“Par nesankcionētu protestēšanu spēka struktūras aiztur opozīcijas deputātu” - nē, tās nav ziņas no Kremļa. Šoreiz no Tukuma un Ventspils
Imants Liepiņš10.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai kā nepatiktu Saeimas deputāta Alda Gobzema politiskā darbība, ir jāfiksē, ka Latvijas policija ar opozīcijas pārstāvjiem ir izrīkojusies kā Kremļa represīvā struktūra, nevis Eiropas Savienības valsts policija.
Visiem zināms, ka Satversmes 29. pants nosaka: “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas.”
Nav nekāds brīnums, ka lielākajai sabiedrības daļai nepatīk fakts, ka Aldim Gobzemam izdodas sapulcēt savus piekritējus — pat par spīti mīnus padsmit grādu salam. Taču policija, uzraugot deputāta tikšanās ar vēlētājiem, kā varam lasīt medijos, ir sākusi administratīvā pārkāpuma procesus ne tikai par ārkārtas situācijas rīkojuma pārkāpšanu, bet arī par “sīko huligānismu”, likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" it kā pārkāpšanu, kā arī “par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām”.
Situācija ar A. Gobzema aizturēšanu Tukumā un Ventspilī pēc būtības ne ar ko neatšķiras no regulārajām ziņām no Krievijas, kur atkal kārtējie opozicionāri un demokrāti arestēti “par nesankcionētu pulcēšanos” un “nesankcionētu protestēšanu pret Putinu”.
Aldi Gobzemu kā Saeimas locekli varētu aizturēt tikai tad, ja viņu noķertu pie kāda kriminālnozieguma izdarīšanas, turklāt tā pastrādāšanas brīdī. Deputāta tikšanās ar vēlētājiem nav noziegums, pat ne pandēmijas laikā. Taču, pat ja uzskatām, ka ir noticis formāls pārkāpums (piemēram, nav ievēroti divi metri starp cilvēkiem), tas ir tikai administratīvs pārkāpums, tas nav kriminālnoziegums. Par to nevar arestēt, un par to nevar taisīt notiesājošu spriedumu, pat teorētiski ne, jo pulcēšanās (jebkādu iemeslu dēļ) vai politiskas sapulces noturēšana nav noziedzīgs nodarījums.
Līdz ar to policija nevar sodīt A. Gobzemu par “nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām”, jo viņu kā Saeimas locekli nevar aizturēt, ja viņš nav pastrādājis kriminālnoziegumu — un sapulcēšanās kaut kāda veikala autostāvvietā (jebkāda iemesla dēļ) nevar būt noziegums.
Pirmais reaģēja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs, kurš sprieda — komisijas sēdē varētu aktualizēt jautājumu par A. Gobzema aizturēšanu. “Ja Saeimas deputāts neapdraud citus cilvēkus un nepiedalās kādā noziegumā, tad viņu aizturēt bez Saeimas piekrišanas nedrīkst,” V. Orlovs skaidro pašsaprotamo.
Arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks dažas stundas vēlāk “ieslēdza atpakaļgaitu” un taisnojās, ka neesot personīgi devis pavēli A. Gobzema aizturēšanai vairākās Kurzemes pilsētās. Pats neesot klātienē atradies attiecīgo notikumu uzraudzīšanā.
Deputāta juridiskās palīdzības sniedzējs Jānis Dzanuškāns TV24 raidījumā “Preses klubs” papildinājis: “Saeimas juridiskā biroja pārstāvis jau ir nokomentējis jautājumu par to, vai deputātu vispāt drīkst aizturēt, diezgan konkrēti pasakot, ka ne aizturēt, ne kādā konkrētā veidā ierobežot personas brīvību Valsts policijai nav tiesību bez Saeimas atļaujas. […] Savukārt jautājumā par [Gobzema] aizturēšanu ir absolūti skaidrs, ka aizturēšana ir bijusi nelikumīga. Deputāts ir pretojies nelikumīgai aizturēšanai, un viņam par to vēl ierosina administratīvo procesu,” tā J. Dzanuškāns.
Policija acīmredzot izdarījusi kādus secinājumus un turpmākajās A. Gobzema sapulcēs vairs nav mēģinājusi veikt aizturēšanas, tikai sastādījusi jaunus administratīvos protokolus.
Taču kopumā ziņas ir sliktas, jo Latvijā tagad ir tāpat kā Krievijā: kad opozīcijas deputāts tiekas ar vēlētājiem, tad valdības kontrolē esošā policija paziņo, ka notiekot “nesankcionēta protestēšana”, un arestē opozīcijas deputātu par tikšanos ar vēlētājiem. Ja vainīgie policisti netiks sodīti, situācijas atkārtosies — lai cik kaitinošs nebūtu konkrētais deputāts, viņa arestēšana par sapulci ar vēlētājiem ir prettiesiska.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
