Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Rihards Kols, Nacionālā apvienība
01.05.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas, ka, pašam nezinot, esmu kaut kā ticis iecelts par vienīgo atbildīgo par šī staba nojaukšanu. Kamēr tās ir tikai aizdomas, pastāstīšu par to, kas noticis, notiek un notiks saistībā ar šo objektu.

Jautājums par Pārdaugavas staba nojaukšanu līdz šim bijis ērts “karstais kartupelis” visu politisko spektru galiem un visu partiju aģitācijas “gājieniem”. Vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī okupācijas monumenta tēma ar simtprocentīgu garantiju raisīja skaļas un polarizējošas diskusijas jebkurā formātā, kur tā uzplaiksnīja.

Atļaušos izteikt pieņēmumu, ka visbiežāk tiem politiķiem, kas ik pa laikam skaļi piebalsoja iecerēm monumentu demontēt, bija vairāk vai mazāk skaidrs, ka lieta līdz darīšanai netiks, jo to šobrīd liedz Latvijas-Krievijas 1994. gada vienošanās. Tas nav kāds pēkšņs, nupat noskaidrots secinājums — galu galā Saeima jau vairākkārt dažādos laikos un sastāvos noraidījusi iniciatīvas par Pārdaugavas staba demontāžu. Iniciatīvas vienmēr iestrēga pie viena un tā paša faktora — Latvijas starptautiskajām saistībām.

Pieminekli nojaukt liedz Krievijas un Latvijas noslēgtā vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību. Vienošanās 13. pants paredz, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu. Šādas saistības nav, piemēram, Lietuvai un Igaunijai.

Dokumentā konkrētais objekts gan nav pieminēts. Taču pēc tā spridzināšanas 1997. gadā Krievija un Latvija apmainījās ar notām, kurās Latvijas un Krievijas vienošanās saistīta arī ar objektu Uzvaras parkā. Esmu uzrunājis ārlietu ministru, aicinot šīs notas publiskot, ņemot vērā jautājuma būtiskumu. Šī līguma izpildi, starp citu, joprojām uzrauga EDSO.

Iepriekš Saeimā par šī pieminekļa nojaukšanu diskutēja 2019. gadā, taču šo procesu piebremzēja Covid-19 pandēmija. 10 822 Latvijas pilsoņi kolektīvajā iesniegumā lūdza Saeimu lemt par Uzvaras pieminekļa demontāžu, un Saeima pirmo reizi vēsturē virzīja iniciatīvu tālākai vērtēšanai komisijās.

Jautājums tika nodots divām Saeimas komisijām — Ārlietu komisijai, kas vērtētu ar monumentu saistītās starptautiskās saistības, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kas tuvāk spriestu par kultūrvēsturiskajiem, mākslinieciskajiem un citiem aspektiem saistībā ar monumentu un tā potenciālo demontāžu (neņemos spriest par viņu secinājumiem).

Ārlietu komisijā tolaik secinājums, balstoties uz Ārlietu ministrijas atzinumu, bija visai nepārprotams — ievērojot savas saistības, demontāža nav variants, ko apsvērt. Tas gan neliedz veikt apkārtējās vides — parka, monumenta apkārtnes laukuma, pārveidi pēc saviem ieskatiem. 2020.gadā 4.maija deklarācijas klubs aicināja pārsaukt šo objektu, nodēvējot to par Okupācijas laukumu.

Vai pēc Krievijas nežēlīgās karadarbība Ukrainā situācija ir mainījusies? Un vai Latvijas saistības, kas izriet no starptautiskajām konvencijām, ir mainījušās?

Pirms kāda laika plaši un vairākkārtēji izskanēja tieslietu ministra paustais, norādot, ka Tieslietu ministrija (TM) zinot pieņemamu juridisku risinājumu monumenta demontāžas īstenošanai. Lieki nekavējoties, sasaucu Ārlietu komisijas sēdi, kurā deputāti varētu uzklausīt TM un iepazīties ar šo inovatīvo risinājumu. Diemžēl TM pārstāvis neuzskatīja par vajadzīgu uz sēdi ierasties. Komisijā uzklausījām Ārlietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju un kopīgi diskutējām par tālāko rīcību.

Kopīgi lemjot, Komisija vienojās nosūtīt Rīgas Domei vēstuli, piedāvājot tai īstenot operatīvi paveicamus risinājumus — pastāvīgu informatīvo stendu uzstādīšanu pie pieminekļa par Latvijas okupāciju un par šā pieminekļa vēsturisko kontekstu, nosaukuma maiņu (to, starp citu, 2020.gadā rosināja 4.maija deklarācijas klubs, aicinot pārdēvēt to par Okupācijas laukumu), kā arī būves inženiertehnisko pārbaudi, lai pārliecinātos par struktūras atbilstību sabiedrības drošuma prasībām. Vēstuli ar šiem trīs piedāvājumiem Ārlietu komisija Rīgas domei nosūtīja marta beigās. Tāpat, koleģiāli vienojoties, Tieslietu ministrijai tika uzdots piedāvāt juridisku risinājumu par pieminekļa nojaukšanu, kas iepriekš saskaņots Ministru Kabinetā.

Termiņš bija 15.04., un līdz šim brīdim vēl neesam saņēmuši MK saskaņotu dokumentu, ko varētu skatīt Ārlietu komisija.

