Iesaki rakstu: 
Ministrs Augulis, rakstot vēstules Dombrovskim un Kamparam, visticamākais, rūpējas par Lemberga interesēm nepazaudēt pēdējo naudas bastionu - ietekmi Latvijas kuģniecībā.
Pēc visa spriežot, labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) bažu pilnā vēstule premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) un ekonomikas ministram Artim Kamparam (Vienotība) par a/s Latvijas kuģniecība darbību un gaidāmajām izmaiņām uzņēmuma padomē, par kuru šorīt ziņoja mediji, nav nekas cits kā izmisīgs ZZS zīmola - Ventspils mēra Aivara Lemberga mēģinājums noturēt kaut cik vērā ņemamu ietekmi par Kuģniecību.
Šis vērienīgais uzņēmums, kas ilgstoši bijis Lemberga tēriņu barotava, jau šo piektdien, 8.oktobrī līdz ar sasaukto LK akcionāru sapulci draud pilnībā izslīdēt no Lemberga ietekmes.
Pēc vairāku zinošu avotu Pietiek atzītā, ja piektdien plānotajā LK akcionāru sapulcē tiks pārvēlēta LK padome, Lembergs būs pazaudējis pilnīgu visu ietekmi uz Kuģniecības biznesu un naudas plūsmu.
Tieši LK līdz šim bija vienīgais pārpalikušais Lemberga ekonomiskās ietekmes bastions. Ja piektdien tiks mainīta LK padome, tad līdz ar to Lembergam vairs nebūs legālu finanšu avotu, no kuriem ņemt naudu gan advokātu pakalpojumu apmaksai krimināllietā, kuru iztiesā Rīgas apgabaltiesa, gan tēriņiem, kas saistīti ar politiskajām aktivitātēm.
Pats Augulis Pietiek atzina, ka viņa premjeram un ekonomikas ministram sūtītā vēstule „katrā ziņā ir tikai VSAA personā”. Ministrs apgalvoja, ka esot norūpējies tikai par VSAA interesēm Kuģniecībā un vēstulei neesot nekāda sakara ar Lemberga interesēm LK.
Patlaban LK padomes priekšsēdētājs ir Māris Gailis, savukārt padomes locekļi - Vladimirs Solomatins, Andris Vilcmeiers, Olga Pētersone, Ansis Sormulis, Svens Zālītis, Guntis Ločmelis, Miks Ekbaums, Normunds Staņēvičs, Vladimirs Koškuls, Kārlis Boldiševics, Uldis Pumpurs.
LK valdes priekšsēdētājs ir Imants Sarmulis, bet valdes locekļi - Andris Linužs, Raivis Veckāgans, Pols Tomass, Edvīns Bērziņš.
LK ir kuģu īpašnieks vidēja izmēra tankkuģu segmentā. Tai pieder 30 tankkuģi, pieci refrižeratori, divi gāzvedēji un viens sauskravu kuģis. LK nodrošina kravu pārvadājumus visās pasaules jūrās un okeānos. Uzņēmuma apgrozījums pārsniedz simts miljonu dolāru.
Ņemot vērā, ka Lembergam oficiāli LK nepieder nekas, tad viņa vienīgā iespēja pašlaik ir paust neapmierinātību par piektdien gaidāmo sapulci, ko viņš var īstenot ar ministra Auguļa vēstuli, kurā norādīts uz valsts interešu iespējamo pārkāpšanu. Auguļa vadītās LM pārraudzībā esošā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir 10% LK akciju turētāja. Pēdējos gados VSAA no LK nekādu labumu dividenžu veidā nav guvusi, izņemot to, ka VSAA pārstāvis LK padomē, par ZZS kasieri dēvētais Kārlis Boldiševics par darbu LK padomē saņem vairākus tūkstošos lielu atalgojumu.
Ir sagaidāms, ka piektdien plānotajā LK akcionāru sapulcē tiks samazināts uzņēmuma padomes locekļu skaits, aiz durvīm atstājot VSAA pārstāvi Boldiševicu. Papildus tam Lembergs riskē arī ar to, ka piektdien amatu zaudēs līdzšinējais padomes priekšsēdis, ekspremjers Māris Gailis, kas ilgstoši saistīts ar Ventspils mēra ietekmi. Tāpat amatus var zaudēt arī Andris Vilcmeiers, kurš neoficiāli dēvēts par vienu no Lemberga jaunajiem rokaspuišiem.
Pēc neoficiālas informācijas, LK pašlaik izsludināts totāls karastāvoklis. Lai arī uzņēmuma valde 8.oktobrī izsludināto sapulci formāli atsaukusi, tā piektdien tomēr notikšot. Galvenā cīņa pašlaik ir par to, lai Uzņēmumu reģistrs, kuru vada Ringolds Balodis, neiejauktos LK sapulces norisē un gaidāmo lēmumu pieņemšanā, kurā varētu notikt Lemberga ietekmes cilvēku padzīšana. Sapulces pārcelšanu izsludinājusi LK valde, kas aizvien ir Lemberga rokās (valdes priekšsēdis ir Imants Sarmulis).
Lielākais LK īpašnieks ir a/s Ventspils nafta, kurā galvenā ietekmē ir starptautiskajam koncernam Vitol. Mazākuma LK akcionāru pārstāv tā sauktie Lemberga oponenti. Daļa mazākumu akciju ir arī pastarpinātā Lemberga ietekmē.
Cīņas par ietekmi LK sākās jau pavasarī, tomēr Vitol neizdevās panākt tā saukto Lemberga ietekmes cilvēku gāšanu, jo LK akcionāru sapulce, kurai jāizlemj par uzņēmuma padomes maiņu, tika pārcelta uz rudeni.
Ietekme LK padomē ir tik būtiska, jo tā ir tiesīga izlemt par LK valdi. Ja amatus padomē piektdien zaudēs Lemberga ietekmes cilvēki, tad var gaidīt, ka sekos arī izmaiņas LK valdē. Lemberga ietekmes personas tiks aizstātas ar Vitol un tā sauktajiem Lembergu oponentiem lojālām personām.
Līdz šim publiskotie Lemberga krimināllietas materiāli rāda, ka LK privatizācija (2002.gadā) tika vadīta ar, iespējams, Lemberga un ekspremjera Andra Šķēles (ekonomikas ministrs toreiz bija Aigars Kalvītis) rokām. Tiesa, abu oligarhu kopīgais plāns sagrābt LK neizdevās, un lielāko ietekmi LK ieguva Lembergs, toreiz, visticamākais, ar VN rokām nopērkot gandrīz 50% akciju.
Pašlaik galvenā ietekme VN ir koncernam Vitol, kurš uzsācis sarunas ar Austrijas miljardieri Martinu Šlafu par VN holdinga pārdošanu.
LK ir VN saistītais uzņēmums. Lembergam līdz ar prokuratūras noteiktajiem arestiem ir apgrūtināti saņemt labumu no iespējamas VN holdinga pārdošanas, par ko sarunas publiski apstiprinājis arī Lemberga un viņa ģimenei piederošo ārzonu firmu un aktīvu pārvaldītājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.
Neoficiāli Pietiek arī zināms, ka sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu viens no galvenajiem Lemberga nosacījumiem bijis, lai ZZS ministri kontrolētu labklājības ministra portfeli un lai amatā netiktu apstiprināts tāds tieslietu ministrs, kurš nav saskaņots ar Lembergu. Vēlme kontrolēt LM saistīta ar 10% daļām Kuģniecībā. Savukārt vēlme kontrolēt tieslietu ministra portfeli – ar faktu, ka Uzņēmumu reģistrs atrodas TM pārraudzībā un pie tieslietu ministra var tikt pārsūdzēti UR valsts galvenā notāra lēmumi.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
