Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arī ziņas par ASV vadītās NATO operācijas kaunpilno politisko un militāro sagrāvi Afganistānā divdesmit gadu karā pret starptautiski atzīto teroristisko organizāciju TALIBAN ir pazudušas no vadošo pasaules mediju pirmajām lapaspusēm, notikumi Afganistānā joprojām ir viena no svarīgākajām ģeopolitiskām aktualitātēm arī Latvijai. Īpaši jau tāpēc, ka daudzi mūsu latviešu karavīri ir zaudējuši savas dzīvības šajā zemē, karojot gan Padomju armijas, gan NATO valstu spēku sastāvā. Ir arī tādi, kuri pabijuši abos karos.

Minhenes drošības konferences vadītājs un bijušais Vācijas vēstnieks ASV Volfgangs Išingers pavēstījis, ka Afganistānai jākļūst par svarīgu mācību Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņa perspektīvā [1].

Minhenes drošības konferences vadītājs un bijušais Vācijas vēstnieks ASV Volfgangs Išingers pavēstījis, ka Afganistānai jākļūst par svarīgu mācību Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņa perspektīvā
Grūti iebilst Vācijas vēstniekam, bet vai tiešām mēs gūsim vēsturisko mācību tagad, ja līdz šim neesam spējuši to gūt, kaut arī “mācību” nav trūcis?
Kādus secinājumus no šī kara Afganistānā gūs Rietumu politiķi, to mēs gan jau redzēsim, bet mums svarīgāk ir tas, kā uz notikumiem Afganistānā reaģēs mūsu valsts politiķi un sabiedrība ne tikai publiskajā retorikā, bet arī praktiskajā darbībā attiecībā uz mūsu valsts drošību.
Mūsu Neatkarības kara vadītājs un Latvijas armijas komandieris ģenerālis Pēteris Radziņš bez savām izcilajām militārām zināšanām un prasmēm bija nozīmīgs ģeopolitikas militārais analītiķis, kurš spēja tūlīt pēc Neatkarības kara savos darbos paredzēt lielos notikumus, kas satricināja pasauli 1939.gadā. Tajā laikā reti kurš politiķis viņā ieklausījās, jo nespēja pieņemt, ka cilvēce pēc divdesmit gadiem sarīkos nākošo pasaules lielo karu.
Šajā rakstā pieskaršos dažām ģenerāļa Pētera Radziņa atziņām un tam, kā tās ir reflektējušas notikumos Afganistānā mūsdienās.

Grūti iebilst Vācijas vēstniekam, bet vai tiešām mēs gūsim vēsturisko mācību tagad, ja līdz šim neesam spējuši to gūt, kaut arī “mācību” nav trūcis?

Kādus secinājumus no šī kara Afganistānā gūs Rietumu politiķi, to mēs gan jau redzēsim, bet mums svarīgāk ir tas, kā uz notikumiem Afganistānā reaģēs mūsu valsts politiķi un sabiedrība ne tikai publiskajā retorikā, bet arī praktiskajā darbībā attiecībā uz mūsu valsts drošību.

Mūsu Neatkarības kara vadītājs un Latvijas armijas komandieris ģenerālis Pēteris Radziņš bez savām izcilajām militārām zināšanām un prasmēm bija nozīmīgs ģeopolitikas militārais analītiķis, kurš spēja tūlīt pēc Neatkarības kara savos darbos paredzēt lielos notikumus, kas satricināja pasauli 1939.gadā. Tajā laikā reti kurš politiķis viņā ieklausījās, jo nespēja pieņemt, ka cilvēce pēc divdesmit gadiem sarīkos nākošo pasaules lielo karu.

Šajā rakstā pieskaršos dažām ģenerāļa Pētera Radziņa atziņām un tam, kā tās ir reflektējušas notikumos Afganistānā mūsdienās.

