Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Par oligarhiem un medijiem

Uldis Salmiņš
19.10.2017.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visiem, kam var nākties stāties KNAB vai Saeimas komisijas priekšā un ļauties nopratināšanai, vispirms iesaku doties sniegt interviju žurnālam Ir. Tas noteikti uzlabos spēju komunicēt ar izmeklējošiem deputātiem, kā arī veicinās pārrunu vešanas prasmes biznesā un ģimenē.

Lūdzu, pastāstiet, kādēļ jūs esat blēdis. Ziniet, neesmu blēdis. Kas jūs pamudināja nākt klajā ar šādu blēža grēksūdzi? Neuzskatu to par grēksūdzi… Pastāstiet, kā bija toreiz, kad jūs, visi blēži kopā bijāt sanākuši. Kas tur vēl sēdēja pie galda? Nu, nevēlos par to stāstīt… Kāpēc jūs neesat atklāts? Ko jūs teiksiet saviem bērniem, kad viņi prasīs – kādēļ jūs esat tāds blēdis un piedalījāties valsts nozagšanā?

Un vispār jūs esat ne tikai blēdis, bet arī muļķis. Ko jūs lienat tur, kur jums nav jālien? Es pati atceros jūs sapulcē toreiz sakām, ka esat muļķis. Kāpēc jūs, tāds muļķis, vispār kaut ko darāt?

Nav tā, ka biju pārsteigts par šādu attieksmi. Ir cīnās pret oligarhiem frontes pirmajās rindās, un tie, kas sēdējuši pie viena galda ar valsts nozadzējiem, ir sodāmi. Melni krāsots virsraksts no ļaundaru atmaskošanas repertuāra, bildes drūmākas, kā administratoram Sprūdam uz izolatoru ejam… (esmu visumā pozitīvs cilvēks, un Ir fotomeitenei smaidīju, cik jaudas…)

Vien brīnos par viņu loģiku. Šķiet, rīkojoties nedaudz apdomīgāk, Ir žurnālistiem būtu iespēja gan uzzināt šo to vairāk no manis, gan arī iedrošināt vēl kādu vērtīgu avotu nākt un viņiem ko izstāstīt. Tagad iznāca čiks. Guntis Bojārs ar Aizliegto paņēmienu varētu gūt krietni labākas sekmes oligarhu tvarstīšanā, iesūtot tur kādu praktikantu – aģentu. Norakstu šādu Ir komandas paviršību uz steigu, jo intervija tapa pēdējā brīdī, dienā, kad materiāls jau nododams tipogrāfijai.

Par oligarhiem

Vai oligarhi būtu jābāž aiz restēm? Ir redakcija par to ir pārliecināta. Indra Sprance man apgalvo – ja viņi izspruks sveikā, nākamajiem tas kalpos par iedrošinājumu atkal ņemt un nesodītiem brutālā veidā ietekmēt medijus.

Nevēlos šādai nostājai piekrist. Cik manas juridiskās zināšanas ļauj spriest, diez vai viņus izdosies iesēdināt, vismaz par mediju ietekmēšanas epizodēm, kaut arī tas nodarījis milzu kaitējumu gan mediju videi, gan sabiedrībai kopumā. Manā skatījumā oligarhiem un visiem, kuri kaut kad nākotnē iedomāsies viņu ceļu atkārtot, vislabākā mācība ir tā, ko viņi jau patlaban saņem, lielā mērā pateicoties žurnālistiem, t.sk. Ir.

Neklājas viņiem viegli, kad ģimenes locekļi, nesenie draugi, partneri, padotie un visa sabiedrība uzzina, kādus darbus viņi darījuši Rīdzenē, Dienā un citur. Demokrātiskā valstī žurnālistus nav iespējams pakļaut savai gribai, lai cik tā būtu spēcīga un pieejamie resursi apjomīgi. Žurnālistus šāda cīņa padara tikai stiprākus. Kritiskos brīžos viņiem nāk talkā arī Valsts prezidents, rosinot parlamenta atlaišanu.

Nav tā, ka oligarhi būtu viscaur ļauni un melotu vienā laidā. Piemēram, Šķēle, atbildot man bez prozaiskuma, nepasaka nevienu nepatiesu vārdu. Man tiešām nebija spēju ieviest Šķēles rosinātos taupības pasākumus un likvidēt norādītās štata vienības redakcijā. Taisnība, ka “siltajā vietiņā” atrados pārlieku ilgi, man pašam bija līdzīga sajūta.

