Par noklausīšanos atstādinātais Raimonds Lazdiņš lidostu "Rīga" ierāvis dārgā tiesvedībā
PIETIEK20.09.2014.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Aizdomās par nelikumīgu noklausīšanos no Starptautiskās lidostas Rīga Drošības departamenta vadības atstādinātais Raimonds Lazdiņš un viņa divi padotie pēdējā pusgadā lidostu ierāvuši dārgā tiesvedībā, cenšoties panākt atjaunošanu darbā. Trijotne spējusi noalgot divus dārgus advokātu birojus - Borenius un Dzanuškāns&Partneri, noskaidroja Pietiek.
Kopš pērnā gada decembra, kad Starptautiskās lidostas Rīga valde aizdomās par nelikumīgu noklausīšanos, izmantojot lidostas iepirkto aparatūru, atstādināja no amatiem Drošības departamenta vadītāju, savulaik skandalozo "drošības likumu grozījumu tēvu" Raimondu Lazdiņu un viņa padotos Intu Rubezi un Andreju Savko, šī valsts kapitālsabiedrība ierauta dārgā un piņķerīgā tiesvedībā, kurā trīs apšaubītās reputācijas drošībnieki cenšas panākt savu atjaunošanu darbā.
Vasaras sākumā Pietiek nejauši novēroja Lazdiņu Rīgas centra kafejnīcā LaKanna vispirms satiekam Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Džinetu Innusu, bet aptuveni pēc pusstundas viņam turpat bija norunāta tikšanās ar prominentā advokātu biroja Borenius zvērinātu advokātu Indriķi Liepu (abi redzami foto).
Innusa pēc tam Pietiek nenoliedza, ka tikšanās ar Lazdiņu bijusi iepriekš sarunāta, un kā juriste pauda viedokli, ka, viņasprāt, nebūtu atbalstāms, ka Starptautiskā lidosta Rīga lietu par Lazdiņa un vēl divu Drošības departamenta darbinieku atstādināšanu censtos atrisināt, veicot iekšējo reorganizāciju.
Lidosta tiesvedībai ar Lazdiņu un viņa bijušajiem padotajiem, kuru atjaunošanu darbā uzskata par neiespējamu, kamēr turpinās Drošības policijas izmeklēšana par iespējamo nelikumīgo noklausīšanos, iepirkuma procedūrā nolīgusi advokātu biroju Rebenoks&Vilders ar stundu likmi 100 eiro stundā, kas, spriežot pēc citu līdzīgu valsts iepirkumu publikācijām Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, ir vidējā stundu likme, pērkot advokātu ārpakalpojumus.
Savukārt summas, kuras Lazdiņš, Rubezis un Savko no lidostas prasa kā kompensāciju par advokātu izdevumiem - attiecīgi 3000 eiro, 2000 eiro un 2000 eiro - šķiet aizdomīgi mazas, zinot, cik mēnešus norit tiesvedības, kurās iesniegtas blakus sūdzības un apelācijas sūdzības. Tāpat lietas gaitā notikušas vairākas pratināšanas, sniegtas sūdzības dažādām instancēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ģenerālprokuratūru ieskaitot.
Borenius un Dzanuškāns&Partneri ir "dārgā gala" advokātu biroji ar telpām Rīgas centrā un prāvu zvērināto advokātu pulku ar skaļiem uzvārdiem. Pie trīs atstādināto drošībnieku lietām, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, strādā vismaz četri augstas klases advokāti un juristi. Tas viss liek uzdot jautājumu, kādu papildu ieguvumu vārdā dārgie advokātu biroji uzņēmušies trīs apšaubītas reputācijas drošībnieku aizstāvēšanu.
Lazdiņš personiski, tiekoties ar atsevišķiem žurnālistiem, kā arī izmantodams starpniekus, jau kopš vasaras sākuma uzsācis sabiedrisko attiecību kampaņu pret lidostu, cenšoties izplatīt informāciju, ka lidosta tiesvedībai pret viņu iztērējusi jau aptuveni 200 000 eiro. Kā kanāli šīs informācijas izplatīšanai izmantota gan Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilze Aleksandroviča, ar kuru Lazdiņš dzīvojis kopā nereģistrētās attiecībās, gan nu jau demisionējušās tieslietu ministres Baibas Brokas (Nacionālā apvienība) birojs. Lazdiņš, lieloties ar sakariem Drošības policijā, solījies Brokai "sakārtot" pielaides saņemšanu valsts noslēpumam otrajā līmenī, lai viņa var saglabāt vismaz amatu VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdē. Par Lazdiņa, Brokas un Aleksandrovičas kopīgajām izklaidēm LGS sporta spēlēs šovasar Pietiek jau rakstījis.
Zināms, ka sen atpakaļ pirms nonākšanas premjera Aigara Kalvīša birojā Lazdiņš sniedzis pakalpojumus Andra Grūtupa advokātu birojam, kur ieguvis iesauku "putekļusūcējs", jo viņa pamatuzdevums bijis informācijas vākšana, kā arī "lietu kārtošana".
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
