papildināts - Zatlera lēmuma pamatā jauni fakti par oligarhu īstenotu valsts nozagšanu

Pirmdienas rītā speciāli sasauktā preses konferencē KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe informēja, ka tā saucamajā oligarhu lietā kopumā ir iesaistītas 11 personas, tajā skaitā 6 amatpersonas. Lietā figurē 26 komercsabiedrības, izteikti pieci lūgumi pēc ārvalstu palīdzības. Lietas izmeklēšanas laikā jau veiktas 42 kratīšanas. „Zinot pierādījumu apjomus un kratīšanu rezultātus, es skaidri zinu, lieta neizgāzīsies,”  Strīķes teikto citē ziņu aģentūra LETA.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas gūta no prezidentam tuvu stāvošiem cilvēkiem, tikai pēc tam, kad, par KNAB uzsāktās izmeklēšanas apmēriem informētais Zatlers no sarunām ar premjeru Valdi Dombrovski un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu nav guvis pārliecību, ka Vienotības līderi darīs kaut ko, lai ierobežotu Lemberga ietekmi uz valdības un Saeimas lēmumiem, gūta izšķiroša pārliecība nākt pie tautas ar paziņojumu par 10. Saeimas atlaišanu. „Prezidentam bija svarīgi saprast, kādas ir Vienotības līderu – premjera un Saeimas priekšsēdētājas – „sarkanās līnijas” sadarbībā ar Lemberga zaļajiem zemniekiem, un faktiski tādu nebija,” atzina oficiāls avots Rīgas pilī, kurš nevēlējās publiski komentēt šīs sestdien notikušās konsultācijas.

Prezidenta cilvēki noraida pārmetumus, ka Zatlers pēdējos septiņus mēnešus pievēris acis uz Lemberga ietekmi koalīcijā un ar to saistītiem lēmumiem, bet aktivizējies tikai īsi pirms prezidenta vēlēšanām. Lai arī Rīgas pils to neesot afišējusi, Zatlers jau iepriekš vairākkārtīgi paudis savas bažas regulārajās tikšanās reizēs ar Dombrovski un Āboltiņu.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tiesībsargājošo iestāžu aktivitātes saistībā ar jaunajiem faktiem par Lemberga, Šķēles un Šlesera darbībām neaprobežosies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizvadītajā trešdienā veiktajām vērienīgajām kratīšanām dažādos ar trim oligarhiem saistītos objektos. Neoficiāli izskan informācija par drīzu Lemberga apcietināšanu, aizdomas par ko tāpat paziņojis pats Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) faktiskais līderis, kas gan uzskatāma arī par pašaizsardzības taktiku, gaidāmās KNAB aktivitātes pasniedzot kā politiski motivētas.

Ja aizvadītajā trešdienā pirms plānotā laika pēkšņi nebūtu uzsākta vērienīgā KNAB operācija, kas jau nodēvēta par „karu pret oligarhiem”, Zatlera runas visticamāk nebūtu, atzīst avoti. Sākotnēji KNAB operācijas tikušas plānotas vismaz nedēļu vēlāk, pilnīgi noteikti jau pēc 2. jūnija, kad gaidāmas prezidenta vēlēšanas, bet tās forsētas pēc informācijas noplūšanas pie ar Lembergu saistītām struktūrām. Tas nenozīmējot, ka abas šīs lietas – Zatlera runa un KNAB vēršanās pret oligarhiem – tikušas saskaņotas. Rīgas pils par šīm operatīvajām darbībām uzzinājusi no medijiem, ko Pietiek apliecinājis ar prezidenta kanceleju nesaistīts avots, kurš trešdienas pusdienlaikā ticies ar Zatleru tieši brīdī, kad prezidents ticis informēts par jau notiekošo. Reakcija esot bijis pārsteigums.

Atsevišķiem informētiem avotiem "sajūtu līmenī" pēdējās dienās, tostarp arī KNAB aktivitāšu sakarā un saistībā ar tiesvedību Anglijā Latvijas Kuģniecības lietā, bijušas aizdomas, ka aizkulisēs top vienošanās par Lemberga virzīšanu Valsts prezidenta amatam kādā no tālākajām kārtām. Šai sakarā Pietiek ticis atgādināts Satversmes 54. pants, kas Valsts prezidentam dod kriminālprocesuālo imunitāti. Satversme noteic, ka Valsts prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.

Pretēji neoficiāli izskanējušajam, ka Zatleram bijuši sagatavoti divi vai pat trīs runas varianti, oficiāli avoti Rīgas pilī apgalvo, ka lēmums, ko teikt, ticis pieņemts tikai pašā sestdienas vakarā jau pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru, premjeru un Saeimas priekšsēdētāju, kas visas notika atsevišķi. Iepriekš avoti politiķu aprindās Pietiek bija dalījušies ziņās, ka Zatleram bijuši trīs runas varianti – pirmais par Saeimas atlaišanu, otrais ar paziņojumu par savas kandidatūras atsaukšanu Valsts prezidenta amatam, kā iemeslu minot nevēlēšanos, ka par viņu 2. jūnijā balso no oligarhiem atkarīga Saeima, un trešais ar vairākiem ultimātiem Saeimai un koalīcijai, paužot tostarp skaidru pamudinājumu, lai koalīcija tiktu paplašināta ar Saskaņas centru.

Patiesībā Zatlers sestdienas vakarā īsi pirms pulksten 21 Latvijas televīzijā ieradies tukšām rokām, bez iepriekš sagatavotas runas, un pie tautas vērsies, „runājot no sirds”. Ar to arī tiek skaidrots, kādēļ runā netika pieminēti vairāki argumenti, kuri bija pamatā Zatlera lēmumam. Turklāt būtiska daļa informācijas, kas bijusi pamatā lēmumam rosināt 10. Saeimas atlaišanu, ir klasificēta un nav izpaužama, lai netraucētu tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas darbībām.

Premjers Dombrovskis un Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa par to, kāds būs Zatlera vēstījums, informēti tikai pēdējā brīdī pirms runas, turklāt ar telefona īsziņas starpniecību. Pirms tam prezidenta pārstāvji, lai ierobežotu informācijas noplūdi pirms runas, pat augstākajām valsts amatpersonām lakoniski atbildējuši, ka „runa būs par oligarhiem”. 

Novērtē šo rakstu: