papildināts - "Slavenais" Ansis Grantiņš noliek deputāta mandātu, aizdomas par nopietnām nepatikšanām
PIETIEK24.06.2013.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs valdes loceklis, pirms pašvaldību vēlēšanām ar dienesta Subaru un aģitācijas materiāliem Pietieklasītāju manītais Ansis Grantiņš trešdien nolika Salaspils novada domes deputāta mandātu. Neoficiāla informācija liecina, ka šī soļa pamatā ir nevis niecīgais skandāliņš ar it kā iznomāto dienesta Subaru, bet gan krietni nopietnākas nepatikšanas.
Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs valdes loceklis Ansis Grantiņš pašvaldības vēlēšanās Salaspils novadā kandidēja Nacionālās apvienības sarakstā un bija viens no diviem apvienības pārstāvjiem, kas arī ieguva vietu Salaspils novada domē.
Taču, kā Pietiek apliecināja pašvaldībā, 20. jūnijā saņemts Grantiņa iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu, un jau 26. jūnijā saistībā ar to sasaukta domes ārkārtas sēde. No mandāta, kā jau iepriekš prognozēts, tāpat atteicies arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis.
Oficiāli nekāda informācija par Grantiņa lēmuma iemesliem netiek sniegta, un Pietiek neizdevās saņemt arī viņa paša skaidrojumu par šādu soli, - arī trešdien Grantiņš nekādus skaidrojumus sniegt nevēlējās, savukārt domei viņš paskaidrojis, ka nevarot savienot deputāta pienākumus ar līdzšinējo darbu.
Taču neoficiāla informācija liecina, ka šim lēmumam nav nekā kopēja ne ar darbu savienošanu, ne ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sākto pārbaudi par Grantiņa dienesta auto izmantošanu.
"Jaunievēlētais Salaspils domes deputāts A. G. šodien ir nolicis mandātu, jo pirms dažām dienām Drošības policija viņu ir īslaicīgi aizturējusi, kratījusi un izņēmusi datoru, kas izmantots, lai uzlauztu domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara (Vienotība) darba e-pastu," - šādu informāciju Pietiek 20. jūnijā saņēma no kāda lasītāja.
Informētais lasītājs arī zināja stāstīt, ka "deputāts A.G." šajā afērā esot, "izmantojot romantiskās attiecības, iesaistījis arī bijušo darbinieci I.J., kuru arī ir pratinājusi Drošības policija un kura tamdēļ iesniegusi atlūgumu Salaspils domei. Runā, ka savaldzinātā meitene esot vienpersoniski uzņēmusies vainu, lai izpestītu savu rūdīto draugu".
Drošības policija otrdien šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, taču no tās reakcijas varēja noprast, ka Pietiek lasītāja informācija varētu būt bijusi diezgan precīza.
Savukārt trešdien tā norādīja uz Valsts policiju, kas arī apstiprināja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē jau februārī sākts kriminālprocess par to, ka kāda persona, patvaļīgi piekļūstot citas personas elektroniskajam pastam, pārkāpusi korespondences noslēpumu; cietusī persona varētu būt tieši Čudars, bet nekādu plašāku informāciju policija oficiāli nesniedz.
Kā jau informēts, arī Grantiņu ar dienesta auto un aģitācijas materiāliem sākotnēji pieķēra kāds Pietiek lasītājs, ziņojot: "Ja nu gadījumā noder šāda informācija. Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs valdes loceklis Ansis Grantiņš, kurš pašvaldības vēlēšanās Salaspils novadā kandidē Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā, 26. maijā visu dienu izmantoja dienesta automašīnu Subaru, lai Salaspilī pa mājām izplatītu sava saraksta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus." Pēcāk atradās vēl pāris salaspilieši, kas šo informāciju apstiprināja.
Kā Pietiek noskaidroja meteoroloģijas centrā, tā valdes loceklis Grantiņš īsi pirms pašvaldību vēlēšanām tiešām personiskām vajadzībām izmantojis šīs valsts iestādes dienesta auto. Centra vadība neprecizēja, kādas tieši bijušas šīs personiskās vajadzības, taču apgalvoja, ka tas noticis atbilstoši "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vieglā un kravas autotransporta izmantošanas noteikumiem". Par automašīnas izmantošanu no darbinieka tiekot ieturēta transporta līdzekļa izmantošanas maksa, kā arī darbinieks no saviem līdzekļiem apmaksājot patērēto degvielu.
Tiesa, centra vadība nevēlējās paskaidrot ne to, kādu tieši summu Grantiņš samaksājis, ne arī iesnieguma datumu, ar kuru Grantiņš lūdzis iespēju konkrētajā datumā izmantot auto personiskajām vajadzībām, lietvedības numuru, ar kuru šis iesniegums iegrāmatots, un konkrēto iegrāmatošanas datumu, kā arī amatpersonu, kas šo atļauju devusi.
Pēcāk centra vadība informācijas nesniegšanu izskaidroja ar to, ka pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža sākta pārbaude par dienesta automašīnas izmantošanu, tāpēc "sīkāki komentāri un citas atbildes tiks sniegtas pēc ierosinātās pārbaudes beigām".
Taču par to, ka meteocentra valdes loceklis patiešām būtu oficiāli nomājis dienesta automašīnu un maksājis par tās izmantošanu brīvdienā, lika šaubīties fakts no Grantiņa amatpersonas deklarācijas: kā izrādījās, Grantiņš nebūt nav tukšinieks, - viņam pašam pieder veselas divas vieglās automašīnas: viena ir 2001. gada izlaiduma Volvo S40, bet otra - 2009. gada izlaiduma Opel Zafira. Līdz ar to dienesta automašīnas izmantošana šādā situācijā būtu izskaidrojama tikai vienā situācijā - ja par to nav jāmaksā.
Pats Grantiņš iepriekš atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu - kāpēc viņam būtu vajadzība izmantot dienesta automašīnu un par to maksāt, ja pašam personiski pieder divi transportlīdzekļi. Tāpat Pietiek viņa skaidrojumu neizdevās saņemt arī tagad.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
