Iesaki rakstu: 
„Uz premjeru būs viegli izdarīt spiedienu,” – tā, raugoties uz Valda Dombrovska otrās valdības pirmajiem soļiem, saka sociologs Aigars Freimanis.
Valdība ir izveidota. Kas ir lielākie, smagākie darbi, kas šai valdībai jāizdara, kas ir tās pirmie lielākie pārbaudījumi?
Pirmais un patiesībā vienīgais ir budžets – ja viņi tam tiek pāri bez lieliem iekšējiem zaudējumiem un nesaplūcoties, tad valdība varbūt var pierādīt savu dzīvotspēju. Ja jautā, vai šī valdība spēs iznest budžeta smagumu, jāsaka - vairāk jā nekā nē. Viena iemesla pēc: es nedomāju, ka rindā stāv simt koalīcijas modeļu, kas būtu gatavi to izdarīt šīs valdības vietā.
Gatavībā pieņemt lēmumus par budžeta griešanu ir aiziets jau krietni vien tālu, vienojoties arī ar starptautiskajiem aizdevējiem, tādēļ ieslēgt atpakaļgaitu vai meklēt kaut kādu alternatīvu, uzstādot jaunus noteikumus aizdevējiem, mēģinot viņus piemānīt uz cita veida risinājumiem, manuprāt, nav iespējams.
Līdz ar to ir labi redzams, ka līderis lēmumu pieņemšanā neizbēgami būs Dombrovskis. Finanšu ministra Vilka lielā minstināšanās, pirms viņš piekrita pieņemt finanšu ministra amatu, liek domāt, ka stresa potenciāls pat ir lielāks par lēmumu smagumu. Galu galā, tās būs divas mutes, kurām par to būs jāvēsta, – finanšu ministra un premjera.
Tad, jūsuprāt, ja šī valdība spēs pieņemt budžetu, tai ir iespējas nostrādāt ilgāku laiku?
Nebūt ne, nebūt ne. Es domāju, tas ir tas pamata uzdevums, ko viņai ir uzkrāvuši visi citi, kas varbūt šo valdību neuzskata par labāko risinājumu. Tas ir veids, kā būtiski negatīvi ietekmēt šīs valdības reputāciju vai konkrētu politiķu reputāciju. Tā būs reputāciju konkurence – kuram mazāk sabojāta un, kurš parādījies kā lielāks cīnītājs, kas savu nozari aizstāvējis aktīvāk.
Manuprāt, arī Lemberga kunga šķendēšanās par to, ka Dombrovskis ir prasmīgi iesmērējis nepopulārākās ministrijas ZZS, nebija šķendēšanās tikai par pašu faktu, bet tā bija platformas radīšana tam, ka šajās nozarēs strādājošie ZZS ministri prasīs kaut ko vairāk kā kompensāciju par to, ka ir uzņēmušies šīs nozares vadīt. Uz premjeru būs viegli izdarīt spiedienu.
Tad jūs prognozējat, ka šī nebūs vienīgā valdība 10. Saeimas laikā, protams, ja nenotiks ārkārtas vēlēšanas?
Domāju, ka diez vai šī būs vienīgā valdība. Nedomāju, ka visam šim valdības kolektīvam ir tik spēcīga noturība pret stresu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
