Nil, Tev nav taisnība: atklāta vēstule partijas vadītājam
Andrejs Mamikins09.10.2017.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Jautājums, vai pārtraukt līgumu starp "Saskaņu" un "Vienoto Krieviju", netika plaši apspriests partijas iekšienē. Man un daudziem citiem "Saskaņas" biedriem atliek vien minēt, kādi ir negaidītā lēmuma motīvi. Vēlos paust savu attieksmi.
Domājot par īstenajiem piepešās rīcības iemesliem, prātā nāk tikai viens secinājums: tas tika darīts ar mērķi kļūt "pieņemamam" Latvijas valdošajiem; varbūt nākamgad, pēc Saeimas vēlēšanām, pieņems "Saskaņu" koalīcijā.
Minēšu vien dažus iemeslus, kāpēc man tāds lēmums šķiet nepareizs:
Kā ir pierādījusi prakse, panākumus gūst nevis tas, kurš pakārtojas citiem, bet gan tas, kuram ir sava stingra nostāja. Tu esi vairākkārt ievēlēts par Rīgas mēru bez "pakārtošanās", arī līgums ar "Vienoto Krieviju" līdz šim ir bijis spēkā.
Tāds pats līgums netraucēja arī Igaunijā valdošajai Centra partijai; arī tās priekšsēdētājam Juri Ratasam tas nekļuva par traucēkli, ieņemot Igaunijas premjerministra amatu. Igaunija, kā zināms, nākamajā pusgadā būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Ne Eiropas Savienības līderi, ne ES dalībvalstu vadītāji nejūtas mulsināti par Igaunijas Centra partijas un valdošās Krievijas partijas līguma eksistenci.
Tev kā pieredzējušam politiķim ir labi zināms, ka Latvijas valdošās partijas un to veģetatīvā veidā pavairotie jaunie kloni bez vilcināšanās atradīs iemeslu atteikt "Saskaņai" vietu koalīcijā arī bez līguma ar "Vienoto Krieviju".
Kad vajadzēs, viņi pateiks burvju vārdus: "Ar Maskavas roku? Nekad!" Kā ir pierādījusi iepriekšējo gadu pieredze, šis dziļi visaptverošais arguments vienmēr ir strādājis. Ja viņu interesēs būs veidot koalīciju kopā ar "Saskaņu", kungi un dāmas sadarbosies, pat ja būs līgums ar Krievijas valdošo partiju.
"Saskaņai" ir sadarbības līgumi arī ar citu valstu politiskajām partijām, piemēram, ar Ķīnas Komunistisko partiju. Cik man zināms, līgumu ar ķīniešiem neviens negrasās pārtraukt. Man nav saprotams, kāpēc ir "jākautrējas" no sadarbības tieši ar Krievijas partiju.
Atšķirībā no "Saskaņas", kas nav pilntiesīga Eiropas Sociālistu partijas (PES) dalībniece, bet gan ir partija – vērotāja, man kā Eiroparlamenta un Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputātam bija ekskluzīva iespēja iestāties ESP rindās individuāli, un man ir arī balsstiesības visos partijas kongresos.
Nil, nevajag nonivelēt Eiropas Sociālistu partijas īsteno demokrātiju līdz PSKP vai Ziemeļkorejas Strādnieku partijas līmenim – neviens un nekad EPS nepieprasīs atteikties no draudzības ar kaimiņiem. Nav arī nekādas "centralizētās Eiropas Sociālistu partijas ārlietu politikas" – ir dažādi viedokļi, un tos visi ciena.
Nevajag kaunēties no savām priekšrocībām! "Saskaņa" vienmēr ir uzsvērusi dialoga nozīmīgumu ar Krieviju. Tieši šajā apstāklī bija mūsu spēks!
Var runāt ar Zjuganovu, Žirinovski un pat ar Navaļniju, bet lēmumus mūsdienu Krievijā visos līmeņos pieņem tieši "Vienotā Krievija". Pārcirst tādu ietekmes kanālu, kas labvēlīgs Latvijai, ir klaja tuvredzība.
"Saskaņas" principiālā nostāja vienmēr tika apbalvota ar vēlētāju atbalstu iepriekšējo gadu vēlēšanās; ļaudis nevēlas, lai uz Latvijas austrumu robežas izaug jauna Berlīnes siena. Vēlētāji sagaida no "Saskaņas" precīzu un paredzamu rīcību. Dialogā un draudzībā balstītā līguma ar "Vienoto Krieviju" pārtraukšana nosūta vēlētājiem nepareizu signālu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