Par pasaules politiku

Ģenerālis Pēteris Radziņš: “Pasaules politikā patiesība un taisnīgums nespēlē nekādu lomu, tāpat arī labdarība un citas kādas jūtas, bet noteicošā loma tajā ir vienīgi spēkam un pašlabumam: ikviens dara tikai to, kas viņam nes labumu, ja tikai to ar savām spējām var paveikt, rēķinoties pie tam kā ar acumirkļa apstākļiem, tā arī ar nākotnē paredzamiem gadījumiem un apstākļiem.”[2]

Mūsu valsts drošības pamatā ir NATO piektais pants, kura izpildi mums faktiski garantē ASV, kurai savukārt ir vadošā un noteicošā lomā NATO valstu alianse. Piektais pants mūsu politiķiem un arī daļai sabiedrībai rada bezrūpīgu ilūziju, ka “labdarība un citas jūtas nes labumu”.

Nevar noliegt, ka ASV ārpolitikā ir kādu laiku pastāvējis ideālisms, bez kura diez vai mēs tiktu uzņemti NATO. Tomēr iepriekšējā prezidenta paziņojums “Amerika vispirms” un pašreizējā prezidenta nevēlēšanās turpmāk pildīt “starptautiskā policista” lomu liecina par to, ka ASV pamazām no “labdarības” atsakās.

Pēc AL QAEDA līdera Osama bin Ladena nogalināšanas 2011.gadā ASV politiskās dienas kārtībā tika aktualizēts jautājums par ASV armijas izvešanu no Afganistānas. Tomēr tikai pēc desmit gadiem ASV armija tika izvesta. Pašreizējais ASV valsts prezidents nolēma, ka demokrātijas ieviešana Afganistāna ir kļuvusi pārāk dārga, un deva savai armijai pavēli īsā termiņā atstāt Afganistānu.

Viņa politiskajā retorikā izskanēja rūpes par tiem, kuri noticēja “amerikāņu vērtībām”, bet realitātē afgāņus, kuri sadarbojās ar Rietumiem, glāba ukraiņu specvienība un ASV brīvprātīgie no organizācija “Pineapple Express”, kurā apvienojās atvaļinātie ASV karavīri, kas bija dienējuši Afganistānā. ASV valdība glāba tos, kuriem bija izdevies pašu spēkiem, ar ukraiņu specvienības vai ar atvaļināto ASV karavīru palīdzību iekļūt Kabulas lidostā.

ASV karaspēka izvešanas operācija pasauli pārsteidza ar savu ātrumu un talibu spēju tik īsā laikā pārņemt valsti. Spriežot pēc visa notiekošā un Rietumu reakcijas, tad arī ASV savus NATO sabiedrotos nebija savlaicīgi informējusi, jo tie šajā situācijā izrādīja apjukumu un negatavību tādam notikumu pavērsienam.

Diemžēl šī haotiskā Afganistānas atstāšana stipri iedragāja ASV kā uzticamas sabiedrotās reputāciju. Šajā kontekstā vajadzētu atcerēties arī Budapeštas memoranda garantiju nerealizēšanu attiecībā uz Ukrainas valsts teritoriālās integritātes nodrošināšanu. Protams, ka pasaule diez vai vēlējās karu starp ASV un Krieviju, bet ņemot vērā to, ka šo memorandu parakstīja ASV prezidents, tad atbalsts Ukrainai varēja būt jūtamāks. Jebkurā gadījumā tas nav salīdzināms ar to, kas tika sniegts Afganistānai.

Pasaule dažādu faktoru ietekmē strauji mainās un ir gūti paredzēt kādu ietekmi TALIBAN lielā uzvara nesīs pasaulei, kā tā ietekmēs ASV un arī mūsu valsti. Tomēr gan mūsu politiķiem, gan NBS Apvienotajam štābam, plānojot mūsu valsts aizsardzības turpmāko stratēģiju, vajadzētu paredzēt, ka starpvalstu “labdarības” var arī nebūt.

