Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vārdu salikums “informatīvais karš” pēdējā laikā tiek skandināts arvien vairāk un vairāk. Pretstatā situācijai pāris gadus atpakaļ tagad jau lielākā sabiedrības daļa vismaz teorētiskā līmenī saprot, ka ar šo vārdu savienojumu domāta informācijas izmantošana noteiktu mērķu sasniegšanai, turklāt publiskotā informācija pilnībā neatbilst faktiskajai situācijai vai patiesībai.  Visvieglāk ir identificēt melus.

Tomēr informatīvajā karā tiek arī izmantoti rafinētāki paņēmieni. Piemēram, sniegtā informācija ir patiesa, bet tā tiek atspoguļota informācijas sniedzējam vēlamā rakursā.

Kā viens no bīstamākajiem un lielākajiem riskiem vismaz daļai domājošas sabiedrības šķiet Krievijas propagandas kanālu ietekme Baltijas valstu informatīvajā telpā.

Dažādas diskusijas par iespējamām rīcībām jau izskanējušas sen, un amplitūda ir visnotaļ plaša. Par šo jautājumu tika diskutēts arī Saeimas Nacionālajā drošības komisijā. Tiesa, pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas, komisijas sēde ir izvērtusies apvainojumu apmaiņā starp deputātiem un Kultūras ministrijas un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjiem, nepieņemot nekādu tālākejošu lēmumu.[1] 

Savukārt cita Saeimas komisija, proti, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja izmaiņas likumā, kas ļautu mediju uzraugam vienkāršāk aizliegt Latvijā pārraidīt televīzijas kanālus, kuri par satura pārkāpumiem aizliegti citās Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīs.[2] 

Tomēr ar nožēlu jāsecina, ka mērķtiecīga rīcība nav bijusi un informatīvajā telpā vairāk tiek atspoguļoti viedokļi, ka televīzijas kanālu aizliegšana nekādu rezultātu nesniegs.

Protams, komersanti iestāsies pret jebko, kas samazinās viņu peļņu. Tika publiskoti arī šādi viedokļi: Valstij vispār nav jābūt nekādu mediju īpašniecei, jo tieši valsts rada lielākos draudus žurnālistikai, tomēr, kaut arī Krievijas valsts televīzijas kanāli nav medijs, bet gan ierocis, to aizliegšana ārvalstīs nav viennozīmīgi pareizs risinājums, aģentūrai LETA sacīja pazīstamais Krievijas žurnālists un televīzijas seja Mihails Fišmans.[3]Pārtraucot Krievijas telekanāla Rossija RTR retranslāciju, varasiestādes ne tikai apliecina nespēju nodrošināt kvalitatīvu ārvalstu notikumu apskatu vismaz sabiedriskajā televīzijā un dod bīstamu signālu demokrātijas pīlāram – vārda brīvībai, bet arī nekautrējas dot iedzīvotājiem mājienu ar mietu, ka viņi ir muļķi.[4]

Kā jau sākumā tika minēts, Latvija nav vienīgā valsts, kurā notiek spraigas diskusijas par Krievijas televīzijas kanālu aizliegšanu. Šādas ir visās Baltijas valstīs. Tikmēr Igaunijas politisko partiju līderi norāda, ka kāda televīzijas kanāla satura aizliegšana nesniegtu cerēto rezultātu, ņemot vērā interneta sniegtās iespējas un faktu, ka šāds solis tiktu pavērsts pret Igauniju Krievijas propagandā. Kā alternatīva jāpiedāvā interesantas pārraides Reformu partijas padomes priekšsēdētājs Kristens Mihals norāda, ka «valsts vai privātajiem kanāliem vajadzētu piedāvāt interesantu informāciju. Ņemot vērā laika elementu un bagātīgo informāciju mūsdienu medijos, visi sacenšas par uzmanību, un, ja jums nav nekā, ko piedāvāt, aizliegšana neko nepanāks».

