Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla “labvēlība” pret Ģenerālprokuratūru sakarā ar A.Lemberga lietu jau ir vispārzināms fakts, tamdēļ iesākumā skatījos ar palielu piesardzību, īpaši, ja dažus faktus nav iespējams pārbaudīt, jo pie attiecīgās informācijas, piemēram, nolikumiem un tehniskās specifikācijas, publiski nav iespējams piekļūt.

Tomēr no publiski pieejamās informācijas ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus un ne tikai attiecībā par Ģenerālprokuratūras rīcību iepirkumu organizēšanā, bet arī par nra.lv publiskotā raksta objektivitāti. Sanāks divi zaķi ar vienu šāvienu.

Sākšu sākumā ar rakstā pausto informāciju. Kopumā kritiski ir vērtējama sadaļa par tādu videonovērošanas kameru izvēli, kuru ražotāji ir iekļauti ASV sankciju sarakstā. Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL) un Sankciju likums nosaka pārbaudīt, vai pretendents, kurš piedalās iepirkumā, nav iekļauts sankciju sarakstā, nevis vai piegādājamo preču ražotājs ir sarakstā vai ne.

Savukārt ražotāja iekļaušana ASV sankciju sarakstā nozīmē, ka ASV tiek ierobežoti noteikti šo ražotāju produkti. Latvijā ir noteikti kritēriji, iegādājoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bet videonovērošanas kameras šajā kategorijā neietilpst.

Vēl pamanāmas nelielas neprecizitātes saistībā ar datumiem. Proti, rakstā pausts, ka līgums gan noslēgts tikai 14. janvārī - ar firmu SIA Eiroparks. Iepriekš minētais datums, pēc publiski pieejamās informācijas, ir norādīts nepareizs. Proti, Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk tekstā – IUB) mājaslapā publiskotajā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu paziņojums publicēts 20.01.20202 un norādīts, ka līgums noslēgts 10.01.2020.

Arī otrā iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma noslēgšanas datums ir minēts kļūdaini. Rakstā pausts: līgums ar SIA Hansab noslēgts tikai 3. martā. IUB mājaslapā publiskotajā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu paziņojums publicēts 03.03.20203, un norādīts, ka līgums noslēgts 28.02.2020.

No raksta secināms, ka paredzamie līguma slēgšanas termiņi ir ņemti no IUB mājas lapā ievietotajiem paziņojumiem par plānoto līgumu. Te jāņem vērā, ka šajos paziņojumos norādītajiem līguma darbības ietvariem ir tikai un vienīgi informatīvs raksturs.

It kā sīkumi, bet, bet šie sīkumi noved pie tā, ka Ģenerālprokuratūra tiek parādīta negatīvā gaismā, proti, ka līgumus noslēdz pēc darbu izpildes beigām utt.

Es nesaku, ka Ģenerālprokuratūra ir balta un pūkaina, nepavisam ne, bet nevajag arī to lieki apvainot.

Tad nu tā, kas man pēc pieejamās informācijas šķiet, tā maigi sakot, dīvains.

Pirmkārt, man raisās jautājums, vai nav notikusi iepirkuma mākslīga sadalīšana. Tiesa, te šī sadalīšana vairāk sanāk pēc satura, nevis juridiski, jo iepirkumu veikšana tiek vērtēta gada ietvarā, bet te pirmais Paziņojums par plānoto līgumu, kurš publicēts 02.12.20194, un norādīts, ka piedāvājumi iesniedzami līdz 13.12.2019, savukārt līguma darbības laiks norādīts no 13.12.2019. līdz 10.01.2020.

Savukārt otrais paziņojums par plānoto līgumu publicēts 10.02.2020.5, un tajā norādīts, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir līdz 21.02.2020., savukārt līguma darbības laiks vai izpildes termiņš nav norādīts.

Ko no šī varam secināt - decembrī tiek izsludināts viens iepirkums, bet jau februārī otrs. Iepērkamais priekšmets ir viens un tas pats. To pierāda arī visos paziņojumos norādītais CPV kods: 35125300-2. Pēc iepirkumu uzvarētāja noteikšanas redzams, ka katrā no iepirkumiem līgumsumma ir mazāka par 42 000 euro. Pirmajā iepirkumā līgumsumma ir 20461,35 euro, bet otrajā – 16810,8 euro. Respektīvi – iepirkums jāveic PIL 9.panta kārtībā. Tas nozīmē – nolikuma prasības neviens nevar apstrīdēt un arī sūdzību par iepirkumu komisijas lēmumu nav iespējams iesniegt. Tikai apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā.

