Osis un Krastiņš izlemj klusēt par Bērziņa pirmā miljona sākumiem un banku privatizācijas arhīva pazušanu
L. Lapsa28.11.2011.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Ne tikai pašreizējais Valsts prezidents, kādreizējais Unibankas valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš vien klusē gan par apstākļiem, kādos pazudis viņa vadītajā bankā – tagadējā SEB bankā – pretlikumīgi glabātais Latvijas Bankas nodaļu reorganizācijas un privatizācijas komisijas un ar to cieši saistītā Latvijas banku privatizācijas fonda arhīvs, gan par bankas privatizācijas un speciālo bonusu dokumentiem, kas lika pamatu Bērziņa miljonāra statusam. Klusēt izlēmuši arī šīs komisijas kādreizējie vadītāji, vēlākais ministrs Uldis Osis un Andra Šķēles līdzgaitnieks Edmunds Krastiņš (attēlā). Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Osim un Krastiņam uzdotos jautājumus, uz kuriem abi nevēlējās atbildēt.
Sveiki, Oša kungs,
ceru uz Jūsu entuziasmu un atsaucību, sniedzot izsmeļošas un Jums raksturīgi godīgas atbildes uz zemāk minētajiem jautājumiem, kas adresēti Jums kā kādreizējam Latvijas Bankas reorganizācijas un privatizācijas komisijas loceklim. Protams, atbilžu nesniegšanas gadījumā tie tiks publicēti, norādot uz Jūsu atteikšanos sniegt uz tiem atbildes.
- Vai Jūs kā Latvijas Bankas reorganizācijas un privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks esat nodevis valsts arhīvā komisijas un Latvijas banku privatizācijas fonda dokumentāciju? Ja jā, kad tieši? Kāpēc tādā gadījumā vēl 1997. gadā LR Ģenerālprokuratūras atzinumā norādīts, ka minētā dokumentācija pretlikumīgi tiek glabāta Unibankas telpās?
- 1993. gada februārī Jūsu pārstāvētā komisija LR Augstāko padomi informēja par plānotu pēc pārdošanas atlikušo Latvijas Bankas nodaļu privatizāciju un pārveidošanu krājaizdevu sabiedrībās. Kāpēc Jūsu pārstāvētā komisija maldināja parlamentu, ņemot vērā, ka šis plāns netika īstenots?
- Kāpēc Jūs ierosinājāt iecelt Andri Bērziņu par minētās komisijas izpilddirektoru? Pēc kā ierosinājuma tas notika?
- Kādu iemeslu dēļ Jūs izvirzījāt Latvijas Universālās bankas valdes priekšsēdētāja postenim Andri Bērziņu? Pēc kā ierosinājuma tas notika?
- Pēc kādiem kritērijiem Jūs izvēlējāties personālsastāvu Latvijas Universālās bankas padomei?
- Kāpēc Jūs kā minētās komisijas loceklis neiebildāt pret Latvijas Universālās bankas padomes pretlikumīgo lēmumu piešķirt bankas vadībai personālakcijas, tās daļēji apmaksājot no bankas līdzekļiem?
Sveiki, Krastiņa kungs,
ceru uz Jūsu entuziasmu un atsaucību, sniedzot izsmeļošas un Jums raksturīgi godīgas atbildes uz zemāk minētajiem jautājumiem. Protams, atbilžu nesniegšanas gadījumā tie tiks publicēti, norādot uz Jūsu atteikšanos sniegt uz tiem atbildes.
- Pēc kā ierosinājuma Unibankas padome 1995. gadā pieņēma lēmumu par bankas valdes prēmēšanu 5% apmērā no bankas gada peļņas?
- Vai Jūs kā Latvijas Bankas reorganizācijas un privatizācijas komisijas priekšsēdētājs esat nodevis valsts arhīvā komisijas un Latvijas banku privatizācijas fonda dokumentāciju? Ja jā, kad tieši? Kāpēc tādā gadījumā vēl 1997. gadā LR Ģenerālprokuratūras atzinumā norādīts, ka minētā dokumentācija pretlikumīgi tiek glabāta Unibankas telpās?
- 1993. gada februārī Jūsu pārstāvētā komisija LR Augstāko padomi informēja par plānotu pēc pārdošanas atlikušo Latvijas Bankas nodaļu privatizāciju un pārveidošanu krājaizdevu sabiedrībās. Kāpēc Jūsu pārstāvētā komisija maldināja parlamentu, ņemot vērā, ka šis plāns netika īstenots?
- Kāpēc Jūs ierosinājāt iecelt Andri Bērziņu par minētās komisijas izpilddirektoru? Pēc kā ierosinājuma tas notika?
- Kādu iemeslu dēļ Jūs izvirzījāt Latvijas Universālās bankas valdes priekšsēdētāja postenim Andri Bērziņu? Pēc kā ierosinājuma tas notika?
- Kādu iemeslu dēļ Jūs Unibankas padomes sēdē 1996. gada 12. martā ierosinājāt atbalstīt iniciatīvu pārdot dzīvokļus ēkā Rīgā, Vaļņu ielā 11? Vai tobrīd Jūs jau bijāt pieteicies uz vienu no šiem dzīvokļiem? Ja ne, kad Jūs pieteicāties uz vienu no šiem dzīvokļiem? Kā Jūs uzzinājāt par iespēju pieteikties uz vienu no šiem dzīvokļiem? Vai Jūs uzskatāt par godīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu savu rīcību, pieņemot lēmumu par šiem dzīvokļiem, no kuriem vienu pats iegādājāties?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
