Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc astoņām dienām būs skaidrs, vai niecīgā SIA, kas Rīgas domes rīkotajā izsolē par 2,2 miljoniem latu iegādājās īpašumu Rīgā, Grēcinieku ielā, spēs par šo pirkumu norēķināties. Taču, kā noskaidroja Pietiek, uzņēmumam būs tiesības norēķināties arī, piesaistot bankas aizņēmumu, - Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte trešdien tā arī nespēja Pietiek uzrādīt to vietu izsoles noteikumos, kur saskaņā ar viņas publisko paziņojumu esot rakstīts, ka pircējam noteikti jānorēķinās ar paša līdzekļiem.

Iespaidīgā nekustamā īpašuma pircējs - SIA Doreks, kā rāda Lursoft datu bāze, reģistrēts kādā dzīvoklī A. Dombrovska ielā, uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir 72 gadus vecais Aleksandrs Savickis, valdes loceklis - 1984. gadā dzimušais Dmitrijs Smetaņins. 2011. gadā uzņēmums strādājis tikai ar 2997 latu apgrozījumu un 39 801 lata zaudējumiem. Lai gan uzņēmuma 2011. gada pārskatā apgalvots, ka tas nodarbojas ar "tirgus pētīšanu un investīcijām meitas uzņēmumos", Lursoft datu bāze rāda, ka tam pašlaik nemaz nav neviena meitas uzņēmuma.

Saistībā ar šo pirkumu partijas Vienotība Rīgas domes frakcija trešdien nāca klajā ar paziņojumu, ka "prasību, ka izsoles dalībniekam jāspēj ieguldīt savi līdzekļi īpašuma iegādei, kura sākotnējā izsoles cena bija noteikta 2.078 miljonu latu apjomā, Vienotība uzskata par nepamatotu izsoles pretendentu ierobežojumu".

“Rīgas dome ar savu absurdo kritēriju samazināja izredzes īpašumu pārdot par maksimāli labāko un pilsētai izdevīgāko cenu. Daudzi uzņēmēji pamatoti izsaka iebildes, uzsverot, ka šādam darījumam nepieciešamie līdzekļi skaidrā naudā ir retajam, līdz ar to atļauja piesaistīt kredītiestādi būtu bijusi pilnībā saprotama,” - ar šādu paziņojumu savukārt nāca klajā Ēlerte.

Taču Rīgas domes publiski pieejamajos īpašuma izsoles noteikumos, kā pārliecinājās Pietiek, šāds "absurds kritērijs" nemaz nav atrodams. Tajos vienīgi norādīts, ka "pirkuma maksas, tajā skaitā nodrošinājuma, maksāšanas līdzeklis ir lati" un ka "izsolāmā manta tiek pārdota ar tūlītēju samaksu. Samaksa par Izsolāmo mantu veicama divu nedēļu laikā no Izsoles dienas, iemaksātā Nodrošinājuma summa tiek ieskaitīta pirkuma maksā".

Kad Pietiek trešdien demonstrēja Ēlertei šos noteikumus un lūdza tajos norādīt uz vietu, kas norādītu uz prasību ieguldīt tieši savus līdzekļus, mēra amata kandidāte to nespēja vai nevēlējās izdarīt. Uz jautājumiem šajā sakarā nevēlējās atbildēt arī Ēlertes sākotnējo paziņojumu izplatījusī Vienotības preses pārstāve Laila Timrota.

Savukārt domes preses pārstāves Lailas Īvānas skaidrojums, vai pašvaldība pirms izsoles ir pārliecinājusies par minētā uzņēmuma vai tā īpašnieku legālajām finansiālajām iespējām un kā pašvaldība rīkosies, ņemot vērā, ka Lursoft dati skaidri rāda, ka paša uzņēmuma rīcībā nav pašam piederošu līdzekļu, lai veiktu nosolītā nekustamā īpašuma pirkumu, bija šāds:

"Pašvaldība vēl nav saņēmusi maksājumu par nosolīto mantu. Atbilstoši izsoles noteikumiem augstākās cenas nosolītājam SIA Doreks pirkuma maksa jāsamaksā divu nedēļu laikā, t.i., līdz 19.04.2013. Ja noteiktajā termiņā tas netiks izdarīts, pašvaldība nekustamo īpašumu piedāvās iegādāties otrās augstākās cenas nosolītājam.

Gadījumā, ja arī tas nesamaksās savu nosolīto augstāko cenu noteiktajā termiņā, izsole atzīstama par nenotikušu un šiem izsoles dalībniekiem netiks atmaksāts samaksātais izsoles nodrošinājums (10% no izsoles sākumcenas, t.i., Ls 207 800), kas ir pietiekami liels garants atsavināšanas procesa sekmīgai nodrošināšanai.

