Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?

12.aprīlī noskatījos LTV1 raidījumu "Tieša runa"; tā laikā veselības ministre A.Čakša apgalvoja, ka valsts iedzīvotājiem "pērk" pakalpojumus. Tēma ir a priori sensitīva un vispārsvarīga, tāpēc sabiedrībai varbūt lietderīgi kritiskāk pavērtēt, kāda līmeņa pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī Veselības ministrijas (VM) vai citu kompetentu iestāžu skaidrojumus, valsts faktiski spēj nodrošināt.

Vispirms šī ieraksta autors mēģinās analizēt avotus ministres izteikumiem. Kaut kas tamlīdzīgs ir dzirdēts; proti, klasiskajā romānā "Divpadsmit krēsli" minēta Vasjuku sādža, kurā ir potenciāls izveidot augsta līmeņa šaha centru. Pašlaik sākotnējā iecere koriģēta, akcenti mainīti, tāpēc sādžā izveidota Veselības Satīras ministrija; tās jurisdikcija aptver 2 miljonus apkārtnes iedzīvotāju. Par goda referentu iestādē ievēlēts Ostaps Benders; pagalmā uzstādīta bronzas biste.

Ātrvilciena maršruts Maskava - Vasjuki arī jau ticis izveidots; atsevišķi vagoni, ja sarunā, kursē pat līdz Rīgai. Neilgi pēc apstiprināšanas amatā 2016.gada vasarā veselības ministre esot devusies pieredzes apmaiņā, jo sagribējies šeit pamainīt valsts sekretāru. Vasjuku V-Satīras ministrijā atbilstošā amatā ir ļoti pieredzējis kolēģis KISA. Viņš sniedzis mūsu ministrei rekomendācijas, ka augstākajam ierēdnim jāizskatās respektabli, pensneja vietā jaunāks cilvēks gan varot valkāt brilles; vēlams, lai iepriekš strādāts "pieklājīgs" darbs, iegūts kāds doktora grāds u.tml. Īpaši gudram attiecīgajam ierēdnim nevajagot būt, jo mazā teritorijā darāmais administratīvais "melnais darbs" neesot sarežģīts - piesegt kādu personu grupu sīkas žulicības vai izlikties tās nemanām. Ar pirmo vizīti ministre, šķiet, bijusi apmierināta, piemēroto ierēdni ātri atradusi.

Vasjukos ir gudra tauta; ikviens spēlē "šachu". Savukārt Latvijā visi ļoti labi "zina" savas tiesības; retais gan izlasījis kaut pavirši Satversmi vai Administratīvā procesa likumu. Šī ir patiesi unikāla valsts, jo relatīvi daudz ļaužu ieguvuši augstāko izglītību: gandrīz katrs gatavs bļaustīties, ka valsts ierobežo viņa tiesības, maz maksā algā u.tml., bet tikai retais zina, kādi likumi organizē valsts sistēmu. Taču jebkuram ir skaidrs, kā ir a priori pareizi vai nepareizi, tāpēc konkrētākas likumu normas, masu ieskatā, spēj uztvert tikai paranoiķi; par šādu pieeju ieraksta autors jaunībā izrādīja trauksmi, bet pašlaik jau apzinās, ka sabiedrības piešķirts tamlīdzīgs statuss ļauj dzīvot visai brīvi, piekopjot satīru... Kopumā Latvijā ir tikpat jautri kā Vasjukos.

KISA arī ministrei esot stāstījis, ka sādžas iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi nekad nav "pirkti"; tie kuri spēlē "šachu", esot nodarbināti, tāpēc dzīvojot pietiekami ilgi, bet par veselību nepaliekot laika pat domāt. Taču nevienu arī neinteresējot, vai KISAS ministrija pērk tos pakalpojumus vai kaut kā citādi sarunā; nevienam neesot lielas saprašanas, kas vispār garantēts. Apkārtnē esot pāris pacientu tiesību ekspertu, kuriem interesējot saglabāt savu rūpalu; turklāt šos retos speciālistus algojot vienlaikus visi, jo citas izvēles nemaz nav; tautai un ierēdņiem tiekot autoritatīvi iestāstīts, ka ar sistēmu viss kārtībā. Neviens, ieskaitot Vasjuku rajona tiesnešus, šos viedokļus neapšaubot, jo faktiski ne dakteri, ne pacienti, ne amatpersonas par sistēmu neko nejēdzot un tā īsti pat negribot zināt. Vienīgi uroloģija tiekot īpaši atbalstīta, jo prostata, kā zināms, ir vīrieša otrā sirds; ja tā nav kārtībā, tad traucējoši ilgi sēdēt pie galda, lai spēlētu šahu.

