Par Latvijas valdības gatavību palīdzēt Latvijas sabiedrībai pārvarēt sagaidāmo globālo pārtikas krīzi: jautājumi premjeram Kariņam
Ivars Zariņš24.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar karu Ukrainā, un ne tikai, un kuri būtiski ietekmēs pārtikas cenas pasaulē un tās pieejamību, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu šo globālo izaicinājumu ietekmes mazināšanu uz Latvijas sabiedrību un nepieļautu pārtikas trūkumu lielai Latvijas sabiedrības daļai, kā arī lauksaimniecības uzņēmumu bankrotus straujā izejvielu izmaksu kāpuma - ne tikai pārtikas produktu, bet arī minerālmēslu un energoresursu sadārdzinājuma dēļ.
Diemžēl no publiski pieejamās informācijas nav iespējams objektīvi spriest, vai jūsu valdībai vispār ir jelkāds reāls rīcības plāns šo izaicinājumu pārvarēšanai. Tādēļ lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Vai jums ir jelkāda nojausma par sagaidāmo cenu sadārdzinājumu pārtikas produktiem, minerālmēsliem, energoresursiem? Ja ir, lūdzam sniegt jūsu prognozes par sagaidāmo sadārdzinājumu, jūsuprāt, Latvijas sabiedrībai nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, lauksaimniekiem nozīmīgajiem minerālmēsliem un energoresursiem? Kāda, jūsuprāt, ir sagaidāmā cenu dinamika vismaz līdz šī gada beigām, ar kādu būtu jārēķinās Latvijas sabiedrībai?
2. Jūsuprāt, kā šīs cenu izmaiņas ietekmēs Latvijas lauksaimniecības produktu ražotājus attiecīgajās nozares? Ka tas ietekmēs to ražošanas apjomus un nodarbināto skaitu? Lūdzam pamatot savu atbildi
3. Jūsuprāt, kā šīs cenu izmaiņas ietekmēs pārtikas pārstrādes uzņēmumus attiecīgajās nozarēs? Kā tas ietekmēs to ražošanas apjomus un nodarbināto skaitu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
4. Jūsuprāt, cik lielā mērā šīs cenu izmaiņas ietekmēs šo produktu pieejamību Latvijas sabiedrībai? Lūdzam pamatot savu atbildi.
5. Cik liela daļa no mājsaimniecības ienākumiem tiek tērēta izdevumiem nepieciešamās pārtikas iegādei - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām?
6. Jūsuprāt, cik lielas ir sagaidāmās pārtikas izdevumu īpatsvara izmaiņas - sadalījuma pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām, ar kurām jārēķinās mājsaimniecībām, saistībā ar sagaidāmo cenu pieaugumu? Lūdzam pamatot savu atbildi!
7. Cik lielai daļai Latvijas sabiedrības var rasties risks kļūt par trūkumcietējiem augstākminēto sagaidāmo globālo izaicinājumu ietekmes rezultātā? Lūdzam ar aprēķiniem pamatot savu atbildi.
8. Vai, jūsuprāt, valstij būtu nepieciešams veidot mehānismus, kas mazina augstākminēto sagaidāmo globālo izaicinājumu negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību? Ja ir nepieciešams - lūdzam paskaidrot, kādus mehānismus, kā tie tiks īstenoti, finansēti, ar kādām izmaksām ir jārēķinās? Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav nepieciešams?
9. Gadījumā, ja Latvijas sabiedrībai nebūs pieejami pirmās nepieciešamības pārtikas produkti vajadzīgajā daudzumā vai par pieejamu cenu, - kādi ir paredzētie pasākumi, lai to pieejamību nodrošinātu? Lūdzam norādīt konkrēti – no kādiem avotiem, kādos apjomos, saskaņā ar kādu procedūru tos ir paredzēts nodrošināt?
10. Kā Latvijas pārtikas ražotājus un pārstrādes uzņēmumus ietekmēs paredzamā ievedmuitas atcelšana ES no Ukrainas ievestajām precēm? Vai ir paredzēti kādi kompensācijas mehānismi, lai saglabātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju tirgū?
11. Vai jūs esat veikuši jelkādus aprēķinus, kā samazinātā PVN likme pārtikas produktiem ietekmēs Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēju un valsts budžeta ieņēmumus? Ja esat veikuši – lūdzam pievienot šos aprēķinus un skaidrojumu par tiem. Ja neesat veikuši – lūdzam paskaidrot, kāpēc neesat?
12. Kā Latvijas uzņēmumu ražošanas apjomus un valsts budžeta ieņēmumus ir ietekmējusi jau piemērotā samazinātā PVN likme svaigajiem pārtikas produktiem? Lūdzam pievienot aprēķinus un reālos datus, kas to apliecina.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
