papildināts - Piesaistot iespaidīgus "TM Security" spēkus, notikusi "Liepājas metalurga" akcionāru sapulce; Zaharjins paspējis atgriezties

Lai gan akcionāru sapulcē nepiedalījās trešais lielais uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans (viņa vietā bija pilnvarotā persona), viņš tika ievēlēts Liepājas metalurga jaunajā padomē, kurā saskaņā ar policijas noteikto drošības līdzekli vairs nedrīkst atrasties ne Zaharjins, ne viņa dēls Aleksejs Zaharjins.

Jaunajā uzņēmuma padomē paliks Lipmans un Guntis Vilnītis, no jauna tajā klāt nākuši slavenā uzņēmuma ekonomiste Benita Imbovica, kā arī uzņēmuma galvenais inženieris Egils Kupšis, maksātnespējas administrators Ainars Kreics un advokāts Genādijs Atujevs.

Taču Lipmana prombūtnē akcionāri nolēma rīkoties tā, lai jaunās padomes pirmajā sēdē viņš nevarētu piedalīties, un noteica tās sākumu nekavējoties pēc akcionāru sēdes beigām, nevis otrdien, kā bija izsludināts iepriekš. 

Pēc visa spriežot, padomi gan nāksies pārvēlēt: Lipmans jau paziņojis par lēmumu atstāt šo amatu, pamatojot savu rīcību ar jaunievēlētās padomes uzsākto prettiesisko darbību. Saskaņā ar Komerclikumu, ja vismaz viens no padomes locekļiem atstāj amatu vai arī tiek no tā atsaukts, uzņēmuma padome vairs nav rīcībspējīga un ir jāievēl jauna.

„Ņemot vērā to, ka jaunā padome sākusi savu darbību prettiesiski, man nav pārliecības, ka padome šādā sastāvā arī turpmāk ievēros likumus. Man nav vēlēšanās darboties padomē, kura šādā veidā sāk savu darbu, tāpēc esmu nolēmis atsaukt arī savu piekrišanu ieņemt padomes locekļa amatu, jo neredzu nekādu pamatojumu, kāpēc strādāt šādā padomē," - šāds ir Lipmana skaidrojums.

Tiesa, viens Lipmana priekšlikums tomēr tika ņemts vērā: par uzņēmuma auditoru sabiedrības BDO vietā tika nolemts noteikt vienu no pasaules lielā auditoru četrinieka pārstāvjiem - PriceWaterhouseCoopers SIA.

Uz mazajiem uzņēmuma akcionāriem spilgtu iespaidu atstāja pašreizējās vadības piesaistītās apsardzes firmas TM Security darbība - tās darbinieki pilnā ekipējumā pat pavadīja akcionārus uz tualeti, visiem sapulces dalībniekiem pirms tās tika arī "atņemti" mobilie telefoni.

Tikmēr Liepājas tiesa pirmdienas pēcpusdienā nolēma vēl uz mēnesi pagarināt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu. Savukārt Zaharjins izsaukts uz pratināšanu policijā 30.jūlijā, kad paredzēta arī uzņēmuma padomes sēde. Savukārt, kā pirmdien informēja uzņēmuma arodbiedrības pārstāvji, ar viņiem Zaharjins esot apsolījis tikties šotrešdien. 

Pietiek jau šā gada janvārī informēja, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par Liepājas metalurga amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un aktīvus.

Kriminālprocess sākts jau pagājušā gada 21. augustā, un tā ietvaros tiek pārbaudīta informācija par iespējamu Liepājas metalurga vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003. gada.

Ekonomikas policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši Liepājas metalurgu kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.

Viens no līdzekļu „izpumpēšanas” veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem. Tāpat ievērojami līdzekļi „izpumpēti”, izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pirkti kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies Liepājas metalurgs, taču jau par būtiski augstākām cenām.

Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos - saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā - pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis. Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo Liepājas metalurga produkciju.

Šī kriminālprocesa ietvaros aizdomās turamā statuss piemērots gan Zaharjinam, gan viņa dēlam, uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam un otram akcionāram, valdes loceklim Segalam. Viņiem visiem arī noteikts aizliegums ieņemt amatu metalurģijas uzņēmumā, kā arī policijas uzraudzība.

Aizvien nopietnākās problēmās nonākušo un pašlaik nefunkcionējošo uzņēmumu vēl joprojām reāli kontrolē Sergejs Zaharjins (49% akciju, no kurām par daļu gan tiesājas trešais lielais akcionārs Kirovs Lipmans) un valdes loceklis Iļja Segals (21% akciju).

Uzņēmuma formālais valdes priekšsēdētājs ir Valērijs Terentjevs, valdē vēl ir Leons Ptičkins, bet padomē līdz šim, kā rāda Lursoft dati, bija Lipmans, Andris Deniņš, Māris Pomerancis, Guntis Vilnītis un Zaharjina dēls Aleksejs.

2010. gadā Liepājas metalurgs saņēma valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma modernizācijai. Galvojumu pirms trim gadiem parakstīja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše. Aizvadītajā nedēļā Valsts kase Liepājas metalurga vietā atmaksāja kredīta pamatsummu.

Novērtē šo rakstu: