Iesaki rakstu: 
Līdz valsts AS Pasažieru vilciens jaunās valdes paziņojumam par elektrovilcienu nomas iepirkuma izbeigšanu, tā arī nenoslēdzot līgumu ar šveiciešu piegādātāju Stadler, vēl bija jāpaiet vairākām dienām, kad jau bija zināms, ka tikšanos ar amatpersonām meklē uzņēmumu pārstāvji, kas vēlētos jauna iepirkuma izsludināšanu.
Starp uzņēmumiem, kas vēlētos piedalīties jaunā vilcienu iepirkumā un, kuru pārstāvji jau tikušies vai vēl tikai meklē tikšanās ar amatpersonām un politiķiem, Pietiek minēti gan vācu koncerns Siemens, kas piegādājis vilcienus Krievijai, un spāņu CAF, kas uzvarēja vēl iepriekšējā vilcienu iepirkumā un turpina tiesāties par tiesībāmpiegādāt jaunos vilcienus, gan iespējamie pašmāju ražotāji, kas apgalvo, ka spētu uzbūvēt vilcienus Latvijā - AS Rīgas vagonbūves rūpnīca un AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca.
Tāpat zināms, ka līdz pēdējam brīdim notikušas konsultācijas ar pārtrauktā iepirkuma uzvarētāju Šveices kompāniju Stadler, kura izrādījusi gatavību samazināt jauno vilcienu piegādes cenu, tomēr no atbildīgo amatpersonu teiktā izriet, ka to nav ļāvusi iepirkuma procedūra. Līdz ar to iepirkums 23. jūlijā tika izbeigts, tā arī nenoslēdzot līgumu ar Stadler.
Rīgas vagonbūves rūpnīca, kā zināms, bija spāņu CAF partneris iepriekšējā iepirkumā. Savukārt par Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu līdz pat pēdējā iepirkuma izsludināšanai tika uzskatīts, ka tā pretendēs uz vilcienu piegādi partnerībā ar šveiciešu Stadler, ar ko pat bija noslēgusi sadarbības vienošanos.
Aktīva šo uzņēmumu pārstāvju un īpašnieku tikšanās ar amatpersonām, tā faktiski ietekmējot iepriekšējā konkursa izbeigšanu bez rezultāta, notika jau vairākas nedēļas pirms tika paziņots šis lēmums. Lai gan oficiāli tika apgalvots, ka jaunā, Satiksmes ministrijas ierēdņa Andra Lubāna vadītā Pasažieru vilciena valde vēl tikai pēta iespējamos finansējuma variantus, neizslēdzot arī līguma parakstīšanu ar iepirkumā uzvarējušo šveiciešu kompāniju Stadler, patiesībā neformāli jau notika sarunas par jauna vilcienu iepirkuma nosacījumiem, Pietiek nav slēpuši uzņēmēju pārstāvji, kas iesaistīti šajās sarunās.
Tikšanās par jaunu elektrovilcienu iepirkumu šajās nedēļās bijušas gan Rīgas vagonbūves rūpnīcas jaunajam investoram, Krievijas pilsonim Eduardam Bozem, gan Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas īpašniekam un padomes priekšsēdētājam, Igaunijas pilsonim Oļegam Osinovskim.
Pietiek jau rakstīja, ka Dienvidkorejas kompānija Hyundai vēl pirms vilcienu iepirkuma izbeigšanas 11. jūlijā vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), apstrīdot valsts AS Pasažieru vilciens darbības, jauno vilcienu nomas iepirkumā par uzvarētāju pasludinot Šveices kompāniju Stadler. Iesniegumā Hyundai lūdz aizliegt slēgt iepirkuma līgumu ar Stadler, uzdot Pasažieru vilciena iepirkumu komisijai no jauna izvērtēt konkursa piedāvājumus, kā arī šī valsts uzņēmuma vadības lēmumus dēvē par prettiesiskiem.
No Hyundai iesnieguma skaidrs, ka galvenā iebilde, kuras dēļ Pasažieru vilciena nu jau atlaistā valde Arta Birkmaņa vadībā dienvidkorejiešu piedāvājumu atzinusi par neatbilstošu iepirkuma nolikumam, ir šo vilcienu iespējamās tehniskās problēmas ziemas apstākļos zemā temperatūrā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