Kā reaģēt uz kārtējo amatpersonas paziņojumu, ka Latvijā valsts "pērk" no ārstniecības iestādēm ārstniecības pakalpojumu iedzīvotājiem. Nezinu, kā reaģēt; varu vienatnē pasmieties... Lai gan ar patiku jāatzīst, pēdējos mēnešos pat parādījušies daži pacienti un kolēģi, ar ko parunāt par problemātiku.

Jau vairāk nekā desmit gadus administratīvo tiesu praksē ir konstatēts apstāklis, ka valsts "nepērk" pakalpojumu, bet "deleģē" tā sniegšanu ārstniecības iestādēm ar publisko tiesību līgumiem (tātad valstij saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pienāktos attiecībās ar privātpersonu atbildēt gan par pakalpojuma pieejamību, gan kvalitāti, gan precizēt, kāda apjoma pakalpojumu valsts faktiski pērk šobrīd un vai būs spējīga pirkt ko pacientu tiesības vairāk respektējošu, ja parādīsies vairāk naudas). Ja vērtējam dialektikas kategorijās "saturs un forma", tad Latvijā Veselības ministrija jau sen darbojas kā satīras iestāde, lai gan formāli nosaukums pagaidām nav mainīts. Tā arī neesmu sapratis, kāpēc mūsu tauta ignorē satīru un nepamana pat acīmredzamas tās izpausmes. VM amatpersonu publiskie izteikumi nereti ir tik kariķēti, ka šķiet nepārprotami - viņas vēlētos ar humora, kaut melnā, palīdzību uzlabot komunikāciju, bet tauta paliek kā iespītējusies, neiet uz kontaktu...

Laikam vajadzētu pajautāt KISAM, vai Latvijas valsts uzturētā veselības aprūpes sistēma, jo īpaši, ņemot vērā ministrijas administratīvās vadības kompetences, būtu spējīga šobrīd jebkā saturīgi izlietot vairāk naudas, ja, piemēram, tāda tiktu iedalīta. Kaut kādas sīkas žulicības varētu sataisīt vairāk, iedot naudiņu savu čomu biedrībām, piemēram, jokuPēterim vai kādu ēku renovācijai. Taču, kamēr nav sistēmā sakārtoti pamatu pamati, proti, tiesiskās attiecības starp tur iesaistītajiem subjektiem un izdots speciālais likums, kas reglamentētu tieši valsts finansēto veselības aprūpes sistēmu, atliek domāt par vasaras atpūtu Vasjukos.

Būtiska aksioma - pakalpojumi, ko valsts var garantēt iedzīvotājiem ir un būs vienkāršoti, jo īpaši, ierobežoti laikā (kas nereti izslēdz ārsta komunikācijas ar pacientu iespēju, jo valsts paredzējusi laiku tikai "amatnieka" darba veikšanai); noteikti tā nebūs pilnvērtīga ārstniecība, kas var notikt vienīgi privāttiesiskās attiecībās, jo kā nopietna profesionāla darbība ir drīzāk ekonomikas jomas, nevis labklājības un sociālo tiesību jautājums!!!

P.S. Latvijas Veselības ministrija it kā esot izsludinājusi konkursu par Adamsu ģimenītes mātes Mortīcijas Adamsas bistes uzstādīšanu ēkas pagalmā; šī ieraksta autoru interesētu sīkākas detaļas, ja kādam būtu informācija, piemēram, vai viņai piešķirts Goda referentes vai cits statuss?

Ieraksta autors būtu priecīgs, ja kāds uzdāvinātu grāmatu "Stāsts par kurmīti un to, kurš viņam uztaisīja uz galvas". Savulaik nenopirku, bet tagad vairs nevar nekur dabūt. Ļoti laba grāmata bērniem, bet vēl labāka pieaugušajiem; kaut kas autobiogrāfisks.

