Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reizēm Nelabais liek bakstīt taustiņus un rakņāties internetā, un pēkšņi ieraudzīju Pietiek apgriezieniem diezgan pasenu publikāciju: http://www.pietiek.com/raksti/kapec_valsts_slimnicam_nav_naudas_tapec,_ka_tas_pietiek_tikai__ipasajiem_. Tā kā autors nebija norādīts, vairāki komentētāji saistīja uzrakstīto ar manu uzvārdu (es faktiski vienmēr autorizēju paša sastādītu tekstu), un pirms dažām dienām saņēmu raksta varoņa Krustiņa kunga prasības pieteikumu 10 000 EUR apmērā par goda un cieņas aizskārumu, tāpēc nolēmu sacerēt komentāru.

Īstenībā cilvēki nemaz nav stulbi; viņi mēdz pareizi saskatīt lietas būtību, tomēr šeit viss ir nedaudz citādāk. Valsts slimnīcai nav iespēju izīrēt savas telpas, pārsniedzot noteiktos tarifus. Vismaz pirms kāda laika tā bija. Un deviņdesmito gadu beigās, kad izmisums un perspektīvas trūkums mūs – krutos mikroķirurgus iedzina tiktāl, ka nolēmām nospļauties uz valsts sistēmu, nopirkt mikroskopu un šūt klāt pirkstus par skaidru naudu, kā Gruzijā, kur bez 100 USD tev neoperēja apendicītu, mūsu mazā revolūcija bija visai advancēts notikums.

Nemaz nerunājot par, nu... varētu teikt pilsonisko drosmi, visā savā nebūt ne vidusmēra doktora darba mūžā iekrātos 14 000 USD ieguldot nevis divistabu dzīvoklītī Juglas rajonā (trīsdesmit astoņos gados pastāvīga meitene man jau bija atradusies), bet gan operāciju mikroskopā. Atceros, ka pārdevējs bija laipns, mikroskops nāca no Japānas pa jūras ceļu, kas nozīmēja 6 mēnešu laika nobīdi, tādejādi pēc priekšapmaksas veikšanas vēl palika puse naudas, par ko nopirkt instrumentus. Pārējie puiši, pliki kā baznīcas žurkas, paņēma kredītu bankā, par ko izremontējām ofisu, turklāt pašā Rīgas centrā. Šarmantais, jauneklīgais Viesturs Boka piedāvāja mums ieperināties Linezerā, mazliet sagurušais Gaiļezera boss Edvīns Platkājis, pret kuru kāvos astoņus gadus, laikam beidzot sācis uztvert mūs nopietni, piedāvāja ar otru kāju palikt arī Gaiļezerā. Tā mēs vienā rāvienā tikām pie ofisa centrā un divām klīniskajām bāzēm.

Ar Nacionālā veselības dienesta priekšteci VOAVA tiešo līgumu nenoslēdzām, jo atšķirībā no ORTO džekiem laikam nebijām īsti uzņēmēji. Turklāt bijām nāvīgi izmocīti cīņā ar Edvīnu, kas, ja salīdzina ar pašreizējo Slokenbergu, bija īsts Ziemassvētku vecītis. Sākumā viss gāja labi, pat ļoti. Atceros, ka Aivariņam Tihonovam pirmā alga 2001.gadā bija 4000Ls. Toreiz nopriecājos – beidzot mūsējie varēs dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Iegādāties normālus materiālus darbam, iekārtot mājokļus. Pašam lielā nauda gāja garām - saasinājās darba un muļķības dēļ iegūta kaite, turklāt tiktāl, ka pārstāju pirkt jaunas drēbes. Starp citu, ātri atkrita vajadzība pēc materiāliem, jo Gaiļezerā, pa lielām šeibām, viss bija uz vietas. Linezerā saplēsos ar Boku un aizgāju. Gaiļezerā Kapickis aizbrauca mācīties uz Singapūru, kur palika veselu gadu.

