Iesaki rakstu: 
Daudzi no mums ir bijuši zaļumballēs, kurās gandrīz neatņemama sastāvdaļa ir kāds pārlieku iereibis indivīds ar savām problēmām un kompleksiem, ar vēlmi “savilkt uz kašķi”. Arī man nesen gadījās situācija, kurā kompleksu un gļēvuma mākts tipāžs ar segvārdu “Oļegs no Rīgas”, slēpjoties aiz platās “nezināma avota” muguras, bez iemesla sāka mani grūstīt.
Ņemot vērā, ka mani ienākumi nepieļauj pasūtīt rakstu samērā populāras avīzes pirmajā atvērumā [red.piez. - iespējams, domāts attēlā redzamais raksts], es savam pretgrūdienam izvēlos bezmaksas publicēšanas iespējas, un paldies par to interneta portālam Pietiek.com. Tāpat es neslēpjos aiz “nezināma avota” pleciem, es runāju savā vārdā. Es esmu Uģis Broža.
Vispirms es vēlos uzdot jautājumus “Oļegam no Rīgas”: “Kāpēc, redzot visas “avota” minētās darbības, ko veikuši publikācijā minētās fiziskās un juridiskās personas, Tu, “Oļeg no Rīgas”, kā īstens saimnieks, kurš it kā ir pārbaudīts darbos, nerīkojies, lai to novērstu? Kādēļ Tu neziņoji instancēm, kuru kompetencē ir sodīt iesaistītos par šādām darbībām? Kādēļ Tu nelauzi līgumus ar būvuzņēmēju, ja viss ir tik nepareizi un nelikumīgi?”
Es domāju, ka godīgu atbildi uz šo jautājumu ne es, ne arī kāds cits nedzirdēs nekad, bet es varu pateikt, ko “Oļegs no Rīgas” darīja. “Oļegs no Rīgas” gaidīja, viņš, sākot no 2019.gada pavasara/vasaras, kad kļuva par “saimnieku”, vienkārši gaidīja. Ko tieši gaidīja “Oļegs no Rīgas”, es varu tikai nojaust, bet es zinu, ko gaidīja Rīgas pilsētas iedzīvotāji un viesi – mēs visi kopā gaidījām, kad beidzot būs iespējams pārvietoties pa Augusta Deglava ielas satiksmes pārvadu un pa Brasas satiksmes pārvadu, kad būs iespējams pa Rīgas ielām pārvietoties bez milzīgiem sastrēgumiem. Varbūt tieši gaidītā nedabūšana “Oļegu no Rīgas” ir sāpinājusi un rosinājusi vēlmi grūstīties, tēlot apvainoto un tēlot vienīgo pareizo/godīgo?
Lai Jums nerastos priekšstats, ka es cilvēku, kurš pārbaudīts darbos, vēlos apvainot bezdarbībā, es Jums atklāšu vairākas lietas, ko “Oļegs no Rīgas” darīja. Atgādināšu, ka pats “Oļegs no Rīgas” ir apliecinājis, ka es esmu piedalījies būvsapulcēs, tādēļ manis rakstītajā varētu būt kāda kripatiņa patiesuma.
Pirmā lieta, ko “Oļegs no Rīgas” darīja, kļūstot par “saimnieku” pilsētai ar aizslēgtu satiksmes pārvadu, bija padoms. Padoms, ka pārvadu nepieciešams pēc iespējas ātrāk atvērt un, lai to izdarītu, nepieciešams pārvadu stiprināt ar KOKA STUTĒM.
Pēc tik ģeniāla padoma došanas, mēs, būvniecības diletanti, saskatījāmies un sapratām, ka mums steidzami nepieciešams šo revolucionāro metodi izpētīt. Diemžēl mūsu prāta spējas nepieļāva izmantot koksnes piedāvātās iespējas pārvada stiprināšanā, tādēļ izmantojām morāli novecojošo metodi – stiprināt ar metāla konstrukcijām.
Pēc slēgtā pārvada atvēršanas “Oļegs no Rīgas” uzdeva saviem padotajiem NEKAVĒJOTIES, tas ir – NE ĀTRĀK kā trīs mēnešu laikā, bet, ja iespējams, tad ilgāk, rast risinājumu būvdarbu atsākšanai. Vēl vairāk steigties nebija nekāda pamata, jo pārvada pagaidu stiprinājumu nomas izmaksas sedza treknais pilsētas budžets. Arī tas, ka tuvojās jaunais mācību gads un ziema, nebija arguments pārlieku lielai steigai.
