Iesaki rakstu: 
Aptuveni pirms pusgada, niekojoties sociālajos tīklos, saliku kopā Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka un bēdīgi slavenā latviešu izcelsmes komunistu funkcionāra Arvīda Pelšes fotogrāfijas. Norādīju, ka daudz atšķirību neredz.
Oponenti iebilda, ka salīdzināšana ir nekorekta un, kas mani sevišķi apbēdināja, nemaz neesot asprātīgi. Starp minētā kunga un biedra valdīšanas laiku, protams, ir atšķirības. Galu galā Arvīda Janoviča labākajos gados par šādiem jociņiem varēja piešķirt 25 gadus bez formalitātēm. Un viss.
Tomēr nupat, Latvijā atkal ierodoties augstajam komisāram Muižniekam, līdzības aktualizējās vēlreiz. Vispirms – pārcentīgajā uzdevumu izpildē un bailīgumā, sak, ka tik kāds nesaskata kaut milimetrīgu atlaižu došanu tautiešiem! Nedod dievs! Arvīds Janovičs centās aizliegt Jāņus (kas izraisījis smīnu pat čekas bonzām), rosināja Rīgu pārdevēt Gagarina vārdā un līdz galam nomušīt jau tā pazemīgo Vili Lāci. Bija vēl daudz, bet ņemsim salīdzināšanai TOP3.
Ko pretī liek augstās skolās mācītais cilvēktiesību Muižnieks? Viņa TOP3 nupat aizvadītās Latvijas vizītes kontekstā izskatās šādi:
1) Mudināšana nepieļaut nepilsonības turpināšanu Latvijā. Dziļas bažas.
2) Trauksme par nepietiekami lutinošu attieksmi pret bēgļiem. Ļoti dziļas bažas.
3) Šausmināšanās par Stambulas konvencijas neratificēšanu. Visdziļākās bažas.
Komisāram gan nav veicies ar kliedzošu un baismīgu piemēru atrašanu, kas ļautu pilnu krūti taurēt: nu, jūs redzat?! Jūs redzat!!! Ko es teicu?! Rīt uz brokastīm lai būtu!
Ņemsim kaut vai dažādu dzimumjēdzienu pārblīvēto Stambulas konvenciju. Tikko no lidmašīnas trapa nokāpis, minētais kungs ar sulaiņu pulciņu bija aiznesies uz krīžu centru "Mīlgrāvis" – tā ir laba patvēruma vieta sievietēm un bērniem ģimenes vardarbības gadījumos. Arvīds, piedodiet, Nils, vaicājis krustu šķērsu, bet ar sapīkumu bijis spiests atzīt, ka centrs funkcionē labi un darbinieces strādā profesionāli. Vienīgais komisāra gandarījums, ka centra cilvēki neesot minēto konvenciju zinājuši no galvas. Neesot bijuši arī transparenti ar uzrakstiem "Uz Stambulu! Uz Stambulu!". Acīmredzot tas bijis par pamatu paģērēt, ka konvencija ratificējama nekavējoši.
Lai kā es censtos, mēģinot sekot Arvīda Janoviča un Nila Muižnieka talantiem, nekādi neizdodas atrast citas zīmes, kas būtu pamatā steigas histērijai. Vēl vairāk – preses konferencē komisārs Nils atzīst, ka "Latvijas likumdošana lielā mērā ir saskaņota ar konvencijas prasībām" un arī policijas izpratnes līmenis par šīm lietām esot gana augsts. Starp citu, par policiju es nebūtu tik pārliecināts, bet, ja komisārs saka, tad tā laikam ir.
Līdzīgi arī bēgļu jautājumā. Latvija izrāda solidaritāti, ir gatava realizēt savu plāna daļu, sētas uz Eiropas iekšējām robežām neceļ, slavē Muižnieks. Tomēr nepietiek. Nepietiek! Paskat, no 23 patvēruma meklētājiem 21 jau aizšmaucis. Vai tad kauna nemaz nav?!
Un kur tad nepilsoņu lieta. Jā, grozīti likumi, jā, process jau atvieglots. Bet par maz. Par maz! Mans viedoklis, ka aizbraucot augstais cilvēktiesību komisārs sagatavos gana nešpetnu ziņojumu par briesmām, kas nekontrolēti zeļ un plaukst Latvijā.
Atgriežoties pie līdzībām ar minēto Arvīdu Janoviču Pelši... Laiki citi, tikumi citi. Tomēr redzamākā un galvenā kopības zīme ir fenomenālā politiskā izveicība pašsaglabāšanās vārdā. Bez kompromisiem un morāles barjerām. Tomēr katrā skumjā secinājumā ir kāds gabaliņš optimisma. Proti, kā biedrs, tā kungs bija/ir tik ļoti aizņemti ar savas ādas vai karjeras saglabāšanu, ka reāla ietekme uz procesiem – gauži niecīga.
Mūsu aktuālajā gadījumā tas nemaz nav slikti.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