Saņemot juridiskas personas pieteikumu par piedalīšanos izsolē, tiek pārbaudīta informācija par izsoles pretendentu Lursoft uzņēmumu datu bāzē. SIA Doreks jau kopš 22.06.2000. ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Saskaņā ar komercreģistrā un maksātnespējas reģistrā pieejamo informāciju SIA Doreks darbība nekādā veidā nav aprobežota. Rīgas pilsētas pašvaldība nevar atteikties ievērot SIA Doreks tiesības piedalīties izsolē.

Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 16.panta trešo daļu tikai gadījumā, ja nekustamo īpašumu pārdod uz nomaksu, pašvaldībai ir tiesības pieprasīt no izsoles pretendentiem dokumentus, kas apliecina nodokļu parādu neesamību un finanšu resursu pieejamību. Pirkuma maksas tūlītējas samaksas gadījumā likumdevējs to nav paredzējis."

Kamēr Vienotība un Ēlerte klusē, vairāki Pietiek lasītāji jau ir norādījuši uz nosacījumiem, potenciālo pircēju pieteikšanos ierobežo slēptā veidā. "Kurā darījumā banka ir izsniegusi kredītu pirms hipotekārās reģistrācijas? Bet, pieprasot samaksu uzreiz, pirms īpašuma tiesību reģistrācijas, bankas finansējums nav iespējams. Parastos komercdarījumos šādos gadījumos atver darījuma kontus vai slēdz trīspusēju vienošanos ar banku," min viens no viņiem.

Savukārt cits norāda uz kopējiem izsoļu noteikumiem, saskaņā ar kuriem tikai pēc ievērojamās drošības naudas iemaksas potenciālajiem pircējiem ir iespēja iepazīties ar īpašuma apgrūtinājumiem: "Samaksājot 200 000 latu, pat nomas līgumu kopijas neizsniedz, tikai atļauj palasīt. Kad esi palasījis, tad uzzini, ka nomas maksa līdz novembrim ir 0! Bet, pirms neesi samaksājis, to nevari uzzināt, bet, kad esi uzzinājis, tad nevari pārdomāt, jo pārdomāšana maksā bargu naudu!"

Par šiem iebildumiem un norādēm Pietiek jau ir pieprasījis Rīgas pašvaldības skaidrojumus, un piektdienas pēcpusdienā saņemtais Īpašuma departamenta komentārs bija šāds:

"Kā jau iepriekš informējām, nekustamā īpašuma nosolītājs ir tiesīgs līdzekļus, kas nepieciešami pirkuma maksas samaksai, aizņemties, iegūt, piesaistot investorus u.tml., t.i. patstāvīgi veikt darbības finanšu līdzekļu piesaistei, tai skaitā ar bankas starpniecību, kas nav tikai hipotekārie kredīti. Pašvaldība nevar sniegt izsmeļošas atbildes par veidiem un procedūrām, kādā bankas piešķir finansējumu, taču nepiekrītam viedoklim, ka „investori nāk tikai no Kipras”.

Noteikumus par nodrošinājuma neatmaksāšanu izsoles noteikumos noteiktajos gadījumos pašvaldība ir iekļāvusi, lai izvairītos no to personu kategorijas piesaistīšanas, kas piesakās dalībai izsolē bez patiesa nodoma pirkt izsolāmo īpašumu. Tādā veidā pašvaldība izvairās no liekas administratīvo resursu tērēšanas. Izsoles pretendentam ir tiesības atsaukt savu pieteikumu dalībai izsolē līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, nezaudējot iemaksāto nodrošinājumu. Neuzskatām, ka viena mēneša termiņš, kurā iespējams izvērtēt savas iespējas pieteikties nekustamā īpašuma izsolei, ir nepietiekams interesentiem ar patiesu gribu iegādāties īpašumu.

Jebkurš interesents uzreiz pēc izsoles izsludināšanas vēl pirms nodrošinājuma samaksas var iepazīties ar informāciju par izsolāmo objektu, tajā skaitā visiem nomas līgumiem. Līdz ar to apgalvojums, ka ar informāciju par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem varēja iepazīties tikai pēc nodrošinājuma samaksas, ir nepatiess. Konkrētajā gadījumā apliecinātas spēkā esošo nomas līgumu (kopumā 37 līgumi) kopijas tiks izsniegtas pircējam pēc pirkuma maksas samaksas, ņemot vērā, ka nomas līgumi ir privāttiesisku darījumu apliecinoši dokumenti, taču, kā jau norādījām, iepazīties ar to saturu nebija liegts nevienam, kas to vēlējās.”

Pietiek arī publisko šī nekustamā īpašuma izsoles noteikumus:

"APSTIPRINĀTS ar Rīgas domes Īpašuma departamenta 06.02.2013. rīkojumu Nr. 37-rs

Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamā īpašuma Grēcinieku ielā 34, Rīgā, izsoles noteikumi

I. Izsolāmās mantas raksturojums

1. Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamais īpašums Grēcinieku ielā 34, Rīgā, kas sastāv no poliklīnikas ēkas (kadastra apzīmējums 0100 001 0123 001) un zemesgabala (kadastra apzīmējums 0100 001 0123) 719 m2 platībā (turpmāk visi kopā – Izsolāmā manta) tiek pārdoti izsolē ar augšupejošu soli (turpmāk – Izsole).