Ne man vienam, arī citi kolēģi Dienā šajā periodā nāca uz darbu bez entuziasma. Taisnība par radio – gan man, gan radio kolektīvam un visiem klausītājiem tas ir uz labu, ka valdē nestrādās neviens ar oligarhu Šķēli saistāms darbinieks. Par bērniem arī ekspremjeram jāpiekrīt, nevajag viņus pīt iekšā savās lietās. Noteikti centīšos sarūpēt junioriem mierīgāku dzīvi, nekā viens otrs oligarhs pratis savējiem.

Lembergs, reaģējot uz manu blogu, pamatoti norāda, ka saņemt 100 miljonus par 1/3 Krājbankas akciju ir stāsts par labajām fejām un laumiņām. Piekrītu, jo šeit runa ir par 100% kapitāla vērtību. Iespējams, Lembergam caur Ventspils uzņēmumiem piederošā trešdaļa būtu bijusi vērtīgāka, ja savulaik viņi nebūtu bloķējuši bankas kapitāla palielināšanu, kas ļautu Krājbankai veiksmīgāk attīstīties un saglabāt tās sākotnējo tirgus daļu.

Manis minētais skaitlis 100 miljoni var šķist liels arī par visiem 100% salīdzinājumā ar bankas tā brīža kapitāla rādītājiem, tomēr jāatceras, ka pirmskrīzes gadi bija pilni straujas izaugsmes cerību un dažādu aktīvu vērtība šai laikā tika vērtēta optimistiski. Piemēram, Parex īpašnieki savu banku vilcinājās pārdot pat par miljardu. 100 miljoni arī atbilst “cauruma” izmēram, kuru Antonovs īsā laikā izveidoja Krājbankā atbilstoši tehnikai, kad iegādājamā uzņēmuma aktīvi netieši tiek izmantoti pirkuma finansēšanai.

Ja Lembergs tā saka, droši vien Antonovs par banku maksāja ar pārskaitījumu pret pavadzīmi, klāt tur neesmu bijis. Atminoties Antonova un viņa rokaspuišu darbošanos, raksturīgi tas viņiem gan nebūtu. Pieņemu, ka FKTK un Latvijas Banka šīm lietām ir rūpīgi sekojuši.

Protams, gadās Lembergam šo to piemirst. Krājbankas akcijas pārsimt tūkstošu vērtībā (ap 3% kapitāla) vienubrīd viņam piederēja pilnīgi oficiāli kā privātpersonai, bet tas ir niecīgs daudzums, ja salīdzina ar ikdienā atrodošos skaidras naudas apjomu viņa darba kabinetā. To var piemirst. Arī to, ka Šlesers kaut kad par Dienu zvanījis, jo mediju īpašnieku un redaktoru mainīšana šiem kungiem ir ikdienas rutīna.

Oligarhi ir darījuši arī labu. Ne Soross, ne Vītolu labdarības fonds vai jebkurš cits atjaunotās Latvijas vēsturē nav sniedzis tādu finansiālu ieguldījumu jurisprudences nozares attīstībai kā Lembergs. Varu derēt, ka visa juristu aroda cunfte gauži apraudās to brīdi, kad tiesa pieņems galīgo spriedumu Lemberga lietā. Paradoksāli, bet arī sabiedriskie mediji, pateicoties oligarhu “uzbrukumam” Dienai, ir kļuvuši stiprāki. Daudzi Dienas skolu izgājušie žurnālisti ir pievienojušies Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio komandām, sniedzot ieguldījumu labāko raidījumu tapšanā.

Par medijiem

Runājot par mediju vides ietekmēšanu, būtu šauri reducēt visu uz oligarhiem. Atcerēsimies, ka viņi jau vairākus gadus, varbūt neskaitot Lembergu, aktīvu pozīciju valsts pārvaldē neieņem.

Ko dara mūsu valsts institūcijas un amatpersonas?