Tai laikā notika pārmaiņas – džekiem pārstāja vajadzēt savu klīniku. Toties sāka kāroties īpašumus, kuros savukārt vajadzēja eiroremontu un ādas dīvānus. Aivariņa Tihonova direktorāta ērā – visi puikas gribēja operēt, tāpēc par firmas papīriem atbildīgo nozīmēja visjaunāko un barības ķēdē pēdējo, pazuda gan firmas nauda, gan grāmatvedis, gan gada pārskats, toties pats Aivariņš tika pie dzīvokļa Puškina ielā, uzcēla māju Madonā un nopirka divus dzīvokļus tepat Mežaparkā. Kapicki, kurš pēc Singapūras teicās visu reformēt, ātri nolika pie vietas. Viņš apvainojās uz visu pasauli, un apmēram kopš 2003.gada tas ir viņa ierastais agregātstāvoklis. Man firmā bija tikai 16% balsu un caura veselība – ko es varēju iesākt. Tā kā nešpetnā rakstura dēļ tomēr tā kā vēl mēģināju drusku kasīties, Gaiļezerā nonācu vēl liekākā opozīcijā, kā iepriekš, jo džeki, sākotnējie domu un cīņu biedri, nonāca vienotā blokā ar šamējo administrāciju, lāga cilvēku Edvīnu, kas mani neieredzēja ne acu galā.

Cerību stars uzspīdēja 2005.gada vasarā, kad mani draugi – invalīdi ratiņnieki izcīnīja Izgulējumu programmu. Sākumā budžets bija smieklīgs – 120 000 Ls gadā. Kaut kur vajadzēja telpas un krišu, jo atsevišķai klīnikai atkal izrādījos par vāju. Gaiļezeristi – gan Edvīns, gan Kapickis – par izgulējumu pacientiem negribēja ne dzirdēt, jo kam gan interesē kaut kādi vecīši ratiņkrēslos, turklāt ar izgulējumiem jeb sadzīviski runājot – smirdīgiem, pūstošiem caurumiem pakaļas apvidū. Rezultātā izlīgu ar Boku un ievācos Linezerā. Boka iedeva divas gultas, kur likt pacientus. Nu, kāda tur sava klīnika. Attieksme sākumā bija briesmīga – viens nodaļas vadītājs pat paziņoja, ka tai dienā, kad mēs ievāksimies ar savām smirdīgajām brūcēm, viņš rakstīs atlūgumu. Mēs sākām attīstīt izgulējumu ārstēšanu un izveidojām Brūču klīniku.

Viesturs Boka sāka apvienot slimnīcas. Pirmo viņš izēda manu kursa biedru – Onkocentra Lasmani. Tad pievāca Gaiļezeru. Tad sākās krīze. Mēs no divām gultām, tātad vienas palātas, pakāpeniski izpletāmies pa veselu Linezera stāvu. Tas prasīja nieka sešus vai septiņus gadus. Izgulējumu programma no sākotnējā 120 tūkstošu finansējuma pieauga līdz apmēram miljonam eiro. Miljonam ir patīkama skaņa. Banknošu čaboņa piesaistīja tādus cilvēkus kā Aivars Vētra, Kārlis Smilga un beigās arī Mikroķirurģijas centra džeki. Jāpiezīmē, ka banknotes tiešām čabēja, tomēr aptaustīt tās gadījās reti. Jo Linezers bruka un mēs dabūjām dārgi maksāt par aprīkojumu, materiāliem un personālu. Tomēr nosauktajiem personāžiem mūžīgais izsalkums zīmēja mirāžas par manu villu Spānijā. Es tiešām veselības dēļ reizēm braucu uz Spāniju, lai gan uzturējos dažādos rajonos, arī tādos, kur gultā ņēmu līdzi ne vien kabatas lukturīti, bet arī nazi.