Savukārt Centra partijas politiķe Jana Toma uzsver, ka gadījumā, ja tiktu aizliegts kāds telekanāls, nākamais solis būtu tvitera vai sociālā tīkla «Facebook» aizliegums. Pēc viņas teiktā, uguni nevar apdzēst ar uguni. «Ja propagandai uzbrūk ar pretēju propagandu, tas ir aukstais karš un palielina draudus. Es domāju, ka Igaunijai jau sen vajadzēja izveidot mediju telpu vietējiem krieviem. Par to runāts gadiem, taču nekas nav paveikts. ETV2 bija jākļūst par krievu valodas kanālu, taču tā tas nav. Tad mēs bezpalīdzīgi vaimanājam - ak dieniņ, ko mēs stāstām saviem krieviem,» viņa norādīja.[5]

Ko var secināt no izskanējušiem argumentiem, kāpēc nevajag aizliegt Krievijas propagandas kanālus? Pirmais un svarā lielākais ir atsauce uz demokrātiju un vārda brīvības aizskārumu. Vārda brīvība tiek uzskatīta par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vērtībām, kuru izmantot ir tiesīgs ikviens tās sabiedrības loceklis. To paredz arī Latvijas Republikas Satversme, nosakot, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Tomēr tajā pašā laikā Satversme pieļauj šo tiesību ierobežošanu. To var darīt likumā paredzētajos gadījumos, aizsargājot citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Līdz ar to vārda brīvība nav visatļautība.[6] Analoģisks regulējums un pieeja ir arī pārējās Baltijas valstīs. Līdz ar to, jebkuri argumenti pret iespējām aizliegt Krievijas propagandas kanālus neiztur kritiku.

Kā viens no nākamajiem izskan, ka nevajag aizliegt, bet jāveido savi informatīvie kanāli, lai tiem piesaistītu krieviski runājošo auditoriju. Savā ziņā varētu piekrist, ka jāveido savi informatīvie kanāli, bet, kontekstā ar to, ka tamdēļ arī nevajag aizliegt Krievijas propagandas kanālus, arī nevar piekrist, jo tas tēlaini salīdzinot izskatītos pēc veģetāriešu vērtību sludināšanu izsalkušu kanibālu vidū.

Protams, kā vērā ņemams arguments ir tehniskā puse. Mūsdienu globalizācijas procesā un, attīstoties tehnoloģijām, ar viena vadiņa pārgriešanu informācijas plūsmu neapstādināt. Tomēr vai kanāla aizliegums tik tiešām nedod nekādu rezultātu? Vai arī izteikts piemērs, kā var manipulēt ar informāciju, lai panāktu kādam labvēlīgus secinājumus. Tātad visu pēc kārtas.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2018.gada  31. janvārī pieņēma lēmumu uz trīs mēnešiem aizliegt Latvijā retranslēt un izplatīt televīzijas programmu "Rossija RTR".[7]

2019.gada 12.aprīlī parādās raksts Pēc "Rossija RTR" aizlieguma strauji audzis "NTV Mir" skatītāju skaits.[8] Tajā nepārprotami tiek norādīts: Ņemot vērā to, ka "Rossija RTR" līdz šim TV skatītājiem Latvijā nav pieejams, ir pieaugusi citu krievu valodā raidošo TV kanālu auditorija. Visstraujākais auditorijas pieaugums vērojams kanālam "NTV Mir".

Janvārī "NTV Mir" auditorijas daļa bija 5,7%, savukārt februārī auditorijas daļa pieaugusi līdz 7,2%. Auditorijas daļa turpināja kāpt arī martā, sasniedzot 7,3%.

Auditorijas daļa pieaugusi arī kanālam "PBK". Sākoties "Rossija RTR" retranslācijas aizliegumam, "PBK" auditorijas daļa februārī sasniedza 8,3%, salīdzinot ar 7,9% janvārī. Martā "PBK" auditorijas daļa sarukusi līdz 8,1%.

Skatot iepriekš minēto rakstu šādā griezumā, nākas konstatēt, ka aizliedzot vienu kanālu būtiski pieaug citu krievu valodā raidošo TV kanālu auditorija. Netieši izriet secinājums – TV kanāla aizliegšana nekādu rezultātu nav devusi.

Tomēr, tagad sarindosim iepriekš minēto informāciju nedaudz citādākā rakursā, proti, aizlieguma brīdī, janvārī, „Rossija” auditorijas daļa bija 5,7%, „NTV MIR” – 5,7% un PBK – 7,9 %

Savukārt martā „NTV MIR” auditorija bija 7,3%, bet PBK – 8,3%.

Skatoties raksta griezumā, sanāk, ka aizliedzot vienu kanālu, par tik un tik % palielinās citu TV kanālu auditorija.

Tomēr, paskatīsimies tagad šādi, proti, kā tika aizliegts retranslēt „Rossija” kanālu, tad varam uzskatīt, ka attiecīgi tā līdzšinējā auditorijas daļa paliek bez televīzijas.

 Ja „NTV MIR” pirms aizlieguma bija 5,7 %, tad martā tie jau bija 7,3%. Tas sanāk, ka palielinājums šim kanālam attiecīgajā laika posmā auditorija ir palielinājusies par 1,6%. Savukārt PBK ir palielinājies par 0,4% Kopumā šiem abiem kanāliem auditorija ir palielinājusies par 2%.