Stipri ieteicams drošības stiprināšanas nolūkā Latvijā atjaunot obligāto militāro dienestu pēc Lietuvas parauga. Neskatoties uz politiķu bravurīgajiem paziņojumiem, nedomāju, ka mūsu sabiedrība ir gatava un spējīga patstāvīgi stāties pretī nākotnes iespējamajiem izaicinājumiem, ja tikai 1 %[3] tautas ir apmācīti rīkoties ar ieroci kaujas laukā. Ja mēs paši nevēlamies aizsargāt SAVU valsti, tad diez vai citi to gribēs darīt!

Par armijas garu

Ģenerālis Pēteris Radziņš: “Ja mēs salasīsim vairākus simtus vai tūkstošus cilvēku, apmācīsim tos kara darbībai, apbruņosim un sadalīsim grupās pēc karaspēka organizācijas, tad tas vēl karaspēks nebūs, bet tikai apbruņots ļaužu bars. Lai pēdējo pārvērstu par karaspēku, ir vajadzīgs ieviest viņā karaspēka garu un kara disciplīnu.”[4]

Patiesi, ir grūti 300 000 lielo afgāņu armiju, kuru gandrīz divdesmit gadus apmācīja un apbruņoja NATO valstis, nosaukt citādāk kā par “ļaužu baru”. Interesantākais visā tajā ir tas, ka karavīriem smēķētavās tas bija pilnīgi skaidrs un afgāņu armijas straujais sabrukums viņus nepārsteidza, bet politiskajiem līderiem nez kāpēc afgāņu armijas sabrukums bija liels pārsteigums.

Jautājums ir tikai, vai politiķi kārtējo reizi neieklausījās armijas ģenerāļos vai ģenerāļi savas karjeras vārdā politiķiem teica to, ko politiķi vēlējās dzirdēt. Ja tas tā, tad viņus par karavīriem ir grūti nosaukt un viņi ir pelnījuši dziļu nicinājumu, jo, kā ģenerālis Pēteris Radziņš rakstīja, “tas nav īsts karavīrs, kurš dzen politiku un ne ar savām militārām spējām, bet ar veiklu politikas dzīšanu cenšas taisīt karadienesta karjeru, piemēroties stiprāko politisko partiju ieskatiem”[5]. Būtu labi, ja arī Latvijas ģenerāļi to ņemtu vērā gan tagad, gan nākotnē, ka akla izdabāšana politiķiem rada smagas sekas attiecībā uz armiju, tās garu un kaujas spējām.

Vēl viena afgāņu armijas problēma bija tā, ka tā bija veidota kā algotņu armija, un šādu armiju trūkums ir tajā, ka algotņi tajās dien materiālu labuma pēc un ideoloģiskas vai morāles vērtības tajās ir izņēmums. Algotņi ir gatavi nogalināt par naudu, bet tie nav gatavi dēļ naudas mirt. Tā kā ASV valdība nodrošināja finansējumu afgāņu karavīru algām un pateica, ka to vairs nedarīs un papildus neatbalstīs afgāņu armiju ne no gaisa, ne no zemes, tad vairāk kā skaidrs, ka šim “ļaužu baram” nebija nekādas intereses karot.

Par vadību

Ģenerālis Pēteris Radziņš: “Kauju zaudē kaujas laukā nevis tas, kuram ir lielāki zaudējumi un vai mazāks karaspēks, bet tas, kurš pirmais sāk šaubīties par uzvaru.”[6]

Tajā brīdī, kad virspavēlnieks paziņo, ka karš ir zaudēts, tas ir zaudēts! Šo karu zaudēja ne jau armija, bet politiskā valsts vadība. TALIBANS, kurš ir bruņots ar “kalašņikoviem”, kura karavīri pārsvarā nāk no neizglītotiem zemnieku vidus un pat lasīt nemāk, spēja diktēt savus noteikumus varenākajai armijai pasaulē un tās valsts prezidentam.