Boka mums uzrīdīja Slokenbergu, kas audzināšanas nolūkos neļāva uzņemt pacientus. Precīzāk sakot, mazliet ļāva, mazliet neļāva. Arvien pieaugoša deficīta apstākļos – ieņēmumi, kaut arī valsts pasūtījums, vairs nenosedza izdevumus, attiecības ar Austrumu slimnīcu kļuva neciešamas. Tad beidzot izlēmām par to, ka šajā laulībā bērni vairs nedzims, no RAKUS jāšķiras un jātaisa sava klīnika. Konstatējām, ka jau pirms dažiem gadiem esam kā privāta iestāde izmesti no tās MK noteikumu sadaļas, kur uzskaitītas slimnīcas, kas var dabūt valsts finansējumu. Viena izgulējumu pacienta ārstēšana izmaksāja aptuveni 13 tūkstošus. Kuram invalīdam ir tāda nauda? Tas bija strupceļš.

Apmēram tai pašā laikā, 2013.gada nogalē, Hipokrāta ielā 2** dzima plāns pievākt izgulējumu programmu. Mums piedāvāja 140 000 par to, ka nodrošināsim ķirurgu – speciālistu līdzdalību izgulējumu pacientu ārstēšanā. Viss pārējais nepieciešamais esot RAKUS. Tie bija meli. Patiesībā viņi cerēja, ka es uzmetīšu Brūču klīniku, Brūču klīnika uzmetīs mani un vienotā ierindā aizies strādāt pie RAKUS. Ar 140 000 viss bija pateikts. Mums vajadzēja aptuveni miljonu, lai uzturētu 40 cilvēku personālu, materiālus un pārējo saimniecību. Mūsējie redzēja, kā es cīnos, un teica, lai ņemu naudu. Es atbildēju, ka simt četrdesmit tūkstoši man jau ir, kam man vēl vienus. Atlaidu sevi pašu, tad visus pārējos. Torpedēju RAKUS konkursu Iepirkumu uzraudzības birojā. RAKUS mani izmeta uz ielas, burtiski no Linezera ārstu konferences. Kādu laiku es turpat koridorā turpināju mācīt viņu rezidentus. Vienu brīdi likās, ka ar Boku var sākties sarunas un mēs nonāksim pie risinājuma, jo nu viņiem bija programma, bet nebija izpildītāju. Tad pieslīdēja Aivariņš Tihonovs un uzņēmās to sutenera funkciju, ko sākotnēji piedāvāja mums – operēt svešā nodaļā citu ārstu ārstētus pacientus. Es aizgāju partizānos.

Tas ir īss, bet gandrīz patiess stāsts par mikroķirurģijas nozari. Īstenībā ar šiem projektiem varēja pelnīt tik daudz sasodītās naudas, ka pietiktu visiem – Smilgam, Slokenbergai, Vētram, Kapickim un varbūt pat Kalvim Pastaram ar Aivariņu Tihonovu pietiktu. Bet visu saķēzīja mūsu pašu alkatība, džipi, īpašumi, ādas dīvāni, savstarpējā plūkšanās, ambīcijas un nodevība. Un galvenokārt manis paša stulbums, neizdarība un pārmērīgā uzticēšanās.

Un vēl man ir sajūta, ka lielākā plūkšanās un lielākā netīrās veļas mazgāšana mūsu nozarei ir vēl priekšā. Bet Austrumu slimnīca, Biķernieku klīnika un Mikroķirurģijas centrs nupat ar šausmām atklājuši, ka Izgulējumu programmas banknošu čaboņai un smaržai nāk līdzi arī reāli pacienti – guloši, pagalam nomocīti slimnieki ar netīrām, smirdīgām brūcēm, viņu tuvinieki un tiesību pārstāvji. Aivariņš Tihonovs ar Kalvi Pastaru, saozdami sēra smaku, gopī, ko var, Kapickis savukārt, būdams dziļi morāls un ticīgs cilvēks, paļaujas uz dievpalīgu, spodrina savu personisko oreolu un gatavo bēgšanas plānu. Bet pēc pāris gadiem neviens vairs nezinās, ko iesākt ar nozāģētajām rokām, tāpat kā šobrīd nezina, ko iesākt ar izgulējumiem.

* plastiskais (rekonstruktīvais) ķirurgs, Brūču klīnika, Riska fonda konsultācijas

** RAKUS Gaiļezera klīnikas, RAKUS Valdes un Mikroķirurģijas centra adrese

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...