Te nāk vissvarīgākais, dēļ „Rossija” aizlieguma 5,7% auditorijai nebija pieejams viņu iecienītais informatīvais kanāls. Tikai 2% no „Rossija” auditorijas ir pārgājuši uz citiem TV kanāliem. Savukārt 3,7% auditorijas vairs Krievijas informatīvos kanālus neskatās. Faktiski manam pieminētajam rakstam vislabāk derētu virsraksts: Pēc "Rossija RTR" aizlieguma par 3,7% samazinājies Krievijas informatīvo kanālu skatītāju skaits.

Ko pēc visa iepriekš minētā var secināt? Pirmais un globālākais secinājums – visās Baltijas valstīs notiek diskusijas par Krievijas propagandas kanālu aizliegšanu, un visur ir konstatējami centieni panākt, lai tie netiktu aizliegti. Proti, lai Baltijas valstis paliktu Krievijas informatīvajā telpā.

Pat tad, ja kāds kanāls tiek aizliegts, tad informatīvajā telpā informācija tiek pasniegta tā, lai sabiedrībai radītu priekšstatu, ka aizliegums nav nesis gaidītos rezultātus.

Visbeidzot ar nožēlu jāsecina, ka visās Baltijas valstīs ir nopietni spēki, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai Baltijas valstīs Krievijas propagandas kanāli netiktu aizliegti.

Rezumējot – ko tad darīt?      

Pēc idejas risinājums ir visnotaļ vienkāršs, un tas prasa tikai noteiktu rīcību. Tas būtu, pieņemt likumu, ka Latvijā netiek retranslēti Krievijas plašsaziņas kanāli. Argumenti par Krievijas plašsaziņas līdzekļu vārda brīvības aizskārumu ir pat muļķīgi, jo mēs nedzīvojam Krievijā. Turklāt, Krievijas informatīvā politika ir vērsta uz Krievijas mērķu sasniegšanu, kas vairums gadījumu ir pret  Baltijas valstu drošību un pastāvošo iekārtu.

 Attiecībā par to, ka 100% nebūs iespējams panākt, ka sabiedrība neskatīsies, vai, ka zels nelegālās televīzijas, arī neiztur kritiku, jo tādā gadījumā arī zādzības, slepkavības un narkotisko vielu aprite būtu jāatļauj, jo tas viss ir aizliegts, bet vai nenotiek?

Protams, valsts nav izolēta telpa, un pieejamie mūsdienu komunikācijas līdzekļi un globalizācija ļauj sasniegt jebkuru personu ar attiecīgām zināšanām un tehnoloģijām. Te tomēr jāsecina, ka lielākā Krievijas propagandas auditorijas ir gados padzīvojuši cilvēki, kuri kopumā nav pārāk spēcīgi interneta lietošanā un darbībās ar viedierīcēm.

Tas, ka aizliegšanas gadījumā daudzi protestēs, un asi iebildīs Krievija, ir saprotams un gaidāms. Turklāt, citādāk pat nevarētu būt, jo aizlieguma rezultātā viņi zaudētu savu informatīvo ietekmi. Tamdēļ jautājums ir vienkāršs, proti, kā intereses aizstāv deputāti un amatpersonas. Krievijas vai tomēr Latvijas?


[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputati-kritize-ideju-trukumu-krievijas-kanalu-aizliegsana-neplp-met-akmeni-likumdeveju-darzina.a276962/

[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cinai-ar-krievijas-propagandu-atbalsta-iespeju-aizliegt-citur-es-neatlautos-tv-kanalus-precizets.a279272/

[3] https://www.tvnet.lv/6426541/kanala-dozdj-zurnalists-fismans-valstij-nav-jabut-mediju-ipasniecei

[4] https://nra.lv/latvija/114898-telekanalu-blokesana-neefektiva-cenzura.htm

[5] https://www.tvnet.lv/5215310/igaunijas-politiki-krievijas-tv-aizliegsana-nav-risinajums

[6] https://lvportals.lv/viedokli/268456-kas-ir-varda-briviba-un-vai-to-var-ierobezot-2015

[7] https://www.apollo.lv/6512365/uz-trim-menesiem-latvija-aizliedz-retranslet-kanalu-rossija-rtr

[8] https://jauns.lv/raksts/zinas/326877-pec-rossija-rtr-aizlieguma-strauji-audzis-ntv-mir-skatitaju-skaits

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Foto
Lasīt visu...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...