Nevarat parakstīties par vēlētāju iniciatīvu? Vainīgs „noilgums informācijas nodošanā PMLP informācijas resursiem”
PIETIEK29.11.2016.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Diezgan regulāri Pietiek saņem lasītāju sūdzības par to, ka valsts portālā Latvija.lv pat vairākas dienas nedarbojas parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām. Nu esam saņēmuši ļoti izteiksmīgu galvenā atbildīgā – Valsts reģionālās attīstības aģentūras skaidrojumu, ko publicējam pilnībā tāpat kā pēdējo no lasītāju sūdzībām par šo problēmu. Skaidrojuma galvenā tēze – esot vainojams „noilgums informācijas nodošanā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas resursiem”.
Lasītāja vēstule:
„Vai nebūtu vērts Pietiek portālā pievērsties tam, kāpēc Latvija.lv jau vairākas dienas nedarbojas parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām? Mēģinot parakstīties, atmet paziņojumu, ka "Šobrīd nav iespējams pārbaudīt vēlēšanu tiesību esamību PMLP Iedzīvotāju reģistrā, tāpēc parakstīšanās tiešsaistē nav iespējama."
Interesanti, ka tas sakritis tieši ar brīdi, kad apgriezienus sāka uzņemt parakstīšanās kampaņa par Saeimas atlaišanu. Var jau būt, ka sakritība, bet jebkurā gadījumā - tīša vai netīša - bet tā ir demokrātijas tiesību ierobežošana.
Protams, vienmēr var gadīties ne tikai "horizontāli taimkodi", bet arī īstas tehniskas problēmas, bet tās būtu maksimāli operatīvi jānovērš, taču vairākas dienas jau nu nekādi nav uzskatāms par "īslaicīgi".
Turklāt Apollo lasāms, ka iniciatīvas iesniedzējiem jau iepriekš nācies saskarties ar šo problēmu, par ko tie arī vērsušies prokuratūrā.
Tā jau pacēla slieksni parakstiem referendumam, toreiz mierināja, ka būšot taču iespējams parakstīties internetā. Kā izrādās - tomēr nav iespējams...”
Valsts reģionālās attīstības aģentūras skaidrojums:
„E-pakalpojuma “Parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām” pārzinis ir Centrālā vēlēšanu komisija, un tā darbību nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iekšlietu ministrijas informācijas centrs (kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tehnisko resursu turētājs). E-pakalpojuma veikšanā ir iesaistīti minēto iestāžu informācijas un tehniskie resursi, kas veido sazarotu e-pakalpojuma arhitektūru.
Situācija, kad lietotājam neizdodas līdz galam pabeigt e-pakalpojumu “Parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām”, izveidojas, kad notiek noilgums informācijas nodošanā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas resursiem. Šāda rakstura problēmas periodiski ir novērojamas arī citos e-pakalpojumos, kuros notiek informācijas nodošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas resursiem (e-pakalpojumu saraksts: https://www.latvija.lv/pazinojums).
Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iekšlietu ministrijas informācijas centrs (kas nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tehnisko resursu darbību) aktīvi izmeklē problēmas cēloņus. Gan infrastruktūras, gan aplikāciju līmenī tiek veikti testi un pārbaudes, lai identificētu e-pakalpojuma darbības problēmu cēloņus.
Tiklīdz cēlonis būs atrasts, varēsim prognozēt, kad problēma tiks novērsta.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
