Iesaki rakstu: 
- Kāpēc turpināt balto krāsu saukt par balto krāsu?- Bet kā lai sauc balto krāsu?
- Par zaļu, protams.
- Kā tas ir? Kāpēc?
- Vai tad nezināt? Vakar Pasaules Krāsu Apzīmējumu Organizācija (PKAO) ieteica balto saukt par zaļu.
- Bet ko tagad lai sauc par zaļo?
- Notiek konsultācijas. Mums jāgaida. Domāju, risinājums tiks atrasts. Bet tas pat nav svarīgi. Jo galvenais ir balto vairs nesaukt par balto!
- Bet tas ir idiotisms.
- Nē. PKAO sēž speciālisti. Viņi labāk zina, kā nosaukt krāsas.
- Bet balts nepārstās būt balts, ja kāds nolems to saukt citādāk?!
- Protams, ka pārstās. Sākumā tas nebūs ērti, bet pēc tam visi pieradīs. Tas vajadzīgs, lai solidarizētos ar daltoniķiem.
- Bet tomēr tas ir nepareizi, tas ir melīgi, kāpēc tas ir vajadzīgs?
- Tur PKAO viņi zina labāk. Viņi ir speciālisti.
- Nu ko? Vai tagad frāzes "viss baltā gaismā" vietā būs jāsaka "viss zaļā gaismā"? "Rakstīts ar melnu uz zaļa"? Kā tas būs, kā to iedomājaties? Tas ir absurds!
- Domāju, ka to var atrisināt ļoti vienkārši. Šīs frāzes tiks aizliegtas, un cilvēki tiks bargi sodīti par to lietošanu. Maksimāli bargi.
- Ar naudas sodu?
- Protams. Tas sakumā, bet, ja turpinās musināt sabiedrību, saucot baltu par baltu, tad cietumā jeb pie sienas! Neesiet tik spītīgs, tas ir kolektīvā labuma vārdā darīts! Jo tas visu drošības labā tiek darīts!
Ja nepareizi nosauksiet krāsas, tas ir balto par baltu, vai varat iedomāties, kāds bardaks sāksies? Tas radīs haosu, cilvēki sāks uzskatīt, ka drīkst domāt paši, ka vajag saukt lietas īstajos vārdos. Tas var aizvainot tos, kas tic PKAO, ka baltais tagad ir zaļš. Viņiem būs psiholoģiska trauma.
Un kā vara tad spēs valdīt pār tautu, ja cilvēki redzēs, ka karalis pliks? Tas būs briesmīgi, ja tā notiks, tāpēc to nevar pieļaut. Par mums sardzē stāv PKAO!
- Bet tomēr, vai tiešām nevar vienkārši atstāt visu, kā bijis? Nu balts ir balts, un zaļš ir zaļš?
- Ko ar to domājat? Kas vispār esat? Vai esat krāsu eksperts? Ko par to saprotat? Jums taču nav speciālās Greizo Krāsu Akadēmijas diploma! Tātad neesat nekas. Nedomājiet vēl Satversmi lasīt! Tas aizliegts!
- Bet vai tad, lai lietas sauktu īstajos vārdos, lai krāsas sauktu to patiesajās krāsās, ir jābūt speciālistam?
- Protams.
- Nav taisnība. Piemēram, redzu, ka esat idiots... un, lai to saprastu, īstenībā nav pat vajadzīgs eksperta viedoklis.
- Uhh... eēēē... uhh... skaidrs, esat antikrāsists. Neticiet zinātnei, kas noteic, ka gadījumā, ja cilvēks redz balto krāsu, viņš maldās, jo īstenībā tā ir zaļā krāsa, tikai tā izskatās, kā baltā krāsa. Tādu dēļ kā jūs daudzi joprojām domā, ka sniegs ir balts, lai gan PKAO skaidri norāda, ka tas ir zaļš. Tāpēc nevajag te muļķības klāstīt. Mums jāklausa, ko saka PKAO! Mēs nedrīkstam ticēt savām acīm! Tas ir aizliegts!
* Mans tulkojums no krievu valodas
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
