„Olainfarm” valdes loceklis var tikt pie kriminālprocesa... par OIK parlamentārās komisijas ietekmēšanu
PIETIEK05.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais baņķieris, tagadējais mantinieču strīdu plosītās AS Olainfarm valdes loceklis Lauris Macijevskis gluži nejauši var tikt pie kriminālprocesa par.... OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības ietekmēšanas mēģinājumu.
Pietiek rīcībā ir nonācis iesniegums, ko šonedēļ rakstījusi Olainfarm juriste Ineta Muižniece, kas ir viena no elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas konsultantēm.
Šajā iesniegumā juriste apraksta, kā 4. februārī zvērināta advokāte Zane Bormane viņa izsniegusi Olainfarm valdes locekļa Macijevska parakstītu dokumentu “Par paskaidrojuma pieprasījumu”.
Kā izrādījies, paskaidrojums viņai šādā oficiālā formā pieprasīts par viņas darbību parlamentārās izmeklēšanas komisijā, nenorādot, uz kādu normatīvo aktu pamata no viņas tiek pieprasīta informācija par sniegtajiem pakalpojumiem trešajai personai - izmeklēšanas komisijai.
Iesniegumā norādīts, ka šāda rīcība juristei radījusi aizdomas par mēģinājumu „iejaukties komisijas darbā vai to ietekmēt, ar jebkurām metodēm izdarot uz mani psiholoģisku spiedienu, iespējams, lai panāktu, ka es pārtraucu sniegt pakalpojumus komisijai vai arī, iespējams, lai traucētu komisijas darbu kopumā”.
Šīs aizdomas juristei pastiprinājis apstāklis, ka SIA Olainfarm enerģija OIK maksājumu saņēmēja, savukārt AS Olainfarm valdes loceklei Signei Balderei - Sildedzei kā savas nepilngadīgās meitas likumiskajam pārstāvim ir būtiska ietekme SIA Olainfarm enerģija, kuras kapitāldaļas nonākušas viņas pārziņā sakarā ar mantojumu.
„Ņemot vērā visu minēto, lūdzu uzsākt kriminālprocesu pret vainīgajām personām par mēģinājumu ietekmēt, traucēt vai destabilizēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” darbu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
