Iesaki rakstu: 
Izrādās, jau gandrīz gadu sabiedrībai vairs nav uzzināmas ne summas, ko slimnīcu atbalsta fondiem ziedojušas farmācijas firmas, ne „pelēkā” nauda, ko ar partijām netieši saistītām biedrībām vai nodibinājumiem iemaksājuši oligarhi, ne jebkāda cita finansiālā informācija par nevalstiskajām organizācijām. Tas noticis, „pateicoties” no pirmā acu uzmetiena nekaitīgiem grozījumiem likumā, - kaut nav izslēgts, ka šīs izmaiņas izdarītas to personu interesēs, kuras 2006. gadā „iekrita” ar tā sauktajām pozitīvisma kampaņām. Kā noskaidrojis Pietiek, vistiešāk ar šiem grozījumiem saistīta Finanšu un Tieslietu ministrija laikā, kad tās vadīja attiecīgi Einars Repše un Mareks Segliņš.
Pagājušā gada 24. februārī stājās spēkā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas cita starpā paredz, ka tagad katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam ikvienai biedrībai savs gada pārskats normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāiesniedz tikai un vienīgi Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Šie Saeimas 2010. gada sākumā pieņemtie grozījumi likuma 52. pantu skāra minimāli – no tā trešās daļas tikai un vienīgi tika izsvītrots nosacījums, ka biedrībām savs gada pārskats jāiesniedz arī Uzņēmumu reģistram. Taču tieši šis svītrotais nosacījums ir padarījis jebkādas ziņas par biedrību gada pārskatiem – tostarp arī to ziedotāju un tēriņu sarakstus – nepieejamus sabiedrībai.
VID, kuram pārskati joprojām tiek iesniegti, rīkojas stingri atbilstoši likuma burtam, kas pašlaik tam liedz publiskot biedrību gada pārskatus. „Normatīvie akti nenosaka kārtību, kādā veidā būtu jāinformē vai jāpublicē nevalstisko organizāciju gada pārskati. Tajā pašā laikā VID ir jāievēro likuma Par nodokļiem un nodevām 22.pantā noteiktās normas,” skaidro VID Komunikācijas nodaļa.
Tas savukārt „nozīmē, ka VID nav tiesības izpaust gada pārskatos norādīto informāciju trešajām personām (izņemot likuma Par nodokļiem un nodevām 22.panta otrajā daļā uzskaitītajām iestādēm)”. Līdz ar to atviegloti var justies visas tās nevalstiskās organizācijas un to finansētāji, kam iepriekšējos gados nācies taisnoties par saviem finanšu avotiem un plūsmām, - tikai no viņiem pašiem atkarīgs, vai finansiālo informāciju izpaust vai paturēt noslēpumā.
Kā noskaidrojis Pietiek, sākotnēji ideja par gada pārskatu iesniegšanu tikai VID nākusi no Finanšu ministrijas laikā, kad to vadīja Einars Repše, kuram, kā zināms, pašam ir nācies taisnoties sakarā ar ziedojumu pieņemšanu. Ministrija norādījusi, ka situācija, kad viens un tas pats dokuments ir jāiesniedz divās valsts iestādēs, radot papildu administratīvo slogu.
Šim atzinumam piekritušas visas likuma grozījumu saskaņošanā iesaistītās puses, tomēr Uzņēmumu reģistra (UR) un Latvijas Pašvaldību savienības atzinumos uzsvērts, ka, izslēdzot no likuma prasību par pārskata iesniegšanu arī UR, tomēr būtu jānosaka, ka VID pārskata kopiju elektroniskā formā nodod UR. Līdz ar to piedāvātā redakcija paredzēja, ka VID ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod UR biedrības vai nodibinājuma iesniegto gada pārskatu un UR nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.
Tomēr iebildes, ka jāsaglabā biedrību un nodibinājumu gada pārskatu pieejamību, likuma grozījumu saskaņošanas gaitā nav ņēmusi vērā to izstrādātāja – Tieslietu ministrija.