Pārpublicēts no Facebook

Pielikumos:

1) slaids Nr.28 no 7.aprīlī publicētās lekcijas (apskatāma joprojām manā joslā),

2) VM 2014.gadā sniegts skaidrojums par tiesiskajām attiecībām valsts uzturētajā veselības aprūpes sistēmā (šais pielikumos - septītā lapa); VM faktiski apstiprina autora daudz ko šeit sarakstīto,

3) iesniegums veselības ministrei saistībā ar raidījumā "Tieša runa" 12.04.17. pausto konstatējumu (šai variantā sanākušas piecas lapas, atvainojos; tomēr, ja raksti īsi, neviens neuztver ideju; ja gari, nesaprot tekstu; kā pareizāk?):

­Veselības ministrei A.Čakšas kundzei

Oskara Bundžas, ārsta, dzīvesvietas adrese – Cēsis, ...........

iesniegums saistībā ar veselības ministres publiski pausto viedokli Latvijas televīzijas 1.kanāla 2017.gada 12.aprīļa raidījumā “Tieša runa” (raidījuma 49.-51.minūtē).

Par tiesiskajām attiecībām starp valsts uzturētajā un finansētajā veselības aprūpes sistēmā iesaistītajiem subjektiem.

Saistībā ar minētā raidījuma fragmentā izskanējušo veselības ministres repliku, ka valsts pērk iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus no ārstniecības iestādēm, iesniedzējs atgādina par jau iepriekš gan valsts, gan tiesu varas līmenī konstatētu, iesniedzējaprāt, būtisku, bet likumdevēja un izpildvaras līdz šim kopumā ignorētu problēmu, ko ilgākā laika periodā sarakstē atzinušas Veselības ministrija un Tieslietu ministrija; proti, valstī nepastāv likuma normas, lai pietiekami precīzi reglamentētu medicīnas personāla pilnvaras un darbību, ciktāl tā notiek publisko tiesību jomā, sniedzot privātpersonām (pacientiem) valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus vai izrakstot kompensējamās zāles.

Tieslietu ministrija 19.03.2010. skaidrojumā (skatīt pielikumā!), kas savulaik nosūtīts arī Veselības ministrijai, norāda, ka gan ārstu faktiskās pilnvaras, gan sekas, kādas ārstu pieņemtie lēmumi rada attiecībā uz konkrētas privātpersonas specifisko tiesību ievērošanu un ar to saistīto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ir tipiskas valsts amatpersonu darbībai.

Likumdevējs Ārstniecības likuma 4.panta pirmajā daļā ietvēris deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un to apmaksas kārtību. Vienlaikus likumdevējs faktiski devis valdībai brīvu izvēli, kā MK noteikumos interpretēt divos likumos piedāvātos variantus par sistēmas vienu no pamatelementiem, proti, materiālajām normām, uz kā pamata veidojas tiesiskās attiecības starp ārstniecības iestādi vai ārstu no vienas puses un pacientu (privātpersonu) no otras puses.

No Ārstniecības likuma izriet, ka šīs attiecības nepārprotami ārstniecībā ir privāttiesiskas. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 17.panta otro daļu pacients var saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sevis brīvi izvēlētā ārstniecības iestādē. Šādā gadījumā valsts privātpersonai pakalpojumu, acīmredzot, "nopērk"; šis apstāklis pats par sevi nemaina ārstniecības iestādes un pacienta tiesisko attiecību raksturu. Ja valsts pakalpojumu tomēr neapmaksās, tad šis pienākums gulsies uz pacientu. Kopumā likuma attiecīgā norma ir teorētiska, jo tās īstenošana no saimnieciskā viedokļa, ņemot vērā faktiskās kvalitatīvu pakalpojumu izmaksas, būtu neiespējama pat ļoti bagātīga veselības aprūpes budžeta apstākļos.

