Paklusām izbeigts kriminālprocess par "Liepājas metalurga" meitas saistību ar kontrabandu
PIETIEK07.10.2013.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Divas nedēļas pēc tam, kad Muitas kriminālpārvalde nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesu, kas pērn bija sākts par Liepājas metalurga meitasuzņēmuma Liepājas Osta LM „iespējami nelikumīgām darbībām ar muitas uzraudzībā esošo preci - metāllūžņiem, kas veiktas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā”, Liepājas prokuratūra to paklusām izbeigusi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Cik zināms, par gaidāmo kriminālprocesa izbeigšanu jau vairākas dienas iepriekš paziņu lokā ieminējies Liepājas metalurga lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins.
Nekādu oficiālu informāciju no prokuratūras Pietiek nav izdevies saņemt, tāpat nekas arī nav zināms, kāds bijis pamatojums izbeigt kriminālprocesu, ko Muitas kriminālpārvalde uzskatījusi pat pabeigtu un nododamu kriminālvajāšanas uzsākšanai.
"Informējam, ka VID Muitas kriminālpārvaldes lietvedībā bija kriminālprocess, kurš tika uzsākts 2012.gada 8.oktobrī par kāda uzņēmuma nelikumīgām darbībām ar metāllūžņiem Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Minētais kriminālprocess 2013.gada 20.septembrī tika nosūtīts Liepājas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, tādējādi plašāku informāciju par minēto procesu var sniegt tikai Liepājas prokuratūra," - šādu informāciju savukārt sniedz Valsts ieņēmumu dienests.
Kriminālprocess bija sākts uz Igaunijas uzņēmuma Eisenberg Scrap Trading & Recycling iesnieguma pamata. Šis metāllūžņu piegādes uzņēmums, kas kopš 2009.gada un līdz 2012.gada vasarai veic metāllūžņu pārkraušanu Liepājas ostā, pagājušā gada 7. augustā iekrāvis metāllūžņus kuģī Vossborg no piestātnēm Nr. 44 - 45, ar kurām operē Liepājas Osta LM. Kuģa drošības apsvērumu dēļ daļu no kravas nav bijis iespējams iekraut kuģī, un tā palikusi Liepājas Ostai LM piederošajās piestātnēs.
20. augustā Liepājas Osta LM atdevusi daļu no neiekrautās metāllūžņu kravas igauņu uzņēmumam, taču atstājusi savā noliktavā tam piederošo kravas daļu, kuras kopējā masa bijusi vismaz 492 tonnas. Neskatoties uz to, ka igauņu firma iesniegusi Liepājas Ostai LM pierādījumus, kas apliecinājuši, ka atlikusī kuģī Vossborg neiekrautā metāllūžņu krava pieder tai, Liepājas Osta LM atteikusies to atdot.
30. augustā igauņu uzņēmums vērsies ar iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Liepājas ostas muitas kontroles punktā un VID Muitas kriminālpārvaldē, lūdzot nekavējoties veikt pārbaudi Liepājas Ostas LM noliktavā piestātnē Nr. 44 - 45, lai konstatētu, ka tajā atrodas metāllūžņu krava, un noteiktu tās piederību.
Iesniegumā ticis arī izteikts lūgums iestādēm rīkoties nekavējoties, jo pastāvot risks, ka Liepājas Osta LM kravu varētu pārvietot uz citu piestātni un sajaukt ar Liepājas Ostas LM mātes uzņēmumam Liepājas metalurgs piederošajām kravām. Tā arī faktiski noticis: naktī no 2012. gada 6. septembra uz 7. septembri metāllūžņu krava pārvesta no Liepājas Ostai LM piederošās Liepājas ostas teritorijas uz Liepājas metalurga teritoriju. Iesniegumā igauņu uzņēmums minējis sīkus datus par to, kā tieši notikusi metāllūžņu kravas pārvešana.
„Iesniedzējs atbilstoši tā iespējām ir darījis visu, lai aizstāvētu savas tiesības, novērstu Liepājas Ostas LM prettiesisko rīcību, kā arī veicinātu, lai preču aprite, kas pieder Iesniedzējam, Liepājas ostā būtu atbilstoša muitas normatīvo aktu prasībām. Turpretim VIP Muitas pārvalde, kaut arī Iesniedzējs tai ir sniedzis pat vairāk nekā visu nepieciešamo informāciju, līdz šim nav pildījusi tai ar likumu uzlikto pienākumu kontrolēt muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu,” teikts igauņu uzņēmuma iesniegumā.
Tajā bija norādīts arī uz iespējamu kontrabandu: „Sākotnēji minētā krava tika ievesta Liepājas ostas teritorijā, lai tālāk to pārvadātu uz citām Eiropas Savienības valstīm. Tomēr, pretēji minētajam, muitas uzraudzībā esoša prece - metāllūžņi (492,020 mt) - tika izvesta no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas visticamāk ar viltotiem dokumentiem un nogādāta vietējā uzņēmuma teritorijā. Veicot minēto darbību, tika pārkāpti muitas lietas regulējošie normatīvie akti, kuru ievērošanas kontrole ir VID Muitas pārvaldes pienākums.”
Ņemot vērā visus minētos faktus, igauņu uzņēmums iesniegumā bija lūdzis gan atzīt par prettiesisku VID Muitas pārvaldes bezdarbību, nekavējoties neveicot pārbaudi atbilstoši OU Eisenberg Scrap Trading & Recycling 2012. gada 30, augusta iesniegumam, gan arī uzlikt par pienākumu veikt pārbaudi saistībā ar AS Liepājas Osta LM rīcību.
Reaģējot uz šo iesniegumu, tad arī sākts kriminālprocess. „Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 372.panta 5.daļu, informējam Jūs, ka VID Muitas kriminālpārvaldē 2012.gada 8.oktobrī tika uzsākts kriminālprocess Nr.15890015512 pēc Krimināllikuma XIX nodaļas „Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā", par AS Liepājas Osta LM, reģ. Nr.40003154754, iespējami nelikumīgām darbībām ar muitas uzraudzībā esošo preci-metāllūžņiem, kas veikta Liepājas speciālā ekonomiskā zonā,” informē Muitas kriminālpārvalde.
Liepājas Ostas LM valdē līdz šim, kā rāda Lursoft dati, bija Pēteros Iesalnieks, Aleksandrs Vaļums un Olafs Vītols, bet padomē – Sergejs Zaharjins, viņa dēls Aleksejs Zaharjins, Iļja Segals un Liepājas metalurga galvenā ekonomiste, Zaharjinu uzticības persona Benita Imbovica.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
