Iesaki rakstu: 
Varētu būt, ka Ainārs Šlesers izjūt savdabīgu gandarījumu, - viņš pats pēdējās vēlēšanās gan ir ticis pie trekna zoles nospieduma uz pēcpuses, taču viņa labie darbi nemirst. Nu, vismaz viens – šofera dēla pirmoreiz tik vērienīgi sāktā citu „šofera dēlu” likšana visos iespējamos amatos ar pamatmoto „tas nekas, ka padumjš, - ka tik uzticams” jaunās koalīcijas izpildījumā ir ieguvusi vēl nebijušu vērienu.
Par šā labā darba turpinājumu pašlaik faktiski ik nedēļu ar aizvien pieaugošu enerģiju un entuziasmu rūpējas abi valdošo koalīciju veidojošie politiskie spēki. Vienu, kā zināms, faktiski vada Latvijas izcilākais saimniekotājs, kas pats sev sasaimniekojis valstij īsti nevajadzīgo miljardu un kādas drupačiņas atmet arī citiem; otrs savukārt ir spēks, kurš pirms vēlēšanām visiem deklarēja, kā viens no galvenajiem mērķiem tam esot „izveidot nelielu, efektīvu, kompetentu un depolitizētu valsts pārvaldi”.
Tieši to mēs arī tagad redzam – kā abi šie kompetences un efektīvas saimniekošanas atbalstītāji faktiski sacenšas, visiem, kas vēl dzīvo kaut kādās ilūzijās par šo valsti un tās valdītājiem, ar savu izlēmīgo jauno „šofera dēlu” izvēli uzskatāmi apliecinot – vēlēšanas ir beigušās, mīļie, un tuvākajos pāris gados mēs darīsim visu, kas vien mums ienāks prātā.
Tas, kas notiek Lemberga faktiskā pārziņā nonākušajā Satiksmes ministrijā, faktiski liecina par vienu: bez kādas ceremonēšanās un kaut formālu iemeslu piemeklēšanas (uzminiet nu, vai Satiksmes ministrija vakar bija gatava uzrādīt dienesta ziņojumu, kas it kā esot sagatavots par Latvijas pastā notikušajām briesmu lietām!) tiek nomainīti visi ministrijas uzņēmumu vadības pārstāvji, par kuriem pastāv kaut nelielas šaubas, ka viņi varētu iespītēties, nepieņemt Latvijas izcilākajam saimniekotājam vēlamos lēmumus un „nesaprast”, kur patiesībā jāplūst otkatiem un oficiālajām naudas straumēm.
Savukārt vietā nāk nedaudz modificēti „šoferu dēli”. Kāpēc gan kādreizējais ar smieklīgu skandālu amatu pametušais rajona izpildvaras vadītājs tagad nevarētu vadīt Latvijas galveno lidostu? Kāpēc ar skandālu amatu pametis pasta darbinieks tagad nevarētu vadīt visu pastu? Un kāpēc pasta finanses nevarētu balstīt cilvēks, kurš iepriekš sekmīgi balstījis mums visiem tik labi zināmo Parex banku?...
Jā, un kāpēc lai Lembergs amatos neliktu šādus te lojālus puskoka lēcējus, ja viņam vienmēr acu priekšā būs pasakainie Vienotības kadri? Šodien mēs publicējam mazu stāstiņu par mūsu ekonomikas ministra piedzīvojumiem Maskavā: par to, kā viens pamuļķis – un citādi to nenosaukt –, kam kārtējais solārija apmeklējums svarīgāks par kaut jel kādu sagatavošanos svarīgai ārvalstu vizītei, mums no Putina mēģināja „sarunāt” krietni dārgāku gāzi.
Stāsts, protams, smieklīgs, kaut likumsakarīgs – ja reiz viena valsts atļaujas par ekonomikas ministru ielikt izbijušu sīktirgoni, kas savukārt sev par ekonomisko padomnieku ieceļ izbijušu dārzkopības skolotāju, ko gan citu varētu gaidīt. Kaut, protams, ne smieklīgi, bet baisi kļūst, padomājot, cik šādu gadījumu paliek neuzzināti un kādus mūsu valstij un mums kaitējošus lēmumus pieņem šie superkompetentie visu līmeņu „šoferu dēli”.
Protams, katram mākonim ir sava gaišāka maliņa, un tāda ir arī šim. Ir tiešām prieks skatīties tajā, cik ātri savu pērkamo liekuļu dabu parādījušas čigānes, ēlertes, ojārkalniņi, kārkliņas un visi pārējie taisnības cīnītāji un godīguma aizstāvji.
Iepriekš par katru no jaunajiem „šofera dēliem” vai pamuļķā Kampara ķibeli Maskavā šis „ideālistu” koris būtu brēcis tā, ka skan, bet tagad, protams, klusēs, labākajā gadījumā kaut ko bubinās par to, ka pasta gadījumā noteikti viss jāizsver un jāizanalizē, savukārt Kampara gadījumā noteikti varot būt runa par neadekvātu interpretāciju vai ļaunā Putina riebeklību. Jo, lūk, tagad ir jāsēž vienā laivā, jāēd pie vienas siles un jārūpējas, lai tā neizsīktu, - kāda nu vairs principiālā brēkšana...
Tas gan arī vienīgais, par ko te var pasmaidīt.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
