Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē interesantu lasāmvielu – pilnu un precīzu tās runas atšifrējumu, par kuru, saskatot tajā noziedzīgus nodarījumus, aktīvistu Vladimiru Lindermanu dažas dienas vēlāk aizturēja un pat apcietināja, līdz augstākās instances tiesa lēmumu par apcietinājumu atcēla. Katrs lasītājs pats var mēģināt iejusties Drošības policijas lomā un atrast šajā runā nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu kā arī masu nekārtību organizēšanu un darbības, kas vērstas pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu.

„Teikšu maksimāli īsi, jo garu analītisku runu laiks ir pagājis. Tomēr uz dažiem svarīgiem jautājumiem būs jāatbild.

Kas notiek? Faktiski Latvijas krievu iedzīvotājiem ir izvirzīts ultimāts: vai nu asimilējieties, vai nu vācieties prom no valsts. Kāpēc tas ir izdarīts tieši tagad? Nepievērsīsimies tik mazsvarīgām versijām par gaidāmajām vēlēšanām. Būtībā pasaule atrodas Krievijas un Rietumu aukstā kara stāvoklī, ko vēlas izmantot latviešu nacionālisti un īstenot tādā maigā variantā etniskās tīrīšanas, kas miera laikā nav iespējamas. Bet šoreiz to varēs notēlot kā rūpes par valsts drošību.

Atgādināšu: kad Latvija ieguva neatkarību, šeit bija trīs ietekmīgas kopienas. To bija vairāk, bet trīs ietekmīgākās, kas nevēlējās asimilēt savus bērnus, bija krievu, ebreju un vāciešu kopiena. Vāciešu un ebreju kopienas likteņi ir zināmi. Gan brīvprātīgi piespiedu kārtā notikusī vāciešu deportācija, gan ebreju slepkavības kļuva iespējamas tāpēc, ka bija karš, attiecīga gaisotne... Tagad tāpat vēlas likvidēt krievu kopienu – ne jau fiziski, tas vienkārši nav iespējams pašreizējā situācijā, bet reducēt to līdz tādam daudzumam, kad tā vienkārši kļūs par muzejisku folkloras minoritāti. Protams, skolas iznīcināšana ir pats svarīgākais. Pašlaik ir ļoti labvēlīgs brīdis latviešu nacionālistiem.

Kāpēc es to saku, kāpēc es noliedzu šo īsmūža versiju par vēlēšanām? Tāpēc, ka neatkarīgi no valdības maiņas, kas, iespējams, notiks gada beigās, vēlēšanu rezultātā, nekas nemainīsies. Runa ir nevis par taktiku, bet par stratēģiju. Stratēģija nemainīsies.

Vēl viena lieta. Gribētos kliedēt kādu ilūziju, jo uzskatu to par nevajadzīgu un vienkārši kaitīgu. Pašlaik mums ir pilnīga latviešu varas un latviešu tautas vienotība krievu izglītības jautājumā. Ja arī ir kādi pieci, seši, septiņi procenti latviešu, kas nepiekrīt šādai pieejai, tad, pirmkārt, tas ir par maz, bet otrkārt – šie cilvēki ir atomizēti un viņi nav politiskais spēks, kas spētu ietekmēt situāciju.

Man pašam ir draugi latviešu vidū – Viktors Avotiņš, Einārs Graudiņš, Kaspars Dimiters, kas nepiekrīt varas pieejai, bet mēs saprotam, ka tas ir mazākums, tas nevar ietekmēt situāciju.

Ir citi jautājumi, kuros latviešu tauta nepavisam neatbalsta vienu vai otru valdošo partiju, kuros notiek asas diskusijas utt. Bet skolu jautājumā pastāv vienotība – šodien tauta un partija ir vienotas. Tie, kas domā citādi, slikti prot latviešu valodu vai nelasa latviešu medijus. Man tas ir nepieciešams manā darbībā, un es neredzu, vispār neredzu nekādas apspriešanas par šo tēmu. Vienotība ir totāla, absolūta. Šis fakts nu ir mums priekšā, un visas šīs latviešu inteliģencei adresētās uzrunas – tas ir vienkārši smieklīgi. Tā ir tikai darbības imitācija. Nē, nu varētu vēl gadiem ilgi imitēt šo darbību, uzrunāt: lai notiek... mēs te... kopā... utml. Bet tas nedos nekādu efektu.

Tāpēc mēs pārejam pie jaunas fāzes. Ir vajadzīgas jaunas metodes. Parlamentārā metode ir noslāpusi. Lēmums ir pieņemts, prezidents simtprocentīgi to parakstīs. Pat tad, ja viņš neparakstītu un piesietos kaut kādiem komatiem, ir saprotams, ka tas neko nemaina.

