Nodokļu maksātāju naudas ir tik daudz, ka arī Zatlera madāmu pa veikaliem var vadāt ar valsts apmaksāto auto
Pietiek lasītājs25.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijai nodokļu maksātāju naudas ir tik daudz, ka pat savulaik zoodārzā izraudzītā valsts prezidenta Valda Zatlera madāmu var pa veikaliem vadāt ar valsts apmaksāto lepno auto, - tam šodien Rīgas centrā pats biju aculiecinieks.
It kā valsts apmaksāti luksusauto ir paredzēti tikai bijušajiem valsts prezidentiem, taču V. Zatleram un viņa dzīvesbiedrei šādi noteikumi acīmredzami nav rakstīti. Par to pārliecinājos, šodien noskatoties, kā Lilita Zatlere iznāk no grāmatveikala Rīgā, Blaumaņa un Lāčplēša ielu stūrī, iekāpj tumšā Audi limuzīnā ar valsts numuru FD5505 un dod komandu šoferim doties tālāk savās svarīgajās iepirkšanās gaitās.
Tas nozīmē, ka nodokļu maksātāji turpina apmaksāt lepnu limuzīnu ne tikai bijušajam valsts prezidentam, kuram varētu arī pienākties šāds labums papildus īpašajai pensijai, bet arī viņa sievai, lai tā šajos krīzes laikos varētu doties šopinga izbraucienos par valsts naudu.
Kā ziņo mediji, Lilitas Zatleres „iepirkšanās auto”, ko apmaksā nodokļu maksātāji, ir diezgan ekskluzīvs, - tas ir pilnpiedziņas Audi A8 L ar 4,2 litru benzīna dzinēju un īpaši dārgu salona iekārtojumu. Cik izmaksā braukāšana pa pilsētu ar 4,2 litru benzīna dzinēju, ziņu nav.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