2. Īpašuma tiesības uz Izsolāmo mantu nostiprinātas Rīgas pilsētas pašvaldībai Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 3700.

3. Izsolāmā manta tiek izmantota veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, par to 18.09.2009. ir noslēgts nekustamā īpašuma lietošanas un apsaimniekošanas līgums Nr. DI-09-443-lī ar Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Veselības nams 5” (30.11.2012. pievienota Rīgas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas 1.slimnīca”), un tā ietvaros noslēgti 19 telpu apakšnomas līgumi, un 17 zemes attiecīgo domājamo daļu nomas līgumi. Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas 1.slimnīca” struktūrvienība, kas lieto Izsolāmo mantu, to pakāpeniski atbrīvos līdz 01.11.2013.

4. Izsolāmās mantas sastāvā esošās ēkas telpas 276,23 m2 platībā ir iznomātas Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijai „Papardes zieds”, nomas līguma termiņš – 01.01.2014.

5. Izsolāmās mantas pircējam ir saistoši spēkā esošie nomas līgumi, ja Izsolāmās mantas īpašuma tiesības pārejas brīdī tie vēl ir spēkā.

6. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006.–2018. gadam Izsolāmās mantas sastāvā esošais zemesgabals atrodas:

6.1. publiskās apbūves teritorijā (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam ir lūgts mainīt teritorijas zonējumu uz centru apbūves teritoriju);

6.2. perimetrālās apbūves teritorijā;

6.3. valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442), valsts nozīmes nozīmes arheoloģijas pieminekļa „Vecrīgas arheoloģijas komplekss” (valsts aizsardzības Nr. 2070) robežās un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

7. Izsolāmajai mantai nav Rīgas pilsētas pašvaldības noteiktu īpašu izmantošanas nosacījumu.

II. Pamatinformācija par Izsoli

8. Izsolāmās mantas Izsoli organizē Rīgas domes Īpašuma departaments (turpmāk – Īpašuma departaments).

9. Izsolāmās mantas Izsoli rīko Nekustamā īpašuma izsoles komisija (turpmāk – Izsoles komisija).

10. Pirmās Izsoles sākumcena ir Ls  2 078 000 (divi miljoni septiņdesmit astoņi tūkstoši latu).

11. Izsoles solis ir Ls 20 000 (divdesmit tūkstoši latu).

12. Nodrošinājums – 10 procentu apmērā no Izsoles sākumcenas – jāieskaita vienā no turpmāk minētajiem Rīgas domes Finanšu departamenta (reģistrācijas Nr. 90000064250) norēķinu kontiem: Nr. LV 71 NDEA 0020 3000 00000, „NORDEA BANK FINLAND PLC LATVIJAS FILIĀLE”, bankas kods NDEALV2X vai Nr. LV 15 UNLA 0020 3000 00000, AS „SEB banka”, bankas kods UNLALV2X ar atzīmi „Nekustamā īpašuma Grēcinieku ielā 34, Rīgā, izsoles nodrošinājums”.

13. Pieteikšanās dalībai izsolē, izsoles dalībnieku reģistrācija, izsoles norise, izsoles rezultātu apstiprināšana, pirkuma līguma noslēgšana, nodrošinājuma atmaksa, izsoles atzīšana par nenotikušu vai spēkā neesošu, sūdzību par Izsoles komisijas lēmumiem izskatīšana notiek saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības atsavināmās nekustamās mantas  izsoles ar augšupejošu soli organizēšanas un rīkošanas kārtību, kas apstiprināta ar Īpašuma departamenta 28.05.2012. rīkojumu Nr. 94-rs un ievietota Īpašuma departamenta mājaslapas www.rdid.lv sadaļā „Rīgas pašvaldība pārdod/Pārdošana atsavinot/Izsludinātās izsoles”.

III.  Pirkuma maksas samaksas kārtība

14. Pirkuma maksas, tajā skaitā nodrošinājuma, maksāšanas līdzeklis ir lati.

15. Izsolāmā manta tiek pārdota ar tūlītēju samaksu. Samaksa par Izsolāmo mantu veicama divu nedēļu laikā no Izsoles dienas, iemaksātā Nodrošinājuma summa tiek ieskaitīta pirkuma maksā.

IV.  Izsoles rezultātu apstiprināšana un pirkuma līguma noslēgšana

16. Izsoles rezultātus apstiprina Īpašuma departaments.

17. Izsolāmās mantas pirkuma līgumu Izsolāmās mantas pircējs paraksta septiņu darba dienu laikā pēc Izsoles rezultātu apstiprināšanas.

Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes priekšniece (personiskais paraksts) A.Rimicāne"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...