Iesaki rakstu: 
Pavisam nesen Bērnu slimnīcas mājas lapā tika publicēta jaunā struktūrshēma (https://www.bkus.lv/sites/default/files/editor/sh-001-33_org_struktura-lpp2.pdf), kurā ir redzamas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atbildības jomas.
Varu tikai paust apbrīnu, par cik “svarīgām” slimnīcas darbības jomām ir atbildīgs tās valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kurš par šo “atbildību” saņem 6000 eiro mēnesī, neskaitot 3000 eiro ikmēneša atalgojumu, ko V. Ābols papildus saņem kā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes padomes loceklis.
No slimnīcas mājaslapā publicētās informācijas ir redzams, ka Valta Ābola atbildības jomā ir tikai slimnīcas Ēdināšanas dienests (virtuve), Drošības daļa (slimnīcas apsargi – dežuranti), Personāla daļa, kuru vada Gunta Tralmaka (par to saņemot vairāk kā 3000 eiro mēnesī, lai gan slimnīcas telpās ir redzama ļoti reti), Infrastruktūras dienests (Saimniecības daļa), Lietvedības daļa, Komunikācijas daļa, Klientu apkalpošanas daļa, Izglītības daļa un Medicīnas iekārtu uzturēšanas dienests (tehniski nodrošina iekārtu darbību).
Valdes priekšsēdētāja atbildības jomas skar tikai atbalsta un tehniskā nodrošinājuma funkcijas. Izrādās, ka valdes priekšsēdētājs par 6000 eiro mēnešalgu neatbild ne par medicīniskiem un ārstniecības jautājumiem, ne par finansēm, ne par publiskajiem iepirkumiem, ne par kādām citām tiešām būtiskām funkcijām.
Ņemot vērā akūto līdzekļu trūkumu medicīnā un garās rindas uz Bērnu slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem, rodas jautājums – vai 6000 eiro liela alga nav pārāk dāsna summa tikai par atbalsta funkciju vadīšanu, kā tas ir Valta Ābola gadījumā? Vai Veselības ministrijai tā šķiet adekvāta samaksa par apsargu, apkopēju un virtuves darbinieku vadīšanu?
Nav arī skaidrs, kā Valts Ābols var savienot darbu Bērnu slimnīcas vadītāja amatā ar padomes locekļa pienākumu veikšanu Gaiļezera slimnīcu tīklā, par ko vēl papildus ik mēnesi saņem gandrīz 3000 eiro lielu atlīdzību no valsts budžeta līdzekļiem veselības aprūpei.
Kā viens cilvēks var pilnvērtīgi vadīt vienu no lielākajām Latvijas slimnīcām un vēl pamanīties uzraudzīt citas – daudz lielākas – slimnīcas darbu tās padomes locekļa amatā? Varbūt atbildi uz šo jautājumu zina veselības ministres biroja vadītāja un Valta Ābola skolasbiedrene Inga Spriņķe, kura tiek uzskatīta par Ābola “aizmuguri” pašreizējās Veselības ministrijas vadībā?
Kamēr šādi pārmaksāti politiskie ielikteņi bez reālas atbildības turpinās parazitēt uz veselības aprūpes finansējuma, tikmēr tās pašas medicīnas māsas būs spiestas rauties trijos darbos, lai mēnesī nopelnītu knapi 1000 eiro, un tikmēr pacienti stāvēs garās rindās uz pakalpojumiem, jo gada kvotas būs izsmeltas jau martā, bet mūsu labākie ārsti turpinās pamest Latviju, lai par cilvēka cienīgu atalgojumu strādātu Norvēģija, Anglijā un citur.
Red. piez. Bērnu klīniskās universitātes vadība vēl aizvien nav vēlējusies sniegt skaidrojumus saistībā ar iepriekšējā publikācijā minētajiem faktiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