MK noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību (pašlaik spēkā MK 17.12.13.noteikumi Nr.1529) vienmēr tikušas ietvertas normas, kas paredz publisko tiesību līgumu slēgšanu starp atbildīgo tiešās pārvaldes iestādi (šobrīd - Nacionālais veselības dienests) un ārstniecības iestādēm, ciktāl tām tiek deleģētas tiesības un piešķirts finansējums no valsts budžeta, lai varētu sniegt valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ārstniecības iestāde, veicot no minētā līguma priekšmeta izrietošu uzdevumu, darbojas valsts pārvaldē. Šāda atziņa ietverta Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā (15.06.2006. lēmuma lietā Nr.SKA - 365 11.1.-11.4.punkts un turpmākā prakse). Savukārt Satversmes tiesa 12.02.15. sprieduma lietā Nr.2014-08-03 11.3.punktā traktē ārstniecības iestādi kā starpnieku starp valsti un privātpersonu, ciktāl tiek sniegti valsts nodrošinātie pakalpojumi.

Valsts pienākumu nodrošināt ikvienai personai noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu minimumu nosaka Satversmes 111.pants un likuma "Par sociālo drošību" 6.pants. Minētais likums attiecas uz publisko tiesību jomu, tai skaitā, ietverot normu, ka starp sociālo pakalpojumu sniedzēju un atsevišķu privātpersonu, kura saņem pakalpojumu, veidojas konkrētas publiski tiesiskas attiecības. Arī ārstniecības iestāde, ciktāl pilda deleģēto valsts pārvaldes funkciju un sniedz likuma 6.pantā noteiktos sociālos pakalpojumus, tātad atzīstama par sociālo pakalpojumu sniedzēju. Tādējādi MK noteikumos Nr.1529 ietvertas normas, kas, lai gan noteikumi izdoti saskaņā ar Ārstniecības likumu, tomēr respektē tiesiskās attiecības, kādas atsevišķos gadījumos rodas starp NVD un ārstniecības iestādi saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļu (par publiskas funkcijas deleģēšanu) vai starp ārstniecības iestādi un privātpersonu saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību".

Tieslietu ministrija 19.03.2010. skaidrojumā norāda uz jau tobrīd identificētu, bet diemžēl joprojām nerisinātu problēmu. Proti, likumdevējs neesot pietiekami kompleksi izvērtējis ārstniecības personu funkcijas un neesot pietiekami skaidri nodalījis ārstniecības personu darbošanos privāttiesiskajā jomā un publiski tiesiskajā jomā. TM ieskatā, šadus "likuma robus" būtu vēlams novērst, lai personām, kas iesaistītas ārstniecības procesos (tai skaitā, pacientiem) būtu iespēja skaidri saprast konkrētās situācijas tiesisko attiecību raksturu.

Pēdējo gadu laikā informāciju par minēto TM skaidrojumu iesniedzējs nosūtījis dažādām valsts un tiesu institūcijām, ārstu profesionālajām biedrībām un pacientu tiesību ekspertiem. Šai sakarā saņemti rakstiski skaidrojumi, piemēram, no Ģenerālprokuratūras un KNAB, ka iestādes kopumā akceptē Tieslietu ministrijas viedokli, tāpēc likumu normas būtu nepieciešams pilnveidot; tā gan esot likumdevēja un Veselības ministrijas kompetence. Savukārt no Augstākās tiesas priekšsēdētāja p.i. 23.05.14. sniegtā skaidrojuma izriet, ka AT Senāta Civillietu departamenta senatoriem, vērtējot ārstu izdoto administratīvo aktu sekas, neesot likumu nepilnību dēļ saprotams, ka ārstu izdotie administratīvie akti kā jebkuri tamlīdzīgi dokumenti ir administratīvo tiesu kompetencē; tāpēc nākoties vien lemt pašiem, attiecoties pret tiem kā civilprocesa kārtībā vērtējamām darbībām (???)

