Iesaki rakstu: 
“Ja ukraiņu rīcībā jau būtu viss iepriekš pieminētais, tad pat bērnudārzniekam ir skaidrs turpmāko notikumu scenārijs- ukraiņi atkāpjas dziļāk savā teritorijā, ievilinot pretinieku un piespiežot to izstiept loģistiku. Tiek veikts māņu pretuzbrukums citā virzienā. Tam seko trieciens ar HIMARS, izmantojot arī ATACMS raķetes pa pretinieka noliktavām un komadcentriem. Ar tanku ķīļu palīdzību tiek aplenkts pretinieka grupējums vai grupējumi (atkarībā no situācijas), vienlaicīgi nogriežot tos to apgādes līnijām. Tad artilērija un aviācija sāk metodiski iznīcināt aplenkto grupējumu līdz pēdējam okupantam.”
Šis ir izvilkums no šī gada februārī pietiek.com publicētā raksta ar virsrakstu “Pulkstenis tikšķ Donbasā”. Līdzīgi kā F-16 arī ballistiskās raķetes ATACMS ukraiņi lūdz no ASV jau labu laiku un līdz šim ir saņēmuši konsekventu “nē”. Iedziļināties, kāpēc šāda nostāja, nav šī raksta mērķis, jo patiesība tiks atklāta agri vai vēlu. Konkrētajā jautājuma, līdzīgi kā tas bija ar tankiem, briti iet visiem pa priekšu, un, kā var spriest pēc CNN un ne tikai tur sniegtās informācijas, Ukraina jau ir saņēmusi “gaiss-zeme” klases spārnotās raķetes “Storm Shadow” ar darbības rādiusu līdz 300 km, kas faktiski nosedz visu okupēto Ukrainas teritoriju, ieskaitot Krimas tiltu (skat. attēlu).
Cepuri nost britu priekšā! Laikam būs iespaidojušies no Ex-seržanta šeit publicētā raksta neilgi pēc krievu iebrukuma - https://pietiek.com/raksti/mes_iesim_lidz_galam/. Tas, protams, ir joks, bet, ja nopietni, tad jautājums ir par to, kādu ietekmi šis bruņojums spēs atstāt uz gaidāmo ukraiņu uzbrukumu un vai tas spēs kompensēt modernas aviācijas trūkumu Ukrainas Gaisa spēkos.
Sīkāku informāciju par “Storm Shadow” katrs var iegūt, “ieguglējot” krievu vai angļu valodā. Piebildīšu tikai, ka ATACMS un “Sorm Shadow” pēc darbības rādiusa un kaujas galviņas jaudas ir līdzīgas. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirmās ir “zeme-zeme” klases ballistiskas raķetes kas var tikt palaistas no ukraiņu rīcība jau esošajiem HIMARS un M270 MLRS, savukārt “Storm Shadow” tiek palaistas no lidaparātiem.
Ja līdz šim Rietumu piegādātā modernā artilērijas bruņojuma darbības rādiuss nepārsniedza 80 km (planējošās bumbas GLSDB ar darbības rādiusu 150 km ir atsevišķa kategorija), tad tagad tas būs gandrīz četras reizes lielāks. Ko tas nozīmē krievu loģistikai, nav laikam jāskaidro. Viss atkarīgs no tā, cik daudz būs šī bruņojuma un cik būs palaišanai piemērotu lidaparātu. Cik var spriest no publiski pieejamas informācijas, tad kā palaišanas platforma var tikt izmantoti ukraiņu bumbvedēji SU-24. Ir zināms, ka Polija ir veikusi SU-24 modernizāciju ar mērķi pielāgot tos “Storm Shadow”.
Un tā, jautājums - ja trūkst aviācijas, vai ir iespējams sekmīgs uzbrukums pilna mēroga modernā karā? Teorētiski varētu būt, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
- Izlūkošana visos līmeņos (taktiskā ar bezpilota lidaparātiem, radioelektroniskā un satelītu),
- Pietiekams artilērijas bruņojuma un augstas precizitātes munīcijas daudzums, kas ne vien ļauj izveidot “uguns mūri” uzbrūkošo motorizēto kājnieku priekšā, bet arī paralizēt pretinieka loģistiku un komandcentrus dziļākā aizmugurē, ka arī iznīcināt taktiskās aviācijas lidlauku infrastruktūru,
- Efektīvas un mobilas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas seko līdzi uzbrūkošajām daļām,
- Pārsteiguma moments.
Runājot par pēdējo nosacījumu, ir dzirdēti spriedumi par to, ka modernā karā, kur pieejami tehnoloģiski izlūkošanas līdzekļi, pārsteiguma moments nav iespējams. Tas ir maldīgs uzskats. Šeit svarīgi ir vairāki faktori – pretinieka maldināšana, veicot specoperācijas, un savu rezervju izvietošana tā, lai pretiniekam nebūtu skaidrs galvenā trieciena virziens, vienlaikus ļaujot pārsviest spēkus īsā laika periodā, kur nepieciešams.
Ja runa par pirmo nosacījumu, tad maldināšana nenozīmē publisku paziņošanu par fiktīvo trieciena virzienu. Šāda veida operācijas tiek plānotas un realizētas daudz rūpīgāk, un piemērs tam no WWII - britu realizētā operācija “Mincemeat” sabiedroto Sicīlijas desanta priekšvakarā ar Spānijas piekrastē izskalotu britu virsnieka līķi ar it kā slepeniem dokumentiem portfelī (par šo vēsturisko notikumu ir uzņemta filma, un to var noskatīties Go 3).
Pats par sevi saprotams, ka ir jābūt vairākiem plāna variantiem un par prioritāro ir jāzina pēc iespējas šaurākam iesaistīto lokam.
Esmu to teicis un atkārtošu vēlreiz - militāras operācijas prioritārais uzdevums ir nevis teritorijas atbrīvošana, bet gan neatgriezenisku zaudējumu radīšana pretiniekam, kas rezultēsies arī teritorijas atbrīvošanā. Pretējā gadījumā karš var ieilgt, un pārsvaru gūs tas, kura rīcībā būs vairāk resursu.
Uz šodienu krievu neatgriezeniskie zaudējumi ir aptuveni 200 tūkstoši, kas ir 0,14% no kopēja Krievijas iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka to izjūt tikai neliela iedzīvotāju daļa (radinieki, paziņas). Ja zaudējumi pieaugs desmitkārtīgi bez jūtama rezultāta “zemju apvienošanā”, tad proporcionāli pieaugs arī neapmierinātība ar režīmu. Arī papildināt zaudēto bruņojumu, it īpaši sankciju rezultātā pretiniekam būs arvien grūtāk. Šeit paustais var likties cinisks, bet nav citu variantu, kā apturēt agresoru.
Slava Ukrainai un necilu galu krievu okupantiem!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
