Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Otrdien, 11. februārī Augstākās tiesas Senāts izskatīs kasācijas sūdzību, ko iesnieguši trīs par 2007. gada 21. maijā notikušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča automašīnas uzspridzināšanu un viņa slepkavības mēģinājumu notiesātie.

Kaut gan virkne faktu norāda uz drošības iestāžu darbinieku un uzticības personu tiešu un netiešu līdzdalību sprādziena organizēšanā un īstenošanā, šo cilvēku "jumts" Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Satversmes aizsardzības birojā (SAB) ir izdarījis visu iespējamo, lai patiesie vainīgie tā arī netiktu sodīti.

2010. gadā, trīs gadus pēc automašīnas uzspridzināšanas, kurā tikai laimīgas apstākļu sakritības dēļ Vladimirs Vaškevičs netika nogalināts, prokuratūra sabiedrību pēkšņi pārsteidza ar lēmumu saukt pie kriminālatbildības saistībā ar šo noziegumu iepriekš publiski pat nepieminētus cilvēkus - uzņēmēju Mārtiņu Putniņu un divus viņa kompanjonus no Lietuvas.

Citiem viņu, iespējams, izdarītiem noziegumiem tika "piekabināts" arī Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājums. Saskaņā ar oficiālo apsūdzības versiju šie trīs cilvēki esot nolēmuši uzspridzināt toreizējo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku, lai šādā veidā panāktu, ka tiek noņemts aizliegums viņiem arestēto naudas līdzekļu izmantošanai.

Par spīti virknei acīmredzamu pretrunu un nesakritību oficiālajā apsūdzībā un konstatētajos faktos 2011. gada 18. martā Rīgas apgabaltiesa tikai viena tiesneša personā visiem trim piesprieda mūža ieslodzījumu.

Tika ignorēts pat eksperta atzinums, ka videoieraksts skaidri rāda - spridzekļa novietotājs zem Vladimira Vaškeviča automašīnas ir bijis augumā būtiski garāks nekā cilvēks, kas par to tika apsūdzēts un notiesāts.

Tikmēr virkne faktu viennozīmīgi liecina, ka šie trīs "grēkāži" ir tikuši izvēlēti, lai, izmantojot pierādījumu falsificēšanu un pat iznīcināšanu, no atbildības būtu iespējams pasargāt patiesos šī nozieguma organizētājus un veicējus no tiesībsargāšanas un drošības iestādēm.

"Jau iepriekš esmu paudis savu pārliecību, ka iepriekšminētais atentāts bija labi izplānota provokācija pret mani kā amatpersonu, kurā iesaistījušies atsevišķi tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji. Pie šī viedokļa pieturos vēl joprojām," pēc sprādziena liecināja Vladimirs Vaškevičs.

Informācijas pieprasījumu izdrukas rāda, ka tikai trīs stundas pirms notikušās sprādziena - 21. maijā pulksten 14.21 KNAB darbinieks Vilis Arājs ar lietotājvārdu "varajs1637" ir pieprasījis GPRS datus par Vladimira Vaškeviča atrašanās vietu. Izmeklēšanā šis fakts ir ticis ignorēts.

Muitas kriminālpārvaldes darbinieks Ralfs Celmiņš ir sniedzis oficiālas liecības, ka jau dažas minūtes pēc sprādziena notikuma vietā parādījies Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns (attēlā), kurš nekavējoties iegājis zem policijas lentām norobežotajā teritorijā.

"Ir skaidrs, ka Sparāns veica novērošanu. Jautājums ir tikai - ko viņš vēroja? Ja tas notika tiešā saistībā ar uzbrukumu, tad, nešaubos - viņam agri vai vēlu būs jāatbild par savu saistību ar lietu neatkarīgi no viņa statusa. Ja viņš tur atradās, veicot citus profesionālos pienākumus, tad rodas jautājums - vai viņa kvalifikācija un sagatavotības līmenis neļāva notikušo novērst?" vēlāk atzina Vladimirs Vaškevičs.

Taču izmeklēšanā ir ticis izdarīts viss iespējamais, lai Aigars Sparāns varētu izvairīties no atbildības - Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde viņu laikus pabrīdinājusi par interesējošajiem jautājumiem, devusi laiku versijas sagatavošanai un pieņēmusi "izrediģētu", paša Aigara Sparāna piegādātu izziņu par viņa atrašanās vietu sprādziena laikā.

Izmeklētājiem nav bijis arī nekādas intereses par Aigara Sparāna oficiālo versiju - viņš sprādziena vietā esot ieradies pēc tam, kad viņu palūdzis "pārliecināties, vai tiešām ir noticis sprādziens" premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš, kurš pašlaik ir atstādināts no amata sakarā ar noziedzīgām darbībām lidostā "Rīga".

Papildus tam ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes izmeklētājas Anitas Ringo lēmumu ir tikuši iznīcināti būtiskus pierādījumi Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājuma lietā.

Pēc sprādziena ir tikusi iznīcināta gan videokasete, kurā fiksēta kāda bijušā māklera Raimonda Štālberga un viņa partnera Edgara Gulbja kompanjona Aleksandra Belova slēptā novērošana, gan Raimonda Štālberga telefonsarunu ierakstus. Tikai nejaušības dēļ ir atklāti lēmumi par šo pierādījumu iznīcināšanu.