Kaut kādi mēģinājumi atrast latviešu vidē sabiedrotos (vēlreiz atkārtoju – nevis nedaudzus kaimiņus savā kāpņu laukumā, bet nopietnu sabiedroto, kas atbalstītu) arī ir beigušies, šeit pašlaik varētu pielikt punktu.

Mēģinājumi risināt jautājumu Eiropas, Rietumu struktūrās... Es neesmu pret to turpināšanos. Bet tam ir sekundāra nozīme – tas ir sāls, ko kaisa uz gaļas, nevis pati gaļa. Viņi nenostāsies mūsu pusē: ja tik ilgu gadu laikā nav nostājušies, kāpēc tad būtu jānostājas tagad? Vēl jo vairāk – aukstā kara apstākļos, kad jau krievu klātbūtne Latvijā kā tāda tiek uztverta kā piektās kolonnas klātbūtne.

Vairums Rietumu politiķu domā tā. Ir arī mazākums. Šķiet, Tatjana Ždanoka kādreiz teica, ka Eiropas Parlamentā ir stabils procents politiķu, kas balso prokrieviski, bet tas ir mazākums – tas tāds bija vakar, tas tāds ir šodien un tas tāds būs arī rīt. Tāpēc viss, kas mums atliek, ir izveidot varai vai arī, nebaidos no šiem vārdiem, latviešu tautai (nevajag visu šo politkorektumu) tādus apstākļus, kādos viņi šīs reformas virzīšanu uzskatītu par bīstamu. Jārada drauds.

Esmu absolūti miermīlīgs cilvēks. Bija dažādi brīži biogrāfijā, kad man piedēvēja sprāgstvielas, bet esmu miermīlīgs cilvēks. Taču saprotiet – mēdz būt situācija, kad risinājums vai nu ir, vai nu tā nav.

Tālāk nāk jautājums, kādā veidā šo draudu izveidot. Ideāls būtu ļoti plašas manifestācijas variants. Absolūti miermīlīgas, bet ļoti plašas. Es vērtēju Latvijas mērogā, lai vara uz to noskatītos un Rietumos arī nedaudz paskatītos un pateiktu: ko tur krievi dumpojas, tā nedrīkst, jāizlīdzina asākie stūri. Tam vajadzīgi 30, 40, 50 tūkstoši. Mazāk – tāpat ignorēs. Tādas ir manas aplēses. Katrā ziņā, tiem jābūt desmitiem tūkstošu cilvēku.

Pagaidām mēs tik daudz sapulcināt nevaram. Es nepavisam neceļu paniku šai sakarā. Es vienkārši aicinu cilvēkus izturēties pret šo pasākumu apmeklēšanu kā pret pienākumu, nevis tā – varu neaiziet, varu braukt uz vasarnīcu... Ir tāds vārds – „vajag”.

Otra lieta ir pakāpeniska protestu radikalizācija. Tā ir saistīta ar zināmiem riskiem, bet tā ir vajadzīga. Es neaicinu ne uz ko šausmīgu – runa ir par miermīlīgām pilsoniskās nepakļaušanās akcijām.

Vērtēsim tomēr visus priekšlikumus ļoti konkrēti un praktiski. Kadreiz es pats biju izvirzījis šo interesanto ideju par atteikšanos maksāt nodokļus. Saprotiet, tā nav īstenojama. Nodokļi tiek iekasēti automātiski. Mūsdienās pasaule ir šādi iekārtota. Nē, nu mēs varētu visi dibināt individuālos uzņēmumus un pēc tam atteikties maksāt nodokļus, bet tas viss nav reāli. Mums ar skaidru prātu jānovērtē, ko mēs varam un ko ne. Varbūt nevajadzētu tagad, lielā steigā, pieņemt kādu lēmumu, bet jāplāno skolu streiks. Tam ir jāgatavojas, vajadzīgs nopietns trieciens. Esmu pret to, lai tas beigtos ar kādu čiku.

Un beidzot – par ārējiem faktoriem. Es neticu, ka mēs nonāksim līdz kādām augstām Eiropas Savienības instancēm, jo tas tiek darīts vairākus gadu desmitus. Kāpēc tam jānotiek tagad, ja tas nav noticis pirms desmit gadiem?

Es uzskatītu, ka būtu jēga panākt no Krievijas personālas sankcijas pret tiem, kas balsoja par skolu likvidāciju. Daļai no šiem cilvēkiem ir intereses Krievijā, tostarp arī politiskas. Jāpanāk sankcijas pret šo partiju sponsoriem. Sponsori ir šeit dzīvojošie krievi vai arī uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar Krievijas partneriem. Te gan Krievija varētu izdarīt kādas nopietnas kustības.

Tātad jāvirzās uz asāku akciju pusi – tas ir viens, bet otrs ir tas, ka tām jābūt pārdomātām un praktiski īstenojamām.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...