Veselības ministrija 20.03.12. sniegtā skaidrojumā norāda, ka ārsts var darboties publisko tiesību jomā un izdot administratīvos aktus, piemēram, izrakstīt kompensējamās zāles arī tad, ja likuma līmenī nav skaidri noteiktas tamlīdzīgas ārsta tiesības un ārsts nav arī individuāli pievienojies starp NVD un savu darba devēju noslēgtam publisko tiesību līgumam. VM gan tobrīd neanalizē, vai šāda ārsta darbība nav patvarīga no Krimināllikuma skatījuma un pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām. Tomēr 19.11.14. sniegtajā skaidrojumā Veselības ministrija jau atzīst, ka tiešām nepastāv vienota izpratne par ārstniecības personu darbības attiecībā pret pacientiem robežšķirtni saistībā ar darbību publisko vai privāto tiesību sfērā, kā arī ārstniecības personu darbības attiecināšanu pie valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas, ja pacientam sniedzamais pakalpojums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem (pielikumā - VM 19.11.14. skaidrojums; skatīt 2.rindkopu!).

Tādējādi radusies situācija, ka valsts izveidotajā un uzturētajā veselības aprūpes sistēmā iesaitītajiem subjektiem nav iespējams saprast savstarpējo tiesisko attiecību raksturu. Lai gan līdz ar to faktiski tiek ierobežotas Satversmes 91.pantā noteiktās pamattiesības un atbildīgajām institūcijām problēma jau ilgstoši ir skaidra, tomēr tā netiek risināta. Likumdevējs vispār nav izdevis kā arī, šķiet, negrasās izdot likuma “Par sociālo drošību” 1.panta ceturtajā daļā paredzēto speciālo likumu, lai reglamentētu valsts uzturētās veselības aprūpes sistēmas pamatus un darbību

Rezumējot, valsts izveidotās veselības aprūpes sistēmas uzturēšana, attīstības plānošana un budžeta līdzekļu taisnīga, saprātīga, pārskatāma izlietošana nav iespējama, ja atbildīgās institūcijas, pirmkārt, Veselības ministrija distancējas no nepieciešamības sakārtot ikvienas sitēmas pamatā obligāti nepieciešamas materiālās normas, kas reglamentē iesaitīto subjektu savstarpējo tiesisko attiecību raksturu. Pat tad, ja sabiedrībai šķitīs kaitinoši, ka esošā budžeta ietvaros pilnvērtīgus ārstniecības pakalpojumus (kas, protams, ietver ne vien ārstniecības personu darba un attieksmes pret pacientu noteiktas kvalitātes nodrošināšanu, bet arī novērtēšanu finansiālā aspektā) valsts faktiski nav un vēl ilgstoši nebūs spējīga tai pirkt, ir jābūt saprotamam un pietiekami publiskā vidē izklāstītam redzējumam, lai arī turpmāk nodrošinātu apmierinošā kvalitātē kaut vai līdz šim pieejamos, faktiski, specifiskus sociālos pakalpojumus un to sniegšanā joprojām tiktu iesaistīts pietiekami kvalificēts medicīnas personāls.

Ja esošajā situācijā veselības ministre plašu sabiedrības loku interesējošā valsts televīzijas raidījumā apgalvo, ka valsts no ārstniecības iestādēm jau pērk iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus, tad sabiedrībai tiek radīts iespaids, ka sistēma ir pietiekami sakārtota; proti, no ministres sniegtā izklāsta var secināt, ka starp NVD un ārstniecības iestādēm jau ir privāttiesiskas attiecības, kurās valsts kā starpnieks pērk pilnvērtīgu ārstniecības pakalpojumu. Faktiski no ministres teiktā raidījumā var secināt, ka valsts atbild pamatā tikai par pakalpojumu pieejamību, bet kā pircējs, protams, nevar atbildēt par to kvalitāti; lai arī netieši, var saprast, ka valsts it kā ir spējīga nodrošināt gan Eiropas konvencijā “Par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā”, gan Pacientu tiesību likumā ietvertos fundamentālos nosacījumus, lai atsevišķa pacienta intereses, saņemot pakalpojumu, tiktu vertētas kā prioritāras salīdzinājumā ar sabiedrības interesēm.