Man nav ne mazāko šaubu par to, ka tie 2 000 ASV karavīri, kuri bija vēl palikuši Afganistānā, kopā ar sabiedrotajiem spētu atvēsināt TALIBANA karotāju ambīcijas un normāli, ar cieņu atstāt Afganistānu, nepametot tajā savus cilvēkus un tehniku. Armijai vajadzēja dod tikai pavēli, bet tam nebija politiskās gribas. Karš bija zaudēts ASV valsts vadības galvās un sirdīs. Kara vēsture kārtējo reizi apliecināja to, ka nav nozīmes tam, cik liela un stipra armija tev ir, bet gan tam, cik liela ir tās vadības griba un spēja cīnīties par savām vērtībām.

Tieši tāpat kā mūsu vēsturē, kad 1939.gadā mums bija armija, kura, pat neskatoties uz ienaidnieka lielo pārspēku, varēja, gribēja un spēja cīnīties par savu valsti, bet mums nebija valsts politiķu un armijas vadības gribas un ticības savai armijai. Kā rezultātā mēs zaudējām valsti bez neviena šāviena, kas nospiež mūs, tāpat kā vēl daudzas paaudzes Amerikā nospiedīs ASV armijas kaunpilnā Afganistānas atstāšana.

* atvaļināts armijas majors, partijas NS “Taisnīgums” valdes loceklis

Foto: https://moderndiplomacy.eu/2021/10/16/the-taliban-afghanistan-dilemmas/


[1] https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-08-25/minhenes-drosibas-konferences-vaditajs-afganistanai-jaklust-par-svarigu-macibu

[2] Jaunākās ziņas, Nr. 176 (1920, 5. augusts).

[3] https://nra.lv/politika/303759-pabriks-x-stunda-var-pienakt-nevajag-dzivot-iluzijas.htm

[4] Latvijas kareivis, Nr. 88 (1920, 8. jūnijs).

[5] Latvijas kareivis, Nr. 231 (1921, 12.oktobris).

[6] Latvijas kareivis, Nr. 231 (1920, 25.novembris).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

15

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

FotoPirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts un rūpīgi apčubināts - tam devām izaicinošu vārdu, nosaucot par Klik. Prieks par pašu radīto mums bija liels, bet ļoti īss, jo pandēmijas pirmais gads bija sarežģīts, brīžiem mokošs un pilns neziņas, pat nolemtības par to, kā dzīvosim tālāk. Šodien esam izauguši un pasaule līdz ar mums – esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vakcinēti un lepni par nupat 6000 aktīviem abonentiem tiešsaistes žurnālam Klik!
Lasīt visu...

21

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

Foto“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mūsu robežu reāli apdraud naidīga kaimiņvalsts. Tas jau līdzinās valsts nodevībai,” tīmeklī raksta Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA).
Lasīt visu...

20

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

FotoLabas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts pārvaldības sistēma nekad nav pilnībā pabeigta un perfekta. Tā ir nepārtraukti jāmodernizē, gan novēršot apzinātās nepilnības, gan ņemot vērā sabiedrības vajadzības un tehnoloģiju attīstību. Arī Latvijā ir labi redzamas valsts pārvaldības vājās vietas.
Lasīt visu...

18

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

FotoEs tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir sarežģītā situācijā, mēģinot šo kuģi kaut kā izstūrēt cauri Covid pandēmijas izraisītajai krīzei, izmantojot to komandu, kāda nu viņa rīcībā ir nonākusi.
Lasīt visu...

6

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

FotoNe tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E.Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus valsts prezidenta pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem", nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā.
Lasīt visu...

12

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

FotoSmagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus un topinambūrus. Būvēju savu pasauli no tām lietām, kuras uzturēja manu senču pasauli. Tām jābūt pietiekami stiprām, lai uzturētu arī manu, lai gan vēlu iesāktu, lai gan tikai tikko radītu, lai gan maziņu un vēl vārgu, bet MANU PAsauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....