Par iedzīvotāju veselībai un dabai kaitīgu situāciju Inčukalna gudrona dīķu teritorijā un vides piesārņojumu
Inčukalna iedzīvotāji*12.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāku Inčukalna nevalstisko organizāciju vadītāji, kā arī iedzīvotāji ir adresējuši vēstuli Valsts vides dienestam, paužot satraukumu ap notiekošo pie gudrona dīķiem – īpaši saistībā ar postījumiem videi. Institūcijas tiek lūgtas nepievērt acis, bet rūpīgi pārbaudīt, kur ir palikušas nocirstās priedes, kas darbu rezultātā nokalta, kā arī izvērtēt riskus gruntsūdeņu un dzeramā ūdens piesārņojumam.
Ar satraukumu vēršamies pie jums ar lūgumu veikt steidzamu situācijas analīzi Inčukalna gudrona dīķu teritorijā saistībā ar iespējamo vides piesārņojumu, ko pašreiz radījuši darbi, kas, iespējams, netiek veikti atbilstoši visām vides prasībām.
Vairākiem apkārtnes iedzīvotājiem ir radušās bažas par to, ka gudrons netiek izrakts pilnībā un turpina piesārņot vidi, kā arī tas atrodas atklātā veidā un, mūsuprāt, netiek pienācīgi uzglabāts. Izsakām arī bažas par sekojošo:
- slikta (iespējams, pat bīstama) dzeramā ūdens kvalitāte Inčukalna apkaimē (Gaujas tuvumā);
- aizdomīgas ķīmisku vielu smakas apkaimē;
- bojā gājušas daudzas priedes, kas varētu liecināt par būtisku piesārņojumu apkārtnē (nozāģēto koku atrašanās vieta nav zināma);
- bažas par gruntsūdeņu un Gaujas piesārņojumu.
Lai gan daudziem iedzīvotājiem ir sajūta, ka situācija no valsts institūciju puses netiks risināta, lūdzam jūs nepievērt acis uz notiekošo, bet gan steidzami veikt pārbaudes un analīzes un publiski paziņot par rezultātiem, lai apkaimes iedzīvotājiem būtu pārliecība par to, ka var turpināt droši dzert dzeramo ūdeni, ka zeme un gaiss ir tīri un ka Gaujas upe netiek piesārņota.
Ceram uz valsts institūciju atklātību un operatīvu rīcību.
* 11 paraksti no NVO vadītājiem, aktīvistiem un citiem inčukalniešiem (paraksti un vārdi ir vēstules oriģinālā, kas adresēts institūcijai, nosūtīts pa pastu).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