Tas iesniedzējam kā pieredzējušam ārstam izklausās utopiski; arī faktiski nekas joprojām nav mainījies – NVD slēdz publisko tiesību līgumus ar ārstniecības iestādēm; saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tas nozīmē, ka valstij pienākas atbildēt attiecībās ar privātpersonām gan par pakalpojumu pieejamību, gan kvalitāti, jo ārstniecības iestādes, ciktāl darbojas no publisko tiesību līguma priekšmeta izrietoša apjoma ietvaros, ir nevis līdzvērtīgās, privāttiesiskās attiecībās ar valsti kā pakalpojuma pārdevējs, bet gan īpaši pakļautas valstij kā saskaņā ar likumu “Par sociālo drošību” deleģētas funkcijas pildītāji un publiska pakalpojuma sniedzēji valsts pārvaldes sistēmas ietvaros; pakalpojumu valsts nekad nav “pirkusi” un, ciktāl runa par normālām, tirgus ekonomikā izprotamām attiecībām, arī negrasās to darīt.

Iesniedzēja ieskatā, pašlaik gan no Satversmes tiesas, gan AT Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūras izriet pietiekami nepārprotamas atziņas, ka valsts finansētie veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietverto mehānismu palīdzību, ievērojot valsts pārvaldes un vispārējos tiesību principus. Veselības ministrija, Tieslietu ministrija un dažādas kompetentas institūcijas jau sen apzinās, ka valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā saskaņā ar to pašlaik reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un piešķirto finansējumu (kas, ciktāl runa tieši par sociālo pakalpojumu, varbūt pat ir kaut cik pietiekams?) var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji nodrošina kādu minimālu kvalitāti; tomēr likums “Par sociālo drošību” nekādi neparedz, ka pakalpojuma sniedzējs (vai valsts!) garantēs personām visas no Pacientu tiesību likuma vai Ārstniecības likuma izrietošās tiesības.

“Vājais posms” situācijas izpratnē, pēc iesniedzēja vērojumiem, ir ārstniecības iestāžu vadība un medicīnas personāls, pacienti, kā arī Veselības inspekcija, vispārējās jurisdikcijas tiesas un nedaudzie valstī esošie pacientu tiesību eksperti; ir masveidīgi konkrēti situatīva uztvere (vai katram atšķirīgi iemesli, kādēļ izdevīgi deklarēt), ka ārstniecības iestādes vienmēr nodarbojas ar pilnvērtīgu ārstniecību, kas ietver arī pacientu tiesību aizsardzības standartu (no profesionalā viedokļa nereti diskutablu, bet, pilnīgi noteikti, vienmēr laikietilpīgu) ievērošanu. Tomēr pašlaik normatīvie akti, ārstniecības iestāžu noslēgtie līgumi ar valsti un piešķirtais finansējums līgumu izpildei paredz vienīgi amatniecībai tipisku procedūru veikšanu (tās nekādi nav kaitējošas personu veselībai, taču LR faktiski neapmaksā, piemēram, pacientu pārrunas ar ārstu, lai gan šādas opcijas ietveršana veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu kalkulācijā varētu būt pašsaprotama demokrātiskā sabiedrībā, ja valsts patiešām cenšas respektēt pacientu tiesības!).

Šai sakarā, ņemot vērā, ka tiek aktualizēta iepriekš apzināta problēma, par ko izpildvaras iestādes jau atkārtoti sarakstē paudušas pietiekami skaidrus viedokļus, iesniedzējs lūdz veselības ministri sniegt skaidrojumu, kāpēc raidījumā “Tieša runa” apzināti tika maldināta sabiedrība, norādot, ka valstij ar ārstniecības iestādēm, ciktāl tās sniedz valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, ir tīri privāttiesiskas attiecības (proti, ministre norādīja, ka valsts šos pakalpojumus iedzīvotājiem “pērk”)? Pie tam, veselības ministrei nepārprotami bija saprotams, ka sabiedrības informētība par tiesiskajām attiecībām valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā jau tā ir ļoti nepietiekama; tāpat vispārzināms, ka nozares ministra traktējumu par kādu situāciju mūsu valsts iedzīvotāji, ja arī reizēm sociālajos tīklos, verbāli u.tml. tiek apšaubīta amatpersonu kompetence, kopumā tomēr uztver ar uzticību, izvairoties no kompleksas kritiskas analīzes.

Pielikumos:

 1) Veselības ministrijas skaidrojums Nr. 01-20fiz.15/4051 (19.11.14.),

2) Tieslietu ministrijas skaidrojums Nr.1-24/407-B (19.03.10.).

Oskars Bundža, ārsts Cēsīs. /O.Bundža/.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...