Iesaki rakstu: 
Nupat Aldis Gobzems savos sociālajos tīklos sekotājus informēja, ka šobrīd atrodas Londonā. Diemžēl Aldis neatklāja, ar kādu mērķi viņš viesojies Lielbritānijas galvaspilsētā, taču, ņemot vērā Alda plašo talantu loku, šim braucienam var būt ļoti daudz iemeslu - no potenciālo vēlētāju aģitācijas līdz producentu atrašanai Alda jaunajam repa albumam “Ir tikai divi dzimumi”.
Neskatoties uz sava ieraksta par ceļojumu uz Londonu noslēpumainību, Aldis tomēr paspēja nedaudz padalīties savās emocijās no šīs brīnišķīgās pilsētas, un šeit gribētos pievērst uzmanību divām lietām, kas Aldim atstāja īpašu iespaidu - cilvēku smaidi Haidparkā un brīvība.
Par cilvēku smaidiem Aldis raksta – “viena meitene man uzsmaidīja pie trešās satiksmes (Haidparkā), nepazīstami ļaudis saka labrīt viens otram”.
Šis komentārs ir interesants divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Haidparks ir milzīga zaļā zona 142 hektāru platībā ar zālieniem, kalniem, sauļošanās zonu, vairākiem dīķiem, kafejnīcām, restorāniem, pieminekļiem, velosipēdu un skrejceļu. Haidparks atrodas pašā Londonas pirmās zonas centrā jeb, citiem vārdiem sakot, ir šīs pilsētas centrālā vieta.
Ņemot vērā parka atrašanās vietu, nekustamais īpašums (dzīvoklis) šajā rajonā maksā vidēji 845 000 mārciņu, un cena par vienu konkrētu penthausu netālu no Haidparka, kas pieder britu luksusa īpašumu attīstītājam Nikam Kendijam, šobrīd pārsniedz 175 000 000 mārciņu.
Otrkārt, Alda komentārs par cilvēku smaidiem apkaimē, kuru ieskauj tikai daudzmiljonu mārciņu vērti dzīvokļi un mājas, ekskluzīvi boutique veikali, Michelin restorāni un eksotisku auto saloni, ir interesants, jo saskaņā ar britu Evening Standard ziņu portālu Londonas iedzīvotāji, tostarp tie kuri dzīvo Haidparkā, izšņauc 23 kilogramus kokaīna, jeb 567 445 devas. Dienā. Kas, starp citu, ir lielākais šo narkotiku patēriņš starp visām Eiropas pilsētām.
Ņemot to visu vērā, rodas jautājums – vai tiem nemitīgajiem smaidiem, kas apņēma Aldi vienā no dārgākajiem Londonas (un pasaules) rajoniem, varētu būt kāds sakars ar to, ka daži no šo smaidu īpašniekiem ir no kokaīna atkarīgi dolāru multimiljonāri? Nezinu. Grūti pateikt.
Nākamais Alda īpaši spilgtais komentārs par Londonu bija viņa vārdi par brīvību – “Gāju pa ielu un sajutu, kā ir tad, kad ir brīvība. Īsta. Ziniet, es jutos laimīgs, tajā vējā”. Lasot šīs siltās, sirsnīgās un atklātās rindas un atceroties, kā londoniešiem patīk baudīt dzīvi, galvā sāk veidoties ļoti interesantas cēloņsakarības.
Bet runa nav par to. Runa ir par brīvību, kas valda gan pilsētas ielās, gan tās iedzīvotāju sirdīs. Lai tie lasītāji, kuri nekad nav bijuši Londonā, kaut nedaudz labāk saprastu, ko īsti domā Aldis, runājot par brīvību, šeit ir daži īpaši spilgti piemēri, cik brīvi ir dzīvot šajā brīvajā pilsētā.
- tieši brīvajā Londonā Džulians Asanžs pavadīja 7 gadus, nevarot tikt ārā no Ekvadoras vēstniecības.
- tieši brīvajā Londonā ļoti, ļoti mīklainos apstākļos pakārās bijušais krievu oligarhs Boriss Berezovskis. Brīvās Londonas brīvā policija bija tik pārliecināta par pašnāvības versiju, ka nolēma neiedziļināties izmeklēšanā par cilvēka nāvi, kurš mēģināja par 6 miljardiem dolāru Londonas brīvajā tiesā iesūdzēt citu Krievijas oligarhu Romānu Abramoviču (Putina kasieri, kā viņu sauca pats Berezovskis), taču rezultātā tiesu zaudēja.
- tieši brīvā Londona pieņēma to pašu oligarhu Romānu Abramoviču un pat pārdeva viņam veselu futbola klubu, kas atrodas jau citā ļoti dārgā Londonas rajona - Čelsijā. Starp citu, tieši Abramovičam 90. gadu sākumā bija nozīmīga loma valsts aktīvu privatizācijas procesā Krievijā. Un tieši viņš bija arī viens no galvenajiem lieciniekiem tiesas strīdam ar Berezovski, kurš (Berezovskis) dažus mēnešus pēc neveiksmes tiesā tika atrasts it kā pakāries savā lauku savrupmājā.
– tieši brīvā Londona ar atplestām rokām un platu smaidu katru gadu dod politisko patvērumu tūkstošiem oligarhu, despotu, noziedznieku, shēmotāju un krāpnieku. Vairāk par tikai Indijas nabaga politiskajiem bēgļiem, kuri tīras nejaušības pēc uz Londonu sev līdzi atved simtiem miljonu un dažreiz pat miljardu dolāru, varat uzzināt šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=mKiT4uIAToQ
- tieši brīvā Londona ir viens no pasaules naudas atmazgāšanas centriem. Pārredzamības aģentūras Global Witness 2019. gada analīze liecina, ka aptuveni 87 000 īpašumu Anglijā un Velsā piederēja anonīmiem uzņēmumiem, kas reģistrēti “nodokļu oāzēs”. Analīzē ir teikts, ka 40% no anonīmi piederošajiem īpašumiem atrodas Londonā un ka īpašumu kopējā vērtība, visticamāk, pārsniedz 100 000 000 000 mārciņu.
- tieši brīvajā Londonā, kuras ielās Aldis šoreiz jutās ĪPAŠI brīvs, 2,5 miljoni absolūti brīvu cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa (no 9 miljoniem londoniešu). Ka arī tieši Londonas brīvajās ielās dzīvo 11 000 absolūti brīvu bezpajumtnieku.
Ņemot vērā, ka Aldis beidzot atcerējās, kā lietainā ziemas darba dienā var neticami ātri kļūt neticami laimīgs, pastāv aizdomas, ka jau tuvākajā laikā viņš mūs priecēs ar vēl daudzām citām savām sirsnīgajām un siltajām ceļojumu atsauksmēm. Labi ceļojumu galamērķi šādām atsauksmēm varētu būt pasaules cilvēktiesību centrs – Dubaija vai pasaules augstsirdības un nesavtības centrs – Ņujorka.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