Bet kāda būtu situācija, ja šos abus iepirkumus veiktu viena gada ietvarā? Nu, tad paredzamā summa būtu jāsaliek kopā, un pēc tā varētu noteikt iepirkuma procedūru. Ģenerālprokuratūras veikto abu iepirkumu kopsumma viena iepirkuma priekšmeta (videonovērošanas kameras) iegādei ir 37 272,15 euro. Atklāts konkurss ir jāveic tad, ja paredzamā līgumsumma ir 42 000 euro.

Starpība, starp īstenoto iepirkumu kopsummu un slieksni, kad jāveic atklāts konkurss, ir 2 727,84 euro. Piekritīsiet, diezgan tuvu robežšķirtnei. Īpaši, ja iepirkuma procedūra jānosaka pēc plānotās līgumsummas, nevis piedāvātās. Realitātē plānotā ir lielāka nekā tā, par kādu tiek noslēgts līgums. Ļoti ticams, ka sākotnēji Ģenerālprokuratūra videonovērošanas kameru iegādei bija atvēlējusi 42 000 euro vai pat vairāk.

Līdz ar to man ir pieņēmums, Ģenerālprokuratūra zināja par visu nepieciešamo videonovērošanas kameru skaitu un tām atvēlēto finansējumu. Atklāti konkursi slidena lieta – var apstrīdēt kā nolikumu, tā komisijas pieņemto lēmumu, tamdēļ, kā nekā mācīti cilvēki – sadalīja divās daļās, bet, lai nebūtu normatīvo aktu pārkāpuma, vienu daļu izsludināja 2019.gada 2.decembrī, otru – 2020.gada 10.februārī. Tātad katrs no šiem iepirkumiem veikts citā kalendārā gadā un viss kārtībā.

Juridiski arī viss ir kārtībā, bet iekšēji nepazūd tā sajūta, ka vienkārši ir mācēts apiet likumu. Turklāt to izdarījusi Ģenerālprokuratūra, kurai ir pienākums rādīt to labāko piemēru. Var jau būt, ka, izsludinot iepirkumu decembrī, vēl nezināja, ka februārī vajadzēs vēl, bet šādā gadījumā šai iestādei ar plānošanu ir, kā ir, vai – nav nekā.

Nākamā sadaļa šajā visā gan ir pavisam nopietna. Tas būtu par tehniskajā specifikācijā ietvertajām prasībām. Rakstā publicēts, ka vienā nolikumā norādīti konkrēti novērošanas kameru modeļi, nevis tehniskie un veiktspējas parametri, kādiem jāatbilst iepirkuma priekšmetam.

Pirktas tiek 3 grozāmās kameras Dahua SD6AE530U-HNI, 35 āra kameras Dahua IPC-HFW81230E-ZEH, kā arī to stiprinājumi un sadales kārbas. Arī otrā iepirkuma nolikumā norādītas konkrēta ražotāja kameras. Prokuratūra pērk četru dažādu veidu Hikvision EasyIP 3.0 DS-2CD2185FWD kameras - kopā 164 vienības un arī stiprinājumus.6

PIL 20.panta precīzi nosaka, kādām prasībām jāatbilst tehniskajām specifikācijām un ka nedrīkst norādīt konkrētus modeļus. Šajā jautājumā Ģenerālprokuratūra noteikti ir rīkojusies neatbilstoši normatīvajam regulējumam. Te, protams, var savilkt paralēles ar jau manis iepriekš rakstīto – ja būtu atklāts konkurss, tad šādas tehniskās specifikācijas prasības noteikti tiktu apstrīdētas.

Līdz ar to nav šaubu, ka Ģenerālprokuratūra, veicot videonovērošanas kameru iepirkumu, ir rīkojusies neatbilstoši PIL regulējumam, un arī ir šaubas par tās godprātību likuma ievērošanā. Njā, skarbs secinājums par iestādi, kuras uzdevums ir nodrošināt likumību.

Kas atbildīgs par pieļautajiem pārkāpumiem iepirkumos? Atbilde vienkārša – iestādes vadītājs. Tagad gan paliek pavisam interesanti, ja tiek konstatēti šajos iepirkumos pārkāpumi, tad sanāk, ka padotie vētīs priekšnieku? Cik tas būs objektīvi?

Jāsecina, ka arī nra.lv, publiskojot šo informāciju, to ir pasniegusi sev vēlamā gaismā, sabiezinot krāsas.

1 https://nra.lv/latvija/308203-iepirkumu-skandals-generalprokuratura.htm

2 https://pvs.iub.gov.lv/show/605719

3 https://pvs.iub.gov.lv/show/610175

4 https://pvs.iub.gov.lv/show/601222

5 https://pvs.iub.gov.lv/show/607861

6 https://nra.lv/latvija/308203-iepirkumu-skandals-generalprokuratura.htm

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...