Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO Globālo deklarāciju par drošu, sakārtotu un likumīgu (regulētu) migrāciju. Saeima atbalstīja rezolūciju, kas aicināja Latvijas valdību nepievienoties šai deklarācijai, taču gan rezolūcijā bija iekļauti un publiski izskanēja vairāki nepatiesi apgalvojumi par deklarācijas saturu.

Viens no nozīmīgākajiem sadursmes punktiem bija par mediju lomu migrācijas procesu atspoguļošanā.  Izskanēja, ka mediji vairs nedrīkstēs kritizēt ar migrāciju saistītus jautājumus un politiķi vairs nedrīkstēs runāt par migrācijas ierobežošanu. Taču deklarācijas 17. mērķa c) apakšpunkts paredz pavisam ko citu - veicināt neatkarīgu, objektīvu un kvalitatīvu informāciju medijos, tostarp internetā, sensitivizējot mediju speciālistus un izglītojot viņus par jautājumiem un terminoloģiju saistībā ar migrāciju, ieguldot resursus ētiskas ziņošanas standartos un reklamēšanā un pārtraucot piešķirt valsts līdzekļus vai būtisku atbalstu medijiem, kas sistemātiski veicina neiecietību, ksenofobiju, rasismu un cita veida diskrimināciju pret migrantiem, tajā pašā laikā pilnībā ievērojot mediju brīvību.

Nepatiesas informācijas izplatīšana medijos ir viens no veidiem neiecietības un diskriminācijas veicināšanai - tā tiek turpināti stereotipi un aizspriedumi. Latvijā tiek īstenoti divi ES Patvēruma, Migrācijas un integrācijas fonda projekti: “Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā” (Vidzemes Augstskola) un “Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā: profesionāla iespēja atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstībai Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos” (Rīgas Stradiņa universitāte), kuru ietvaros tika apskatīts migrācijas procesu atspoguļojums Latvijas medijos, notika mācības mediju profesionāļiem, kā arī tika apspriestas redakcionālās darbības vadlīnijas un ētikas kodeksu pielāgošana, lai atbildīgi ziņotu par ievainojamajām un atstumtības riskam pakļautajām grupām, t.sk. bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Tātad jau šobrīd pastāv iniciatīvas mediju darba kvalitātes pilnveidošanai tieši migrācijas jomā.

Tāpat jau šobrīd pastāv liegums izplatīt naidpilnu un nesaticību izraisošu informāciju. Darbības, kas vērstas uz naida vai nesaticības izraisīšanu, ir sodāmas saskaņā ar Krimināllikuma 78. un 150.pantu, tajā skaitā sodāma arī naida runa - mutiski vai rakstiski izteikti izteikumi (draudi, aizskārumi), kas ir vērsti pret personu vai personu grupu pazīmju dēļ, kas veido katra cilvēka identitātes neatņemamas sastāvdaļas (rase vai ādas krāsa, etniskā un nacionālā piederība, reliģiskā pārliecība, vecums, dzimums, fiziskās un garīgās spējas, seksuālā orientācija). Proti, kritizēt migrācijas pārvaldību drīkst, izcelt ar to saistītos izaicinājumus arī drīkst, taču tas jādara cieņpilnā veidā, balstoties uz faktiem un datiem, kā arī atspoguļojot dažādus viedokļus.

RSU pētījumā secināts, ka Latvijas plašsaziņu telpā vienlīdzīgi pārstāvēts gan iekļaujošs, gan izkļaujošs diskurss, taču tieši izkļaujošais diskurss nereti balstīts uz atsevišķiem viedokļiem, nereti arī politiķu izteikumiem. Šā gada 14.decebrī kampaņas “Atvērtība ir vērtība” rīkotajā diskusijā par to, cik atvērta ir vai nav kļuvusi Latvijas sabiedrība, sakāpinātā atmosfērā no klausītāju vidus tika izkliegti vairāki nepatiesi apgalvojumi, un, lai gan klātesošajiem bija pieejami dati, lai pamatotu pretējo, šie skaitļi daudziem palika nedzirdēti. Neatkarīgās Rīta Avīzes pārstāvji pat atzina: “Medijiem var būt sava politika un pārliecība, un šajā gadījumā mēs Neatkarīgajā Rīta Avīzē nostājāmies [..] pret migrācijas veicināšanu. Elementāri – uz stereotipiem nevajag skatīties tikai kā uz kaut ko nosodāmu. (...) Mēs vairāk pievērsāmies tam, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai.” Šāda pozīcija ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam, kas nosaka, ka publikācijās jāatspoguļo viedokļu daudzveidība. Sociālantropoloģe Agita Lūse norādīja, ka mediju izvēlēto datu un metaforu rezultātā var rasties sakāpināta apdraudējuma un trauksmes sajūta uzņemošajā sabiedrībā. ANO deklarācija aicina ieviest tādu mediju politiku, kura veicina objektīvu, kvalitatīvu un datos balstītu informācijas izplatīšanu, nevis uz stereotipiem un puspatiesībām balstītu viedokļu popularizēšanu. Radot un patērējot kvalitatīvu informāciju, sabiedrība aug un attīsta savu kritisko domāšanu, tajā skaitā identificējot ar migrāciju saistītos izaicinājumus un meklējot tiem risinājumus, tomēr spējot arī saskatīt migrācijas pievienoto vērtību gan izcelsmes, gan uzņemošajās valstīs. Sabiedrības polarizēšana, savukārt, rada papildus saspīlējumu, arī ierobežojot jaunatbraucēju iespējas Latvijā uzsākt patstāvīgu dzīvi un tā mazināt savu paļaušanos uz valsts atbalstu.

Taču, kamēr mediju pašu radīto saturu ietekmē redakcionālās un ētikas vadlīnijas, Latvijas publiskajā telpā ar neiecietības izpausmēs visvairāk nākas saskarties tieši sociālajos tīklos, kur anonimitātes aizsegā vai, neslēpjot savu personību, ar vienlīdz vieglu rokas vēzienu tiek rakstīti stereotipu pielādēti komentāri. Projekta Dažādības veicināšana lapā sociālajā vietnē Facebook tika publicēti dažu patvēruma meklētāju un personu ar starptautiskās aizsardzības statusu stāsti par viņu ceļu uz Latviju, lai popularizētu starpdisciplināro izstādi Ceļa stāsti, kas šomēnes norisinājās Ģertrūdes ielas teātrī. Neilgā laikā videoklipus papildināja neiecietīgi, pat uzbrūkoši komentāri, gan tēlaini mudinot patvēruma meklētājus doties atpakaļ mājās, gan sakot, ka šie stāsti ir izdomājumi, gan saucot atbraucējus par parazītiem. Kā šādā vidē uzturēt cieņpilnu sarunu par patvēruma meklētāju pieredzi un uzņemošās sabiedrības noskaņojumu? Naidpilnu, neiecietību veicinošu izteikumu mazināšana publiskajā telpā nāk par labu sabiedrības saliedētībai, jo aicina veidot iekļaujošu, drošu, demokrātisku sarunu vidi, taču monitorings ir resursu-ietilpīgs process un prasa īpašus rīkus, kā arī salīdzinošu vienprātību sabiedrībā par to, kāds komunikācijas veids ir pieņemams. Šķiet, ka viens no svarīgiem soļiem šādas vienprātības iedzīvināšanai ir rādīt piemēru plašsaziņas līdzekļu vidē, turpmāk izkopjot un paaugstinot informācijas kvalitāti un objektivitāti.

* "Providus" vadošā pētniece

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...