papildināts - "Hipotēku banka" izglābusi Dombrovsku ģimenes uzņēmumu no maksātnespējas, atlikusi parādu atmaksu vēl uz četriem gadiem
PIETIEK30.05.2013.
Komentāri (76)
Iesaki rakstu: 
Valstij piederošā Latvijas Hipotēku un zemes banka izglābusi no maksātnespējas un bankrota milzīgos parādos iekritušo Ministru prezidenta Valda Dombrovska ģimenes uzņēmumu Land Development un tam pērn laipni atļāvusi paņemtos iespaidīgos kredītus atdot vēl četrus gadus vēlāk - 2017. gadā. To atklāj nule Lursoft datu bāzē publiskotais uzņēmuma 2012. gada pārskats.
Vēl 2011. gada pārskatā uzņēmums ziņoja, ka līdz 2013. gada 10. martam tam Hipotēku un zemes bankai jāatdod divi iespaidīgi aizņēmumi - Ls 102 750 (kredīts ņemts 2006.gada 18.septembrī, lai finansētu zemes gabala Vējlauki iegādi Ādažu novadā) un Ls 1 155 339 (kredīts saņemts 2007.gada 19.martā, lai finansētu projekta Edgari attīstību).
Nu, kā rāda uzņēmuma jaunais gada pārskats, pērn laikā, kad Hipotēku bankas kredītportfelis vēl nebija nodots Swedbank, valstij piederošā kredītiestāde paspējusi atcelt premjera ģimenes uzņēmumam kredīta atdošanas termiņu par veseliem četriem gadiem - līdz 2017. gada martam: tikai tad Dombrovsku ģimenes uzņēmumam būs jāatdod pašlaik aktuālās kredītu summas - Ls 102 750 un Ls 1 148 911.
Kā izriet no Land Development gada pārskata, pērn no šiem aizņēmumiem Dombrovsku ģimenes uzņēmums valsts bankai atmaksājis tikai 6428 latus.
Kā zināms, tieši pērn Dombrovska partijas biedra Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija paklusām faktiski dubultoja visas Hipotēku bankas vadības atalgojuma paketi. Bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko 2011. gadā atalgojumā saņēma 32 898 latus, bet pērn viņa atalgojuma paketes kopējie apmēri bija jau 64,6 tūkstoši latu.
Pietiek jau vairākkārt informējis par valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas saudzīgo un izprotošo attieksmi pret premjera un viņa padomnieces Sandras Bukanes ģimeņu kopīgo neveiksmīgo nekustamā īpašuma projektu biznesu, tam ļaujot trīs gadus nemaksāt milzīgā kredīta pamatsummu.
"Tomēr pat valstiskā banka ilgāku saudzēšanas periodu premjera un viņa padomnieces ģimeņu biznesam nebija varējusi noteikt, un Land Development gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, norādīts, ka līdz 2013. gada 10. martam uzņēmumam jāatdod veseli divi Hipotēku bankas izsniegtie kredīti," Pietiek rakstīja šā gada sākumā.
Taču, kā redzams, valsts bankas vadība tomēr ir atradusi veidu, kā palīdzēt premjera ģimenes uzņēmumam un paglābt to no maksātnespējas un faktiska bankrota: kā rāda uzņēmuma gada pārskats un citi publiskie dati, pērn tas jau atkal strādājis ar zaudējumiem 45,3 tūkstošu latu apmērā un gada laikā spējis pārdot tikai vienu no savām rindu mājām projektā Vējziedi.
Īpašumu par 67 047 latiem iegādājies 1986. gada 31. oktobrī dzimušais Vidžajs Kumars Sivahs – cik zināms Pietiek, Indijas pilsonis. Turklāt Sivahs no Dombrovska sievas Ārijas Dombrovskas un viņa padomnieces vīra Induļa Bukana iegādājies arī attiecīgo zemesgabala daļu, abiem kopā saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju samaksājot 44 698 latus. Līdz ar to kopējais Sivaha pirkuma apjoms bijis 111 745 lati, un ar to ir pieticis, lai ārvalstnieks varētu saņemt Latvijas termiņuzturēšanās atļauju.
Ja Land Development bankrotētu, finansiāli smagi ciestu ne tikai Dombrovska sieva, kurai pieder puse uzņēmuma, bet arī personiski premjers, kurš no personiskajiem uzkrājumiem uzņēmumam Land Development bezprocentu kredītā aizdevis 111 597 latus, un sakarā ar uzņēmuma skumīgajiem darbības rezultātiem aizdevuma atmaksas datums tiek atlikts no gada uz gadu.
Valsts bankas īpašā attieksme pret Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Bukanes ģimeņu kopīgo nekustamā īpašuma biznesu atklājās jau 2011. gadā, kas noskaidrojās, ka banka Ārijai Dombrovskai un Indulim Bukanam uz pusēm piederošajai SIA Land Development ļāvusi kopš 2008. gada nemaksāt 1,15 miljonu latu lielā kredīta pamatsummu, liecina Lursoft datubāzē pieejamie šīs firmas gada pārskati.
Jau tad Lursoft datubāzē pieejamie SIA Land Development gada pārskati rādīja, ka premjera sievai un padomnieces vīram uz pusēm piederošā firma kopš 2008. gada nav maksājusi vairāk nekā miljonu latu lielā Latvijas Hipotēku un zemes bankas izsniegtā kredīta pamatsummu. Tā kopš 2008. gada 31. decembra nebija samazinājusies ne par latu un 2010. gada 31. decembrī bija 1,15 miljoni latu. Tāda tā ir arī pašlaik.
Jau tad Hipotēku un zemes banka bija spērusi vēl virkni solu pretī Land Development vajadzībām un pagarinājusi gan viena, gan otra kredīta atmaksas termiņu. Mazākajam kredītam atmaksas datums sākotnēji bija 2009. gada 10. septembris, bet lielākajam – 2010. gada 10. marts.
Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Land Development īpašnieki līdzīgās daļās ir Dombrovska dzīvesbiedre Ārija un Bukanes dzīvesbiedrs Indulis. Premjers iepriekš vairākkārt mēģinājis norobežoties no ģimenes biznesa, taču, tā kā starp premjeru un viņa dzīvesbiedri nav noslēgts laulību līgums par visas mantas šķirtību, kopīgas abiem ir arī vienam no laulātajiem piederošās kapitāldaļas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
