Nodoklis turpinās kā asfalta rullis velties pār iedzīvotāju īpašumiem
Māris Dzenītis, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks07.09.2011.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Atklātā vēstule Jūrmalas, Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, kā arī Vienotības politiķiem - Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Andrim Vilkam un tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam.
Nodokļu nasta arvien pieaug, priekšvēlēšanu laikā dotie solījumi ātri tiek aizmirsti. Tā tas diemžēl ir arī ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas kā smags slogs nospiež daudzus cilvēkus, kam ir nekustamais īpašums Jūrmalā, Rīgā vai Pierīgā.
NĪN aprēķināšanas pamatā liktās kadastrālās vērtības noteikšana ir milzīga problēma jau kopš 2000. gada, un tikpat ilgi mūsu pašvaldības šajā jautājumā netiek uzklausītas. Darba grupā “Priekšlikumu sagatavošana nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai 2012.gadā” sākotnēji Jūrmalas pilsētas dome pat netika aicināta – acīmredzot tāpēc, ka tieši Jūrmalas pašvaldība visu šo laiku ir bijusi aktīvākā protestētāja pret iedzīvotāju interešu ignorēšanu, nosakot kadastrālo vērtību, ietverot tajā arī klaji spekulatīvu darījumu summas.
Un arī pēc tam, kad domes pārstāvju piedalīšanās šajā darba grupā tomēr tika panākta un kad šie pārstāvji izteica iebildumus un piedāvāja alternatīvus variantus, nekas no tā netika ņemts vērā. Darba grupas vadītājs Mārtiņš Bičevskis gan vairākkārt solīja, ka jūrmalnieku alternatīvie priekšlikumi tiks iesniegti politiķiem izvērtēšanai, taču savu vārdu nav turējis un, nepabeidzis pildīt pienākumus darba grupā, ir pārgājis strādāt uz Komercbanku asociāciju.
Tas nozīmē, ka arī 2011. gadā politiķi negrasās Jūrmalas, Rīgas un Pierīgas iedzīvotājus uzklausīt, kadastrālās vērtības tiks atstātas “trekno gadu” līmenī, bet NĪN turpinās kā asfalta rullis velties pār iedzīvotāju īpašumiem, savā ceļā sašķaidot visus, kas nespēj šo pārspīlēto nodokli samaksāt.
Jūrmalas dome joprojām uzstāj, ka darba grupas gala ziņojumā neiekļautie priekšlikumi tomēr ir publiski apspriežami.
Pirmkārt, ar 2013. gada 1. janvāri fundamentāli jāmaina NĪN aprēķināšanas metodika, mazinot kadastrālās vērtības ietekmi uz NĪN. Runa ir par principu, bet precīza formula ir diskusijas objekts.
Otrkārt, līdz minimumam jāsamazina ar NĪN neapliekamo objektu veidi. Ja kāds no šobrīd neapliekamajiem objektiem pēc konkrētas pašvaldības ieskata patiešām nebūtu apliekams ar NĪN, tiesības par to lemt vajadzētu piešķirt šai pašvaldībai.
Treškārt, Valsts zemes dienestam, nosakot kadastrālo vērtību, jābalstās uz vairāku datu analīzes pamata, šiem aprēķiniem jābūt pamatotiem, saprotamiem, apstrīdamiem un – galvenais – aktuāliem.
Ceturtkārt, NĪN ir jāizslēdz no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, lai šis, pēc būtības vietējās infrastruktūras nodoklis, kas izģērbj Jūrmalas, Rīgas un Pierīgas iedzīvotājus, nav jāatdod citiem pagastiem, kuriem nav intereses nedz šo nodokli iekasēt, nedz mainīt tā aprēķināšanas kārtību.
Līdz šim mūsu centieni panākt kaut vai šo priekšlikumu izskatīšanu ir cietuši neveiksmi.
Tāpēc es aicinu:
1. Vienotības politiķus – paveikt konkrētu darbu un vēl līdz ārkārtas vēlēšanām, pirms tā iekļaušanas budžeta paketē, izskatīt grozījumus NĪN likumā, ņemot vērā Jūrmalas iesniegtos priekšlikumus.
2. Visus jūrmalniekus, rīdziniekus un Pierīgas iedzīvotājus – iesaistīties šajā procesā, izvērtēt Vienotības politiķu paveikto, grozot vai negrozot NĪN likumu, un savu attieksmi paust ar balsojumu 17.septembrī.
Lūdzu, paturiet prātā, ka tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt, ka mūs sadzird “tur, augšā”. Tāpēc aicinu zvanīt un rakstīt gan Saeimā pārstāvētajām partijām, gan Valsts prezidentam, gan Ministru prezidentam, gan Finanšu ministrijai, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Tā ir visu mūsu problēma, un pieredze rāda, ka neviens to nerisinās, ja mēs nerunāsim pietiekami skaļi un pārliecinoši.
Foto no e-jurmala.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