Kad viena pārvada būvdarbi bija “nolikti uz pauzes”, bija pienācis laiks apturēt būvdarbus nākamajā pilsētas pārvadā. Iesākām mēs ar “Oļegu no Rīgas” vareni – pirmajās būvsapulcēs sēdējām blakus, abi izteicāmies, abi bijām gatavi rīkoties, abi redzējām, ka pareizi saplānojot ir iespējams līdz 2021.gada sākumam pārvadā būvdarbus pilnībā pabeigt. “Oļegs no Rīgas” uzņēmās personīgi kontrolēt pārvada būvniecības procesus, apņēmās apmeklēt katru iknedēļas būvsapulci, pat pārcēlām sapulču dienas, lai pielāgotos “Oļega no Rīgas” grafikam.
Man bija pārliecība, ka mēs paspēsim visus būvdarbus pabeigt līdz 2021.gada sākumam. Bet tad es pieļāvu kļūdu – es laikam ne tā uz “Oļegu no Rīgas” paskatījos, un tas “Oļegu no Rīgas” aizskāra tik ļoti, ka viņš nolēma sodīt ne tikai mani, bet visus Mežaparka, Mangaļu, Vecmīlgrāvja, Mangaļsalas, Vecāķu un Jaunciema iedzīvotājus. Es kā sodu saņēmu aizliegumu piedalīties būvsapulcēs, pārējie – minēto mikrorajonu iedzīvotāji – tika sodīti ar pārvada aizslēgšanu. Būvuzņēmējs tika sodīts ar darbu apturēšanu.
Kā redzams no būvsapulču protokoliem, arī pats “Oļegs no Rīgas” pārstāja apmeklēt būvsapulces un kontrolēt kopējo objekta virzību. Uz būvsapulcēm “Oļegs no Rīgas” norīkoja padotos, kuri nebija tiesīgi vai nebija ieinteresēti pieņemt lēmumus. Viens no “Oļega no Rīgas” padotajiem par kopējo pārvada būvniecības stratēģiju izteicās apmēram šādi: “Mani nesatrauc tas, ka pārvads ir atvērts vai slēgts. Man ir laiks līdz 2023.gadam būvdarbus pārvadā pabeigt. Man galvenais, tad, kad pārvads būs pabeigts, lai pārvadam būtu skaistas margas, kas rada interesantu būves skatu”.
Neskatoties uz to, ka bija izstrādāts rīcības plāns ar būvdarbu pabeigšanu 2021.gada sākumā, “Oļegs no Rīgas” nolēma, ka darbības ir pārāk straujas, tāpēc nepieciešams procesu piebremzēt, proti, “Oļegs no Rīgas” saprata, ka viņš nedrīkst pieņemt lēmumu par tālāko būvdarbu virzību. Galu galā kas tas par “saimnieku”, kurš pieņem lēmumus? Tāpēc “Oļegs no Rīgas” pajautāja pilnīgi visiem – ko darīt tālāk? Bet aptaujātie bija nelieši, un “Oļegam no Rīgas” atbildēja, ka tomēr “saimniekam” pašam būs lēmums jāpieņem.
Saprotot, ka atbildību neizdosies novirzīt uz citiem, “Oļegs no Rīgas” nu jau apvainojās uz pilnīgi visiem. Viņa spilgtākā rakstura īpašība – gļēvums – nepieļāva pašam pamest “saimnieka” vietu. Kaut arī “Oļegs no Rīgas” vārdos bija ciets: “Es pie krēsla neturos”, mīkstais krēsla polsterējums tik patīkami sildīja krustus, ka “Oļegs no Rīgas” pats nespēja piecelties no krēsla, nemaz nerunājot par attālināšanos no tā.
Uz atvadām viela pārdomām Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, tiem, kuri 2020.gada 25.aprīlī dosies balsot – iztēlojieties sevi kā darba devēju, kā uzņēmuma īpašnieku. Jums ir darbinieks, kurš nepilda savus tiešos pienākumus. Vēl vairāk, ar savu darbību vai bezdarbību šis darbinieks kaitē Jūsu biznesam, grauj to no iekšpuses. Šis darbinieks apzinās, ka nav piemērots konkrētā darba veikšanai, bet pats nepiedāvā pārtraukt darba attiecības ar Jums un nepiekrīt pārtraukt sadarbību uz abpusējas vienošanās pamata.
Šis darbinieks vēlas, lai tiktu atlaists. Tad, kad Jūs viņu atlaižat, viņš atgriežas pēc diviem mēnešiem, apgalvo, ka viņa slikto darba izpildījumu ir ietekmējuši pilnīgi visi apkārtējie, un lūdz viņu pieņemt darba no jauna. Vai Jūs pieņemsiet darbā atkārtoti šādu darbinieku?
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