Tieslietu ministrs nupat publiski spekulēja par to, kāpēc nez Komisija prasot MK saskaņojumu — sak, tā esot laika novilkšana. Lai nebūtu pārpratumu: Komisija jau vienu reizi sanāca, lai uzklausītu TM, bet paši TM neieradās. Lai nesāktos kārtējais “pingpongs” un lai netiktu tērēts ne tikai Komisijas deputātu, bet arī visu pieaicināmo ministriju un institūciju pārstāvju laiks, uzdevām tādu uzdevumu, ar kuru tālāk jau būtu iespējams kvalitatīvi strādāt.

Līdztekus tam Saeimas Ārlietu komisija jau martā uzsāka darbu pie visu, kopskaitā 58, divpusējo Latvijas un Krievijas līgumu pārskatīšanas, sākot no jaunākajiem līgumiem.

Darbs pašlaik ir pusē, un par lielu daļu līgumu Komisija jau ir lēmusi, ka to izpilde ir apturama. Ir skaidrs, ka nonāksim arī pie ar šo monumentu saistītās 1994. gada līguma izskatīšanas, un kopīgiem spēkiem meklēsim risinājumus un iespējas, kā tiesiski iespējams mainīt status quo Uzvaras parkā.

Uzsvēršu vēlreiz — Saeimas Ārlietu komisijas kompetence ir tikai starptautiskie līgumi, resp., Ārlietu komisija jebkurā gadījumā nelemj par monumenta demontāžu vai atstāšanu. Īpašumtiesības uz zemi, uz kuras atrodas objekts, ir Rīgas domei (neiedziļinoties 30 gadu ilgajās juridiskajās peripetijās ar un ap objektu).

Mūsu kompetencē ir līgumu pārskatīšana, ko arī iespēju un saprāta robežās mēs darām.

Daudziem patīk bārstīties ar skaļiem paziņojumiem, īpaši šobrīd, par to, kā jebkas, izņemot personīgu ierašanos ar buldozeru un āmuru uz momentālu monumenta demontāžu šajā pēcpusdienā, ir politisks gļēvums, izdabāšana Krievijai, angažētība, antinacionālisms un viss cits, kas ienāk prātā. Ka Krievija nepildot nevienu vienošanos — kas, vairāk vai mazāk, ir patiesība -, un ka mēs arī tad jau neko neesam viņiem parādā — kur arī ir zināma daļa patiesības. Bet Latvija nav Krievija, un Latvija nevēlas būt Krievija — un mums nav jāvadās no viņu piemēra.

Sakarsuši prāti mēdz novest pie skaļākiem un stingrākiem vārdiem, jā, bet no politiķu — valsts amatpersonu — puses es tomēr gribētu kādreiz redzēt atbildīgāku attieksmi. Valstiskāku — ar atbildību pret valsti un sabiedrību, kura ieklausās šajos paziņojumos un ņem vērā to, ko viņi saka. Es tiešām neesmu pārliecināts, ka skaļākie kliedzēji, kuri bravūrīgi ierosina spridzināt Pārdaugavas stabu tūlīt un tagad, ir apsvēruši visus ar to saistītos riskus (un tādi ir, nebūsim naivi), apsvēruši visas iespējamās Latvijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās sekas, un, galu galā, būtu spējīgi uzņemties atbildību par savu retoriku jebkurā no iznākumiem.

Kliegt mākam mēs visi, un reti kas ir tik iedarbīgs kā trāpīgi piemeklēta metafora un revolucionārs sauklis.

Bet tas iedarbojas tikai tiktāl, cik nepieciešams uzkurināt un musināt cilvēkus. Kas varētu novest mūs līdz tā okupācijas staba demontāžai? Garlaicīgais, ar skaļiem lozungiem un PR-īgiem gājieniem neapveltītais darbs pie juridiski tehniskā risinājuma, kas varētu pavērt ceļu monumenta demontāžai, Latvijai nepārkāpjot savas saistības, neradot liekus riskus un saglabājot savu starptautisko reputāciju. Tas nenotiks rīt, bet tas varētu notikt drīz. Protams, vēlēšanu gadā “drīz” nevienam neder — vajadzēja aizvakar un ar salūtu.

Ja būtu mana teikšana, ja būtu Nacionālās apvienības teikšana, tad šī staba Pārdaugavā sen vairs nebūtu. Tas neeksistētu arī prātos tai sabiedrības daļai, kas to padarījusi par teju kultisku rituālu norises vietu. Esmu par šī objekta nojaukšanu.

Esmu strādājis, lai “līdz kaulam” izprastu juridisko situāciju un vēsturi, kas saistīta ar šo stabu. Atļaušos teikt, ka ievērojami vairāk nekā 99% visskaļāko paziņojumu paudēju. Esmu piedāvājis alternatīvus risinājumus un esmu uzturējis šo jautājumu Komisijas dienaskārtībā, pamatīgi un padziļināti iepazīstinot deputātus ar visām niansēm.

Nav nekā vieglāka kā trivializēt, kariķēt un “dauzīt” izdomāto grēkāzi — katrā ziņā tas ir daudz vieglāk nekā reāli strādāt ar ko tik emocionāli, morāli sakāpinātu, juridiski piņķerīgu un starptautiski strīdīgu kā šī objekta eksistences jautājums.

Savā politiskajā darbībā lielākoties izdevies ievērot principu — izdarīt un tad stāstīt, ne otrādāk. Redzu, ka Saeimas Ārlietu komisija savu darbu spēs izdarīt līdz galam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...