Omikrona izplatības apstākļos nepieciešama COVID ierobežošanas un pārvaldības politikas maiņa
Jaunā konservatīvā partija30.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Omicron vīrusa variantam kļūstot par dominējošo variantu Latvijā, nepieciešama COVID ierobežošanas un pārvaldības politikas maiņa. Jauno konservatīvo valde uzskata, ka tie risinājumi, kuri sevi pierādīja cīņā ar iepriekšējiem vīrusa variantiem, esošajos apstākļos vairs neder un tāpēc ir jāmaina.
Pirmkārt, ir nepieciešams mainīt COVID sertifikātu izmantošanu dažādos pasākumos Latvijā. Viena no sertifikātu sistēmas pamatfunkcijām bija inficēšanās ierobežošana. Jaunākie dati apliecina, ka COVID sertifikāti šo funkciju vairs nepilda tādā veidā, kā tas sākotnēji bija iecerēts un kā tas darbojās pie iepriekšējo vīrusa celmu izplatības.
Vienlaikus mēs redzam, ka pietiekami liela sabiedrības daļa ir vakcinējusies vai pārslimojusi COVID, līdz ar to slodze uz slimnīcām ir ievērojami mazāka. Vakcinācijas aptvere nodarbināto vidū jau kopš pagājušā gada decembra vidus pārsniedz 90%. Tā kā ir sasniegta pietiekami augsta vakcinācijas aptvere strādājošo vidū, COVID sertifikātu izmantošanā iekšzemē būtu jāvirzās uz vienu režīmu, atvieglojot saimniecisko slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Lielbritānijas piemērs (valsts, kura pirmā Eiropā saskārās ar Omicron izplatības vilni) rāda, ka smagi slimu pacientu skaits slimnīcās turpina samazināties un ir sasniedzis zemāko līmeni kopš pagājušā gada jūlija sākuma. Lielbritānijas dati liecina, ka vakcinācija joprojām ļoti efektīvi pasargā gados vecus cilvēkus no smagas saslimšanas, līdz ar to Veselības ministrijai ir jāmeklē veidi, kā vakcinēt tos seniorus, kuri līdz šim nav vakcinēti. Pašreizējā COVID sertifikātu sistēma rada zaudējumus valsts ekonomikai, tomēr nespēj darboties kā motivators tiem senioriem, kuri vakcināciju vēl nav veikuši.
Otrkārt, rūpīgi būtu nepieciešams izvērtēt testēšanas politikas turpmāku lietderību. Ātro testu iegādei un laboratorijas testu apmaksai tuvāko mēnešu laikā plānots veltīt desmitiem miljonus eiro, lai gan praktiskā pieredze rāda, ka šie testi bieži vien ir neefektīvi un gaidīt uz tiem nākas ilgu laiku. Šāda veida testu izmantošana būtu jāveic ārstniecības iestādēs, tomēr būtu jāatvieglo testēšanās nosacījumi skolās un darbavietās.
Treškārt, būtu jāpārskata kontaktpersonu un pašizolācijas politika, īpaši attiecībā uz vakcinētajiem un COVID pārslimojušiem cilvēkiem. Pašreizējā politika rāda, ka vīrusa izplatīšanos tā nespēj pozitīvā veidā ietekmēt, tomēr rada lielas neērtības vairākiem ekonomikas sektoriem, kā arī izglītības iestādēm. Veselības ministrijas noteiktie ierobežojumi un prasības ir nostādījušas skolas krīzes priekšā. Ir virkne pedagogu, kuri teju pusgadu atrodas kontaktpersonu statusā, kas ne tikai apgrūtina ikdienas darbu, bet arī atstāj būtisku ietekmi uz emocionālo labsajūtu. Jaunie konservatīvie rosinās veikt izmaiņas, nosakot, ka paštesti skolās ir jāveic tajos gadījumos, ja ir parādījušies simptomi, vai cilvēks pats jūtas nevesels.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
