Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienības faktiskais līderis Aivars Lembergs otrdienas vakarā izplatītā paziņojumā noliedz, ka organizētu pret nepārvēlēto Valsts prezidentu Valdi Zatleru vērstu „ārsta pateicību skandālu”. Pietiek ziņoja, ka politikas kuluāros runā par Ventspils mēra sarūpētu atvadu sveicienu Zatleram. Uz to netieši norāda arī Lemberga pēdējā laika retorika, kurā viņš Zatleru ar sliktu vārdu piesauc nu jau tik pat bieži kā Džordžu Sorosu. Lembergs ne par velti esot pāris dienu pēc Zatlera ierosinātās Saeimas atlaišanas pareģojis, ka pret bijušo ķirurgu jebkurā brīdī var tikt celta apsūdzība kukuļņemšanā, spriež zinātāji.
Scenārijs, kuru līdz septembrī gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām prognozē zinātāji, ir šāds: kāds bijušā ķirurga Valda Zatlera pacients, iespējams, Kurzemes pusē dzīvojošs, piedzīvos pēkšņu atmiņu uzplaiksnījumu, atminoties kā viņam par operācijas veikšanu prasīta aploksne ar papildus atlīdzību. Pirmā atmaskojošā publikācija visticamāk varētu parādīties kādā ar Lemberga ietekmi saistītā preses izdevumā.
„Man nekas nav nedz jāizgudro, nedz jāorganizē. Zatlers pats ir atzinis, ka, būdams valsts amatpersona, ir pieņēmis kukuļus – turklāt atkārtoti un lielos apmēros,” paziņojumā apgalvo Lembergs. Noilgums šādiem noziegumiem esot 12 gadu, no kuriem pagājuši četri. „Tas nozīmē, ka vēl astoņus gadus virs Zatlera galvas karājas un karāsies Damokla zobens un kuru katru brīdi viņš var tikt apsūdzēts un saukts pie atbildības par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un tamlīdzīgi. Taču šiem faktiem nav nekāda sakara ar mani,” apgalvo Lembergs. Jāatgādina, ka retoriku par Damokla zobenu pirmā Latvijas politikā ieviesa eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura savas prezidentūras izskaņā par to brīdināja 8. Saeimu. Toreiz Damokla zobena draudi tika attiecināti uz tā dēvētajiem Lemberga stipendiātiem jeb politiķiem, kuri, iespējams, saņēmuši nelegālus maksājumus no Ventspils mēra Lemberga par viņam izdevīgu politisko lēmumu pieņemšanu.
Lembergs uzskata, ka informācijas parādīšanās par gaidāmo „pateicību skandālu 2” liecina: „šajā situācijā kāds tomēr ir acīmredzami uztraucies – tas, kurš izplata iepriekšminētās baumas par it kā plānoto skandālu”. Ventspils mērs tādēļ atgādina vairākus skanīgus latviešu sakāmvārdus „Ķeriet zagli!” un „Kas vainīgs, tas bailīgs!”, bet paziņojumu nobeidz saviem vārdiem: „Kas bez vainas, lai cieši guļ!”
1. maijā, pāris dienu pēc Zatlera uzrunas tautai, kurā viņš ierosināja 10. Saeimas atlaišanu, Lembergs intervijā ziņu aģentūrai LETA paziņoja, ka pret Zatleru jebkurā brīdī tuvāko 8 gadu laikā iespējams celt apsūdzību kukuļņemšanā, atgādinot par prezidentam savulaik pārmesto ārstu pateicību pieņemšanu.”Pirms četriem gadiem Zatlers atzinās, ka, būdams slimnīcas vadītājs, ilglaicīgi un lielā apmērā ņēmis kukuļus. Noilgums ir 12 gadi. Pagājuši ir tikai četri gadi,” paziņoja Lembergs. Vēl pāris dienu vēlāk, prezidenta vēlēšanu datumā 2. jūnijā Lembergs aģentūrai LETA gan atzina, ka, spiežot pēc komentāriem interneta forumos un atsevišķu aptauju rezultātiem, Zatlers pašlaik, iespējams, bauda lielāku tautas atbalstu nekā jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš, tomēr situācija varot mainīties. „Šīs putas nosēdīsies. Par Zatleru aizmirsīs ļoti ātri. Viņu atcerēsies kā kukuļu ņēmēju un to, kurš nodedzināja Romu. Zatlers ir Nerona skolnieks," sacīja Lembergs.
2008. gada jūlijā, gadu pēc Zatlera ievēlēšanas par Valsts prezidentu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pabeidza pārbaudi, kurā centās noskaidrot, vai Zatlers pretlikumīgi no pacientiem prasījis papildus samaksu par veikto ārstēšanu. Pārbaudes laikā KNAB iztaujāja 377 pacientus, bet neviens no viņiem neatzina, ka Zatlers būtu pieprasījis kādu „pateicību” aploksnē. Tikai divi atzina, ka ķirurgam Zatleram pēc pašu gribas izrādījuši pateicību, dāvinot naudu – 20 un 60 latus. Līdz ar to KNAB nebija juridiska iemesla kriminālprocesa uzsākšanai. Jāpiebilst, ka 377 pacienti varētu būt tikai niecīga daļa no visiem Zatlera operētajiem un konsultētajiem cilvēkiem, ņemot vērā, ka pirms dažiem gadiem intervijā žurnālam Klubs, viņš minējis, ka gadā vidēji izoperējis 350 pacientus.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
