Neviena no pašvaldību slimnīcām nav saņēmusi valsts solītās kompensācijas
Latvijas Slimnīcu biedrība01.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neviena Latvijas pašvaldību slimnīca līdz šim nav saņēmusi valsts solītās piemaksas mediķiem. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka patlaban piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcas. Gan slimnīcas, gan mediķi turpina cerēt uz valsts solījumu izpildi. Nav saņemtas arī kompensācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi.
Jau ziņots, ka martā valdība atbalstīja 20% piemaksas mediķiem, kuri tieši iesaistīti darbā ar Covid-19 izplatības seku novēršanu un strādājuši ārkārtas apstākļos. Veselības ministrija prognozēja, ka piemaksas slimnīcas saviem darbiniekiem varēs izmaksāt pa mēnešiem kopā ar darba samaksu. Līdz ar to pirmajām piemaksām par martu vajadzēja būt jau aprīļa sākumā. Taču pēc trīs mēnešu solījumiem valsts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nav ticis piešķirts nevienai no neatliekamās medicīniskās palīdzības pašvaldību slimnīcām, liecina Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija.
Neizpildīti solījumi kritiski ietekmē darbinieku motivāciju
Pašvaldību slimnīcas patlaban ir sarežģītas izvēles priekšā - vai valdības solītās, taču līdz šim nesaņemtās piemaksas darbiniekiem izmaksāt no saviem līdzekļiem, vai maksāt darbiniekiem tikai pēc finanšu līdzekļu saņemšanas. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka 53% slimnīcu ir uzņēmušās risku un no valdības nesaņemto finansējumu izmaksājušas no saviem līdzekļiem. Taču 47% slimnīcu darbinieki piemaksas par padarīto darbu vēl turpina gaidīt. Pašsaprotams, ka pēc visiem izskanējušajiem solījumiem katrs mediķis un jebkurš darbinieks, kas bija iesaistīts darba organizācijā un cīņā ar COVID-19, joprojām cer uz kaut kāda veida apbalvojumu.
Akcentējot gatavošanos arī iespējamajam COVID-19 saslimšanas otrajam vilnim jāuzsver, ka neizpildīti solījumi kritiski ietekmē darbinieku motivāciju. Valsts no mediķiem sagaida pašaizliedzīgu darbošanos bīstamas infekcijas izplatīšanās apstākļos, taču nepilda solīto un pat likumā ietverto algu reformu, kā arī neizmaksā mediķiem paredzētās piemaksas. Tā vietā patlaban Nacionālais veselības dienests (NVD) veic pārbaudes par slimnīcu iesniegto atskaišu darba apjoma pamatotību.
Līdz šim nevienai no slimnīcām nav kompensēti arī izdevumi par iegādātajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Jau iepriekš informējām, ka valsts tos nespēja nodrošināt centralizēti, tādēļ slimnīcas bija spiestas meklēt veidus, kā iegādi nodrošināt pašu spēkiem. Slimnīcas NVD par pirkumiem iesniedza detalizētas atskaites, norādot individuālo aizsardzības līdzekļu faktisko patēriņu un izdevumus, kurus paredzēts segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem."
Nav skaidrs, cik liela daļa no slimnīcu ieguldītajiem līdzekļiem tiks kompensēta
Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs saka: "Slimnīcas personālam kompensācijas plānojam izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu mums piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē. Vēl joprojām nav zināms, kāda daļa no tiem tiks faktiski atgūta un kāda daļa no tiem paliks piemaksu izmaksāšanai."
G. Semjonovs arī atzīst, ka "piemaksu aprēķināšanas metodika neietver sevī to "neredzamo" darbu, ko paveica gan slimnīcas ārstniecības personāls, gan citi darbinieki, kas ar milzīgu pašatdevi iesaistījās visa veida iekšējās reorganizācijās, vienību un nodaļu pārvietošanās, pacientu plūsmu pārvirzīšanā un sadalē. Tas palīdzēja nodrošināt, piemēram, ārstēšanas, diferenciācijas, izolācijas un šķirošanas procesus, un visu to, kas paliek neredzams un neatspoguļojams atsevišķās darba laika uzskaites tabulās, līdz ar to nav klasificējams saskaņā ar metodikas kritērijiem."
"Slimnīcu darbinieku sajūta par esošo situāciju ir negatīva, jo cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos. Novērots, ka daļa no personāla izrāda neuzticību slimnīcas valdei, uzskatot, ka papildu finansējums slimnīcām jau ir saņemts un sadalīts, taču nav nonācis pie darbiniekiem. To kultivē arī fakts, ka masu medijos izskanējušie solījumi atšķiras no reālās situācijas. Diemžēl esošajā situācijā Daugavpils reģionālā slimnīca nevar atļauties izmaksāt piemaksas mediķiem, gaidot solītus līdzekļus, kuru apmērs ir tikpat neskaidrs kā kompensāciju piešķiršanas brīdis," komentē G. Semjonovs.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
