Par Latvijas bijušo un esošo augsta ranga politiķu un citu ļaužu diskrēto ciemošanos Taškentā
Pietiek lasītājs26.01.2018.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Ar šo vēlos vērst uzmanību uz dažām lietām, ko piedzīvoju 2017.gada novembra beigās un decembra sākumā Uzbekistānā.
Tātad, tā kā apgrozos Latvijas biznesa vidē, man ikdienā sanāk tikties ar virkni uzņēmēju, es teiktu – arī fīrmaņu, kuru veiktās darbības ne vienmēr ir tīras un caurskatāmas likuma un valsts priekšā, un laiku pa laikam sanāk arī piedalīties viņu rīkotajos pasākumos, jo bizness ir kaut kā jāvelk uz priekšu.
Šoreiz man bija tā laime piedalīties Jura Savicka organizētā biznesa ceļojumā uz Taškentu - jauka pilsēta, viesmīlīga uzņemšana, kā nekā uzņēma mūs pats prezidents Šavkats Mirzijojevs. Bijām tur no 30.novembra līdz 3.decembrim, daži palika ilgāk.
Pasākuma nagla, proti, it kā ceļojuma mērķis bija Taškentas TEC atklāšana, kuru tikai mazliet atspoguļoja gan uzbeku, gan mūsu prese, bet to, kas notika pasākumu aizkulisēs, proti, pie bagātīgi klātajiem galdiem pusdienu un vakariņu laikā, es pat baidos stāstīt.
Lai taptu skaidrs, uzreiz teikšu, ka šai pasākumā bez Jura Savicka piedalījās un aktīvi bīdīja dažādas biznesa idejas, es gan teiktu - kārtējās shēmas - virkne Latvijas bijušo politiķu, piemēram, Ivars Godmanis ar savu kundzi Ilzi, Andris Šķēle, Aigars Kalvītis, Valdis Birkavs, Guntis Belēvičs, eksprezidenti Guntis Ulmanis un Andris Bērziņš, kā arī virkne kompāniju Itera Latvija, Nordeka, Islande Hotel un Latvijas gāze vadītāju un vadītaju vienieku, kurus pat es visus nevaru atcerēties.
Kopā bijām kādi cilvēki piecdesmit vai sešdesmit, sanāca vesels čarterreiss. It kā tas bija privāts pasākums, bet ar mums tikās pats uzbeku prezidents, kaut gan, kā teikt, ar zemāka ranga biznesmeņiem viņš daudz laika netērēja, bet vairāk laika veltīja Bērziņam, Savickim un Šķēlem, cik varēja noprast, sena draudzība. Par ko viņi runāja zem četrām acīm, to tikai Dievs zina.
Galvenais uz ko gribu vērst uzmanību, ir Jura Savicka lielā vara pār bijušajiem Latvijas prezidentiem un premjeriem, kas, izskatījās, viņam klausa uz vārda. Ņemot vērā Savicka pagātni un saistību ar Krievijas drošības iestādēm, domāju, ka Krievijai jau ilgu laiku ir bijusi ietekme uz Latvijas amatpersonām, bieži vien ar pielaidi valsts noslēpumam.
Interesanti, ka presē par šo pasākumu nekas daudz netika rakstīts, arī ierodoties Taškentā, Savickis ik pa laikam aizrādīja, lai daudz nezīmējamies un daudz nefotogrāfejam, jo it kā tādas esot Uzbekistānas prezidenta drošībnieku prasības, bet man liekas, ka viens otrs delegācijas dalībnieks negrib, lai Latvijas tauta uzzina par to, kas tur notiek un kas ir galvenie spēlētāji. Tik tiešām, atgriežoties Latvijā, klusums: papētīju un atradu dažus rakstus un bildīti, ko arī pievienoju šīm pārdomām.
Saviskis ir, jūs par mani labāk zināt - kas, nāk vēlēšanas, un ap viņu sāk rotēt arvien vairāk un vairāk Latvijas bijušo un esošo politiķu, bet pats Savickis brīžiem uzvedas kā tāds gādīgs krustēvs, visus izrīkojot un komandējot, nav svarīgi, kas tu biji, premjers vai prezidents, ja vajadzēs, tavā vietā ieliksim kādu citu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