Anitas Ringo darbības ir tikušas atalgotas, vēlāk pieņemot viņu darbā KNAB. Taču visus pierādījumus iznīcināt nav izdevies, un tie skaidri norāda uz vairāku ar drošības iestādēm cieši saistītu personu noziedzīgajiem plāniem attiecībā uz Vladimiru Vaškeviču.

Raimonds Štālbergs, kurš vairākkārt uzdevies par KNAB tuvu stāvošu uzticības personu, pašlaik jau ir pirmās instances tiesā notiesāts par izspiešanu no Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedres Ināras Vilkastes.

Viņš un sprāgstvielu eksperts Edgars Gulbis, kurš tāpat sevi dēvējis par KNAB aģentu, ir apsūdzēti par gadu iepriekš - 2006. gada 28. jūnijā notikušu neveiksmīgu mēģinājumu turpat, pie Muitas kriminālpārvaldes ēkas aizdedzināt Vladimira Vaškeviča automašīnu.

Šo un citu kriminālprocesu materiālos atrodama virkne būtisku faktu, kas norāda uz notikušo sprādzienu un tā gatavošanu un kuri ir ignorēti izmeklēšanas un tiesas prāvas laikā.

Ierakstītajās sarunās ir skaidras norādes uz plānotām darbībām gadījumā, ja ar drošības iestādēm saistītajām personām neizdosies izspiešanas plāni. "Pēc manis uzradīsies ne tikai oficiālas struktūras, bet arī skrandaiņi, nenotveramie atriebēji," - arī šādu īsziņu Raimonds Štālbergs ir sūtījis Vladimiram Vaškevičam.

Dažus mēnešus pēc spridzināšana Edgars Gulbis ir Valsts policiju informējis: "Pēc savas atbrīvošanas 2007. gadā R. Štālbergs (aptuveni marta mēnesī) man parādīja shēmu, kurā bija attēlots iespējamais radiovadāms spridzeklis. R. Štālbergs man prasīja, vai tas ir spridzeklis vai nē, es teicu, ka ir. Viņš teica, ka mana palīdzība nav vajadzīga, jo tagad viņam ir radinieks, kurš arī ir speciālists spridzināšanas jautājumos."

Ieraksti ir iznīcināti, taču saglabājies Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļas vecākais inspektors, kapteinis Jānis Kāpostiņš oficiālais ziņojums priekšniecībai: "Kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts par V. Vaškeviča slepkavības mēģinājumu, tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības — sakaru līdzekļu, mobilo telefonu Nr. kontrole, ko izmanto Raimonds Štālbergs.

Kontrole tiek veikta sākot ar 04.06.2007, sarunu laikā ar saviem sakariem, R. Štālbergs runā par V. Vaškeviču un problēmām ar viņu, tiek apspriesta izmeklēšanas gaita, konsultējas par iespējām iegūt informāciju, vai viņš tiek pārbaudīts sakarā ar uzbrukumu V. Vaškevičam...”

Tāpat kriminālprocesu materiāli norāda arī uz KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša iespējamu saistību ar Vladimira Vaškeviča spridzināšanu. Taču arī šādu versiju kā nevēlamu izmeklēšana nav vēlējusies attīstīt.

Līdz ar to ļoti iespējams - ja neiejauksies Eiropas struktūras, patiesie Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājuma organizētāji un īstenotāji tā arī paliks neatklāti un nesodīti, bet viņu vietā "atsēdēs" citi.

AT atceļ spriedumu lietā par uzņēmēju pasūtījuma slepkavībām un Vaškeviča spridzināšanu; lietu nosūta jaunai iztiesāšanai

Rīga, 12.febr., LETA. Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 11.februārī atcēla apelācijas instances spriedumu, ar kuru trim vīriešiem par vairāku uzņēmēju pasūtījuma slepkavībām un kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu tika piespriests mūža ieslodzījums.

Šajā lietā tika apsūdzēts Mārtiņš Putniņš un Lietuvas pilsoņi Edgars Krogerta un Sergejs Markevičus. Arī informācija Tiesu informatīvajā sistēmā liecina, ka spriedums ir atcelts pilnīgi un lieta nosūtāma jaunai iztiesāšanai.

Kā aģentūru LETA informēja apsūdzētā Mārtiņa Putniņa advokāts Artūrs Zvejsalnieks, apelācijas instances notiesājošais spriedums atcelts pilnībā un lieta nosūtīta atkārtotai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

AT Krimināllietu departaments savā lēmumā norādījis, ka tiesa nav pienācīgi pārbaudījusi lietas pierādījumus un izmantojusi nepieļaujamus pierādījumus. Lēmumā norādīts, ka pārkāptas apsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā un Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā.

"Kā Putniņa aizstāvis uzskatu, ka šajā krimināllietā pieļauta viena no smagākajām kļūdām Latvijas tiesvedības vēsturē. Aizstāvji tiesā vairākkārt norādīja uz acīmredzamām pretrunām pierādījumos un lietas tendenciozo izmeklēšanu. Tomēr gan pirmās instances tiesa, gan apelācijas instances tiesa pilnībā šos argumentus ignorēja," norādīja advokāts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...