Par "Vienotības" studentu – juriskonsultu: Šadurski un viņa valsts sekretāri derētu iepazīstināt ar ministrijas normatīviem
Pietiek lasītājs22.05.2017.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Pietiek publikāciju par Vienotībai pietuvināto studentu, kas veiksmīgi kļuvis par Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas juriskonsultu, es vēlētos aicināt jūs iepazīstināt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2005 gada 3. februāra rīkojumu Nr. 78, ar kuru apstiprināts juriskonsulta standarts (PS 0296).
Šis standarts, lai gan nav ārējs normatīvais akts, kas būtu saistošs privātpersonām, tomēr atspoguļo vispārpieņemtu atziņu, ka juriskonsults - amats vai darbs – ir uzticams tikai personai, kura ir ieguvusi 5. kvalifikācijas līmeni, kas konkrētajā gadījumā nozīmē, ka personai ir jāiegūst jurista kvalifikācija, tātad, ja ir studējis pēc Boloņas procesa pabeigšanas, tad ir jābūt pabeigtai bakalaura un maģistra studiju programmai (3 gadi +2 gadi), ja ir studējis pirms Boloņas procesa pabeigšanas, tad ir jābūt pabeigtai piecgadīgai studiju programmai ar kvalifikācijas, bet bez maģistra grāda iegūšanas.
Tātad, ja konkrētā persona nav ieguvusi maģistra grādu jurisprudencē, tad atbilstoši pašas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam standartam, kas to arī saista, valsts sekretārs nedrīkst pieņemt darbā personu, pat ja tas nav civildienesta amats, bez maģistra grāda, kur nu personu bez bakalaura grāda.
Būtu interesanti uzzināt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres argumentāciju – kāpēc viņa nepilda pašas ministrijas apstiprinātu standartu un kas nosaka to, kad viņa izvēlas pildīt vai nepildīt ministrijas tiesību aktus?
Tāpat aicinātu jūs lūgt Izglītības un zinātnes ministrijai izsniegt visus juriskonsultu amata aprakstus un informāciju par personu izglītību, kas pilda ieņemamos amatus? Vislabāk lūgt vizēto eksemplāru, jo tādā gadījumā var uzzināt to personu loku, kas atbildīgs par šādu lēmumu pieņemšanu pēc fakta, nevis pēc pieņēmumiem.
Vēl aicinātu jūs lūgt Izglītības un zinātnes ministrijai izsniegt dokumentus, ko parakstījusi vai vizējusi konkrētā persona. Ministrija ir politikas plānošanas iestāde, tās galvenais uzdevums ir normatīvo aktu jaunrade, tāpēc tur ir jāstrādā pamatā civildienesta ierēdņiem, izņemot šoferus, apkopējas un citu tehnisko personālu, ko tad atbilstoši arī jāsauc. Pat privātā biznesā būt piedauzīgi sekretāru par daiļumu, muskuļiem un skaisto ādas krāsu dēvēt līgumā par profesoru, pētnieku vai juriskonsultu.
Valsts civildienesta likuma 3. panta pirmā daļa paredz, ka ierēdnis ir persona, "kas tiešās valsts pārvaldes iestādē [..] veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus”.
Ja izrādītos, ka konkrētā persona ir sagatavojusi atzinumu, sniegusi saskaņojumu par kādu normatīvo aktu vai politikas plānošanas dokumentu, tādā gadījumā valsts sekretārs ir prettiesiski noteicis, ka konkrētais amats ir darbinieka, nevis ierēdņa amats. Galvenā jēga no juriskonsultiem Izglītības un zinātnes ministrijā nozares jautājumos - sniegt konsultācijas nozares speciālistiem par jautājumiem, kas saistīti ar normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrāde.
Visbeidzot aicinātu jūs noskaidrot no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas ir tā persona, kas noteikusi šā brīža Izglītības un zinātnes ministrijas struktūru, un kurš tieši ir atbildīgs par to, ka profesionālās izglītības jautājumos sniedz konsultācijas persona, kas neatbilst prasībām, ko izstrādājusi un noteikusi kā vērā ņemamu standartu acīmredzot attiecīgās ministrijas par profesionālo izglītību atbildīgā persona/-as. Šādā gadījumā konsultāciju sniedzējs noteikti nav labāks par to, kuram sniedz konsultācijas, jo viens pēc dokumentiem, bet otrs pēc fakta neatbilst prasībām.
Savulaik valsts pārvaldē un arī ministrijās strādāja daudz jaunu, perspektīvu personu, no kuriem lielākā daļa saņēma mēnesī tik, cik būvdarbu melnstrādnieks pa dienu un kas lielākoties bija studenti, līdz ar to noliegt personas spējas tikai tāpēc vien, ka tā studē, nevar. Jautājums drīzāk - kā valsts sekretārs, kas tomēr ir atbildīgs par ministrijas aparātu un par piemēra došanu visai nozarei, var nezināt elementārus, tieši Izglītības un zinātnes ministrijai piederīgus jautājumus.
Kur ir jēga pieņemt tādā darbā un ar tādu amata nosaukumu? Var taču ministram, ja patiešām tas ir bijis ministra norādījums, izpatikt arī citādi, piemēram, pieņemt darbā ar tādu amata nosaukumu, kuram nav nekādu prasību, nekādu standartu un līdz ar to nekāda pat morāli ētiska pamata piesieties.
Pietiek piebilde. Visi šie jautājumi oficiālā informācijas pieprasījumā Izglītības un zinātnes ministrijai jau ir uzdoti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