2009. gadā, kad šie grozījumi tika izstrādāti un apstiprināti valdībā, tieslietu ministrs bija Mareks Segliņš. Viņa pārstāvētajai Tautas partijai pirms 9. Saeimas vēlēšanām bēdīgi slavenā „pozitīvisma kampaņa” tika noorganizēta, izmantojot biedrību Sabiedrība par vārda brīvību, kuru finansēja Andris Šķēle un citi ar partiju tobrīd saistīti cilvēki, piemēram, premjera Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks.
Skaidrojumu, kādēļ Tieslietu ministrija, izstrādājot likuma grozījumus, tajos tomēr neiekļāva šo atrunu, kas ļautu nodrošināt biedrību un nodibinājumu gada pārskatu pieejamību sabiedrībai, Pietiek divu dienu laikā no ministrijas tā arī neizdevās iegūt – atbildīgās amatpersonas bija aizņemtas.
Rezultātā norma, kas no Biedrību un nodibinājumu likuma izslēdza prasību iesniegt gada pārskatus arī Uzņēmumu reģistrā, tika iestrādāta jau likuma grozījumu sākotnējā redakcijā, kas 2009. gada maijā izgāja saskaņošanu Valsts sekretāru sanāksmē un tika akceptēti Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta 2009. gada 21. jūlija sēdē.
Tāpat zināms, ka diskusija starp Uzņēmumu reģistru, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju par gada pārskatu iesniegšanas kārtību sākusies jau 2008. gadā, piesaistot nevalstisko organizāciju Latvijas Pilsoniskā alianse.
Šīs NVO politikas koordinatore Inta Šimanska, kura Pilsonisko aliansi pārstāvējusi grozījumu saskaņošanas procesā, atceras: izmaiņas likumā pamatotas ar to, ka "iestādes tik un tā šos gada pārskatus pārsūtījušas viena otrai", tādēļ nolemts, ka tos jāiesniedz tikai vienai iestādei un tas būs VID. Aspekts par gada pārskatu pieejamību, likuma grozījumu saskaņošanas gaitā vispār neesot "uzpeldējis".
Ja šāda likuma redakcija būtu bijusi spēkā arī iepriekšējos gados, sabiedrība visticamāk nebūtu uzzinājusi detalizētu informāciju par naudas summām un ziedotājiem, kas stāvēja aiz 9. Saeimas skandalozās priekšvēlēšanu kampaņas, kad biedrības un nodibinājumus partiju finanšu ierobežojumu apiešanai dibināja ar Tautas partiju un Aināra Šlesera Latvijas Pirmo partiju saistīti cilvēki.
2006. gada priekšvēlēšanu periodā Tautas partijas pozitīvisma kampaņai caur biedrību Sabiedrība par vārda brīvību iztērēja 564 201 latu. 330 000 latu tai ziedoja Andris Šķēle, 80 000 latu viens no biedrības dibinātajiem, tobrīd arī premjera Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks, bet vēl 156 300 tūkstošus – Latvijas Kuģniecība.
Savukārt caur Aināra Šlesera priekšvēlēšanu kampaņu veidotāja Ērika Stendzenieka nodibinājumu Pa saulei pozitīvisma sēšanai sabiedrībā 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā tika saziedoti 420 709 lati. Vairākus desmitus tūkstošu tai ziedoja tādi ar Šleseru vai viņa partiju saistīti cilvēki kā Viesturs Koziols, Aleksandrs Brandavs, Georgs Lansmanis un citi.
Mazāku sabiedrības un partiju finanšu darbības uzraugu uzmanību izraisīja nodibinājuma Pilsētai un pasaulei darbība, kas 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas gaitā bija saistīta nevis ar kāda politiskā spēka slavināšanu, bet Zaļo un zemnieku savienības premjera kandidāta Aivara Lemberga atmaskošanu, tā ieviešot jēdzienu „negatīvisma kampaņa”. Nodibinājumu pārstāvēja un tai ziedoja atsevišķas ar tā dēvētajiem Lemberga opozicionāriem saistītas personas.
Foto no kllproject.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