Piemēram, mēs visi zinām, ka ceļu kvalitāte Latvijā ir vāja. Tā vietā, lai attiecīgās iestādes visus resursus fokusētu ceļu lāpīšanai, tās izdala budžetus PR pasākumiem, lai medijos vēstītu par asfaltliešanas sasniegumiem. Un satraucas, ja kāds vēlas norādīt, ka ceļš tomēr ir bedrains. Līdzīgu stāstu netrūkst. Rezultātā virkne mediju sabiedrībai pūš miglu acīs, stāstot par iestāžu “labajiem darbiem”, jo nevar iztikt bez “piešprices” no šo institūciju PR budžetiem. “Medijpratīgi” lasītāji viņiem vairs netic, un tas ir tikpat postoši kā oligarhu manipulācijas.

Ņemsim pašvaldības. Dažas no tām sevi iedomājas esam par sabiedriskā medija funkcijas aizstājēju, drukā avīzes un gādā, lai iedzīvotāji tās lasītu, kaut par velti. Jo, raugi, ne visiem novada ļaudīm pietiekot naudiņas, lai avīzīti nopirktu.

Velkot paralēles, nav skaidrs, kādēļ Jelgavas mērs Rāviņš neražo desu un nedod jelgavniekiem bez maksas. Ne visi var atļauties Rimi pirkt desas luņķi. Tas būtu labs darbs, atvieglotu trūcīgāko jelgavnieku ikdienu. Desu rūpnieki varbūt protestētu, bet ko ražo tik dārgas desas?

Ir valstī arī gaiši prāti, kas saprot mediju vides svarīgumu, un nesen ar Kultūras ministrijas gādību Valsts reģionālās attīstības aģentūra mērķprogrammas ietvaros reģionu laikrakstu stiprināšanai piešķīra ap 200 tūkstošiem eiro. Šķiet, nav slikti, summa pat paliela izklausās.

Tomēr jāprasa – vai valsts politika neizskatās šizofrēniska, ja pašvaldības nesalīdzināmi lielākas summas novirza, lai šīs pašas avīzes nīdētu? Piemēram, Jelgavā Rāviņš no jelgavnieku naudas ap 400 tūkstošus eiro ik gadu tērē, lai izdotu bezmaksas pašvaldības laikrakstu, graujot vietējo neatkarīgo drukāto komercmediju. Vienā pašā Jelgavā tērē divas reizes vairāk, nekā valsts atvēl visu reģionu laikrakstiem kopumā. Kur skatās Valsts kontrole, kurai jāvērtē līdzekļu lietderīga izmantošana pašvaldībās? Vai Konkurences padomei šāda iejaukšanās tirgū šķiet godīga un pamatota?

Šeit nav runa tikai par Lemberga ZZS vai Saskaņas nostāju, arī vairumam Vienotības, NA, RA un citu partiju deputātu un pagastveču tāda kārtība šķiet pareiza. Kā viņi nesaprot, ka valsts reģionos drīz vairs nebūs ekonomiska pamata neatkarīgai un kvalitatīvai žurnālistikai. Kas aizpildīs brīvo telpu ar satura piedāvājumu pēc tam? Vai tie būs pašvaldību “informatīvo izdevumu” PR speciālisti? Varbūt tā saucamie “klikšķu zvejnieki”, kuri apšaubāmos interneta portālos izplata tikpat apšaubāmas ziņas? Drīzāk vietā nāks Vladimirs Putins ar Sputņik, kam netrūkst resursu satura ražošanai, un kuri izprot mediju lomu valsts politisko mērķu sasniegšanā daudz labāk, nekā mūsu priekšstāvji, kuri neredz tālāk par nākamajām vēlēšanām.

Taisnību nākas meklēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kura pēc Bauskas Dzīves un Sorainen iesnieguma pieņēmusi prasību pret Latvijas valsti par šo situāciju. Jācer, ka tas uz labu.

Mans pirmais blogs ātri kļuva populārs sakarā ar košajām un skandalozajām oligarhu mediju aizkulišu detaļām. Domāju, ka rīkojos pareizi, to publicējot, kā arī piekrītot sniegt sev neērto interviju Ir, sabiedrība kopumā no šādas rīcības ir ieguvēja. Šis raksts nebūs tik bieži lasīts, bet manā skatījumā ne mazāk svarīgs, ar mērķi, lai politikas veidotāji, īpaši tie, kuriem teikšana par pašvaldību darbošanos mediju lauciņā, aizdomātos un pieņemtu attiecīgos lēmumus, negaidot pamudinājumu no Eiropas institūcijām.

Pārpublicēts no https://usalmins.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...