekoja.
Lai arī IKSD 2019. gada 1. augustā par Skolas pārraugošo darbinieku noteica IKSD Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības nodaļas vadītāju Irinu Jākobsoni, Skolas neoficiālu uzraudzību tik un tā turpināja I.Agleniece, veicot nepārtrauktu mobingu pret Skolas administrācijas darbiniekiem. I.Agleniece vērsās pie Skolas darbiniekiem arī pēc darba laika, ar pārmetumiem un aizrādījumiem tos psiholoģiski ietekmējot.
Par esošo situāciju Skolas direktore informēja I.Jākobsoni. Mobings uz laiku tika pārtraukts, bet tad atsākās ar jaunu sparu - I.Agleniece pārraudzīja un norādīja direktora vietniecei izglītības jomā, kādas korekcijas jāveic smaiļošanas un kanoe un slaloma programmā. Norādes pārsvarā tika dotas mutiski, jo tās visas tiešā vai netiešā veidā ietekmēja viņas ģimenes locekļus, kuri pēc reorganizācijas tika atstāti strādāt Skolā.
Skolas administrācijas darbinieki pēc apvienošanas ir strādājuši spriedzes, mobinga un nepārtraukta stresa apstākļos, kā rezultātā pusotra gada laikā no darba ir aizgājušas divas Skolas sekretāres, lietvedības pārzine un dotajā brīdī direktore atrodas darba nespējā. Nekam nemainoties uz labo pusi, daļa darbinieku apsver beigt darba attiecības ar Skolu jau tuvākajā laikā.
Vēlamies uzsvērt, ka no 2010. gada identiska situācijā ir veidojusies ar BJSS “Rīdzene” bijušajiem darbiniekiem: pakļauti mobingam no IKSD darbinieku puses, īpaši A.Aglenieka dzīvesbiedres puses, cilvēki vienkārši izdeg un izvēlās “bēgt”. To apliecina divas jaunas un perspektīvas direktores, kuras ir beigušas darba attiecības, un nevienam pat nav bijusi vēlme uzzināt īstos iemeslus (mutiski abas direktores apstiprinājušas īstos iemeslus). Par problēmu kopumā liecina ari nespēja ilgstoši BJSS "Rīdzene” direktora amatam piesaistīt jaunus kadrus jo visi zina par Aglenieku ģimenes milzu ietekmi.
Pašreizējā skolas direktore atrodas darba nespējā, viņas organisms un nervu sistēma nespēja izturēt milzīgo spriedzi, darba apjomu un IKSD un īpaši I. Aglenieces spiedienu. Galvenokārt jāpiemin, ka visas šīs sekas, ar ko jācīnās, par ko jāskaidrojas un jājūtas vainīgiem Skolas darbiniekiem, saistītas ar laika periodu un pārkāpumiem, kuri tika veikti, vēl pirms Z. Reine bija juridiski atbildīga par to. Jau agrāk bijušajā BJSS „Rīdzene” skolā ir izveidojusies milzu pozīcija un opozīcija starp treneriem un audzēkņu vecākiem, nepārtrauktās sūdzības un paskaidrojumu pieprasīšanas no dažādām augstākstāvošām institūcijām ir saistītas ar Aglenieku ģimenes milzīgo ietekmi IC-mumu pieņemšanā
Lai arī jaunā — reorganizētā Skola savu darbu uzsāka tikai 01.08.2019., bet jau 12.09.2019. (pusotru mēnesi pēc skolas darba uzsākšanas un Z. Reines amatā stāšanās) Skolā tika uzsākta Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes revīzija par periodu no 2017. gada līdz 2019. gadam, kad BJSS “Rīdzene” direktora p.i. bija A.Aglenieks.
Loģiski izriet šādi jautājumi:
1. Kā tika pārraudzīta BJSS “Rīdzene” darbība no IKSD līdz skolu reorganizācijai?
2. Kādas darbības veica pēc auditos atklātajiem pārkāpumiem, kurus A. Aglenieks bija veicis kā direktora p.i.?
3. Vai tiešām jaunizveidotās Skolas administrācijai būtu jāuzņemas atbildība par A. Aglenieka pārkāpumiem, kuri tika veikti laika periodā, kad A.Aglenieks bija direktora p.i. un izglītības iestādes pārraudzību veica IKSD darbinieki?
Pamatojoties uz augstāk minēto, Skolas kolektīvs uzskata, ka reorganizācija ir bijusi Departamenta atbildīgo darbinieku interesēs, ekonomiski nepārdomāta, nav pozitīvo ieguvumu, kas liek domāt par vienkāršu bēgšanu no paredzamajiem auditiem un pārkāpumu atklāšanos. Tās rezultātā šobrīd ir aptraipīta bijušās Rīgas 3. BJSS darbinieku reputācija, sabojātas arī darbinieku savstarpējās attiecības un visa darba koncentrēšanās tikai uz senu cēloņu izrietošām sekām.
Skolas darbinieki savus pienākumus veic pilnā apjomā un cenšas to darīt pēc labākās sirdsapziņas, 2020. gadā Skola licencēja 10 profesionālās ievirzes programmas, veiksmīgi tika organizēts akreditācijas process, bet milzīgais spiediens no IKSD un iepriekšējā skolā sastrādāto pārkāpumu ēna šobrīd jūtama ik dienas.
Latvijas premjerministrs K. Kariņš teica viedus vārdus: „Beigsim tukši runāt -strādājam citādi, sākam to darīt.” Arī IKSD darbiniekiem pašiem jāsāk strādāt citādi un jāuzņemas rīcība par savu darbu, rīcību, pieņemto vai nepieņemto lēmumu sekām, no represīva un mobingojoša darba stila uz sadarbību un konstruktīvu darbību vērstu. Nedrīkst būt tik atklāta IKSD darbinieku, konkrēti I. Aglenieces ieinteresētība kādā konkrētā sporta skolas jomā un pārējo IKSD darbinieku vienaldzība, līdz jau visiem “smeļas ūdens mutē”.
Šis ir ļoti personīgs un ilgstoši milzis raksts, arī mēs esam iztukšoti un piespiesti pie sienas, lūdzam izpratni un vēlmi šajā situācijā ko mainīti Lai cik godprātīgi mēs mēģinātu šobrīd strādāt - cēloņus šajos jautājumos mainīt nav mūsu varā. Lūdzam izskatīt augstākminēto darbinieku atbilstību saviem amatiem, nepieļaut nepārtrauktu graujošu ietekmi uz sporta skolu darbiniekiem konkrētu ieinteresēto personu vajadzību apmierināšanai.
Skolas kolektīvs ir vērsts uz kopēju attīstību, bet tam ir vajadzīga veselīga augsne, kurā attīstīties!
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
