Iesaki rakstu: 
Šodien esmu nosūtījis Eiropas Cilvēktiesību tiesai (turpmāk – ECT) sūdzību pret Latvijas valsti par Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Aizsardzības Konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6.panta pirmās daļas pārkāpumu, kas nosaka jebkura cilvēka tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā tiesā.
Sūdzības pamatā ir apstākļi, kas saistīti ar administratīvo lietu, kurā es iesniedzu pieteikumu, pamatojoties uz likumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, atlīdzināt man ar juridisko palīdzību saistītus izdevumus par aizstāvību kriminālprocesā, kurā es tiku atzīts par nevainīgu un attaisnots.
Laikā, kad dažāda līmeņa administratīvajās tiesās tika izskatīts mans pieteikums, Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu, kurā pauda klaji negatīvo attieksmi pret mani. Ņemot vērā to, ka publiski nav zināms, kuri tiesneši ir Administratīvo tiesnešu biedrības biedri, man nebija zināms, vai tiesneši, kas izskata lietu, nav parakstījuši šo paziņojumu – tādā veidā demonstrējot savu neobjektīvo attieksmi pret mani. Gan pirmajā, gan otrajā instancē pieteikums, kuru iesniedzu par atlīdzināšanu, tika noraidīts, un es biju spiests iesniegt kasācijas sūdzību LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.
Viens no tiesnešiem, kuram bija jāizskata manis iesniegtā kasācijas sūdzība, bija senators Andris Guļāns, kurš dažādās intervijās un publikācijās vairākkārtīgi publiski paudis savu negatīvo attieksmi pret mani. Tas bija par pamatu, lai mani pārstāvji šajā lietā pieteiktu senatoram Guļānam noraidījumu, tādējādi cenšoties izvairīties no acīmredzamas neobjektivitātes un nespējas izspriest lietu taisnīgi. Noraidījums netika pieņemts, un tiesa, kurā viens no trim tiesnešiem bija senators Guļāns, izskatīja un noraidīja manu kasācijas sūdzību.
ECT savā praksē, arī lietās pret Latviju, ir norādījusi, ka tiesas objektivitāte ir absolūts priekšnosacījums tam, lai tiesas process būtu atzīts par taisnīgu un Konvencijas 6.pantam atbilstošu. Turklāt nepietiek ar to, ka tiesnesis pats sevi uzskata par objektīvu – viņam ir arī jāuzvedas tā, lai neatkarīgam novērotājam būtu pārliecība, ka tiesnesis ir brīvs no jebkādiem personiskiem aizspriedumiem. Situācijā, kad tiesnesis atklāti un publiski pauž savu negatīvo attieksmi pret personu, kuras lieta viņam ir jāizspriež, tiesnesi nevar uzskatīt par objektīvu pat tad, ja viņam nav personiskās ieinteresētības lietas iznākumā.
Ņemot vērā, ka ECT pastāv vairāki precedenti arī lietās, kuras ir ļoti līdzīgas konkrētajai lietai, man bija pamats vērsties ECT, prasot atzīt manu tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
